o
dusmas un asaras
kad jūra lien mūsu laivai virsū un
es kā leduslācis varu tikai uzsēsties uz laivas
un cerēt
ka līdzēs
neko tai jūrai nevaru padarīt
tikai saraudāt dusmīgu slapju un sāļu
cerams
ka tas viņai riebsies
sīka līnija paliek smiltīs
putu un zariņu strīpas iezīmē atkāpšanos
skaistā stratēģija
virs galvas rēkdama saplīst skaņa
laiva paliek uz vietas
o
kupola spīdums pār jumtiem
un krusts kas vieglītēm pievelk kāju
kā kaimiņu onkulis nākot no bodes
visam var apiet apkārt
gūglkarte riņķo pa pilsētu kā konkrēta kuce
pelargoniju ziedi vēl drusku ir dzīvi
mimi piesaka mātei lai noteikti nes arī šo sarkano parķa lupatiņu
vecāku mīlestība beidzas nekad un tieši pie šī koka
te gulēs puķītes un kociņam arī būs labi
meli
krusts pievelk kaimiņa kāju
nevienam te nebūs labi
pa lielam un pa dzīvi
o
sāļu lakatu ēkas stāv stingri kā karos
šajā vārtu rūmē sen nedzīvo
jaunie cilvēki — dzejnieki baros
viņi vairs nezvana naktīs
kur paliek izmisums greznība skumjas
aiz loga skrāpējas kaķis kādam būs jāceļas ielaist
o
divas nedēļas neesam kopā
tikai vatsaps diezgan skops
ļaudis draudzīgi aicina pasēdēt
zem bērziem ēdnīcā pie krāsns
kura izskatās kā padzīvojusi dzemdētāja
Villendorfas Venera sarepējušiem kleķa sāniem
zemes centrs viņā ir tuvu — tūkstotis trīssimt piecdesmit
nav gadskaitlis bet temperatūra
divas nedēļas neesam kopā
naktīs es atdziestu un vienatnē dzeru vīnu
lieliem malkiem vilcieniem pārmijās klaudzot
vīrs piepilda krāsns muti un vēderu
braukt plackartā ir kā apmeklēt ārstu
jūsu privātums ir tikai tāda iedoma
alkoholu cigaretes vedat
nē protams bet cik drīkst
un bremzētā pusmiegā skaitu balzama pudeles
kuras negrib nostāties rindā kad muita prasa
vilciens caur alkšņiem brauc tuvāk
ja nebūtu jāatvadās varētu ceļot labi
tavs cilvēks nobrēcies sarkans asaras rīdams neatstāj mani
patiešām kāpēc man jābrauc
kurš mūsdienās brauc uz turieni
tajā mežā nedzīvo lāči
nedzīvo nedzīvo
priecīga atbalss aiz loga
demonstrē baltus zobus kā aeroflotes stjuartēm
pēc stundas jau tiksimies
esmu vājš rimi kukainis
turklāt izgatavots no gumijas
neviens nevēlas iemainīt prusaku
neviens nevēlas iemainīt prusaku
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.