fbpx

Vai OIK aizstās ar OI?

Ilustrācija — Ernests Kļaviņš
Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

Lai pildītu priekšvēlēšanu solījumus likvidēt OIK, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ierosinās valdībai veikt kaut ko līdzīgu burvju trikam — izvākt OIK no elektrības rēķiniem, noņemot šo slogu no patērētāju pleciem. Taču subsidētās elektrības obligātais iepirkums turpinātos, tikai par to maksātu valsts budžets un kādi vārdā vēl nenosaukti neefektīvi lielražotāji

Paģiras kā pēc kārtīgas ballītes — tā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) sauc dāsno valsts atbalstu enerģijas ražotājiem,  ko elektrības patērētāji savos rēķinos apmaksā kā OIK jeb obligātā iepirkuma komponenti. Ministrs piedāvā ātro atskurbšanu. «Ballīte ir iegājusi tādā inercē, kuru pārtraukt ir grūti, bet var ļoti strauji samazināt,» viņš skaidro.

Valsts atbalsts spēkstacijām, kas enerģiju ražo no atjaunojamiem resursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijā, līdz 2017. gadam jau sasniedzis 1,8 miljardus eiro, bet atlikušo saistību izpildei turpmāko gadu laikā būtu nepieciešami vēl aptuveni 1,12 miljardi. Pašreizējai kārtībai nemainoties, šī summa pamatā būtu jāsedz no iedzīvotāju un uzņēmēju maciņiem.

Pērn pirms vēlēšanām daudzas partijas solīja OIK likvidēt. Vēl janvārī, kad nebija apstiprināta valdība, visa Saeima pilnīgā vienprātībā nobalsoja par tūlītēju OIK atcelšanu līdz 31. martam. Kopš valdība izveidota, nākusi arī atskārsme, ka lieta nav tik vienkārša. Kā savā atzinumā norādījusi auditorkompānija KPMG, atbalsta sistēmas atcelšana no 31. marta, neparedzot atbalsta saņēmējiem taisnīgas kompensācijas, būtu pretrunā ar Satversmi un arī ārvalstu investoru tiesībām. Pats atbalsts, kas laika posmā no 2007. līdz 2017. gadam īstenots bez saskaņojuma ar Eiropas Komisiju, novērtēts kā nelikumīgs, tomēr tas, pēc pašas EK atzinuma, bijis saderīgs ar iekšējo tirgu, tāpēc KPMG auditori uzskata — atprasīt valsts piešķirto atbalsta finansējumu nav tiesiska pamata. 

Šo atzinumu par valsts atbalsta sistēmas likumību un iespējām to atcelt auditori šajā pavasarī sagatavoja pēc Nemiro vadītās ministrijas pasūtījuma. Solījumus atcelt OIK pirms vēlēšanām bija paudusi arī paša ministra pārstāvētā partija. Nemiro gan tūlīt piebilst, ka visskaļāk ar šiem solījumiem nācis nu jau bijušais KPV LV biedrs Didzis Šmits, taču solījums atcelt OIK tikšot izpildīts. «Mēs to varam atcelt tiešām saprātīgā termiņā, un tas var būt šīs valdības ietvaros,» sola Nemiro. 

Mērķis ir divu vai trīs gadu laikā nonākt līdz tam, ka subsīdijās elektroenerģijas ražotājiem aiziet ne vairāk 0,4% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumam — 2017. gadā tas bija 1% no IKP jeb trīsreiz vairāk nekā kaimiņos Igaunijā un Lietuvā. Kā valdība plāno to panākt?

Pazudīs puse spēkstaciju?

Ekonomikas ministrijas plāns ir darboties divos virzienos. Pirmais — maija beigās Saeimā jau ir iesniegti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz gan stingrākas prasības elektrostaciju darbībai, gan ciešāku kontroli un bargākas sankcijas pārkāpumu gadījumos. Šie grozījumi ir vērsti uz to, lai samazinātos iedzīvotāju izmaksas par OIK, jo tiktu iedarbināta efektīva valsts atbalsta sistēmas kontrole un radīti arī veicinoši apstākļi elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas.

Mērķis — izslēgt no spēles negodprātīgos ražotājus. Cik tādu ir, Nemiro nevar pateikt. «Būs ļoti liels samazinājums. Mēs runājam par trešdaļu, varam runāt par pusi, bet mēs nevaram runāt par precīziem skaitļiem,» viņš tomēr atsakās no konkrētākām prognozēm, cik no pašreizējām 328 spēkstacijām varētu darbu turpināt.

Ministrs min vairākus piemērus, kā plānots iegrožot ballīti uz valsts un nodokļu maksātāju rēķina. Piemēram, turpinās pārskatīt elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas tā, lai novērstu elektrostaciju pārkompensāciju. Šis process jau tika sākts 2017. gadā, un šobrīd atjaunojamās enerģijas ražotāji par pārdoto enerģiju drīkst saņemt peļņas normu līdz 9%, taču realitātē mēdz būt citādi. «Ir noteikti 9%, bet pēc iepriekšējās metodikas dažām stacijām ir 20% un dažām pat 60%,» peļņas atšķirīgos līmeņus komentē Nemiro. 

Tāpat ministram esot ieceres, kā ierobežot neefektīvo biogāzes elektrostaciju darbību, nosakot to darbībai stingrākas prasības. Pēc Enerģijas publiskā tirgotāja datiem, pērn Latvijā joprojām darbojās astoņas biomasas un 35 biogāzes stacijas, kuru saražotais siltums netika lietderīgi izmantots, taču valsts iepirka to saražoto elektrību par trīskāršu vai pat četrkāršu cenu. 

Grozījumi likumā varētu arī pamatīgi ietekmēt Latvijā strādājošās HES. Plānots valsts atbalsta periodu ierobežot līdz 20 gadiem, ieskaitot arī vēsturisko atbalsta periodu pirms jaunā Enerģētikas likuma pieņemšanas. Tā kā mazās HES bija starp pirmajiem atbalsta saņēmējiem, sākot jau no 90. gadu vidus, šie priekšlikumi varētu skart daudzus. 

«Mēs nevaram pateikt precīzu skaitli, [cik turpinās strādāt]. Cilvēki varbūt tomēr sakodīs zobus un turpinās darbu, bet mēs uzskatām, ka kādi 60% no HES varētu arī izbeigt darbību,» lēš Nemiro.

Grozījumi arī paredz stingras administratīvās atbildības ieviešanu par elektrostaciju īpašnieku pieļautiem pārkāpumiem, kā arī pienākumu viņiem maksāt administrēšanas nodevu, lai nodrošinātu pietiekamus resursus efektīvai staciju kontrolei. Nodevas apmērs šobrīd neesot vēl skaidrs, iespējams, tas būs atkarīgs no stacijas jaudas un varētu būt 800 eiro par megavatu, lēsa ministrs.

Tāpat grozījumi novērsīs situācijas, kad par vienu elektrostaciju valsts atbalsts tiek maksāts kā par vairākām atsevišķām. Šādu piemēru pētījuma laikā Ir atklāja Daugavpilī, kur uzņēmējs vienā telpā esošās gāzes koģenerācijas iekārtas reģistrējis četrām dažādām firmām, visām pamanījies reģistrēt pat atsevišķas juridiskās adreses, lai gan iekārtas atrodas vienā nelielā telpā. Taču likuma prasības līdz šim formāli bija izpildītas, kas ļāva vēl papildus dubultajiem elektroenerģijas iepirkuma tarifiem tikai uz «pareizi» sakārtotu papīru rēķina pelnīt klāt miljonus.

Visu šo priekšlikumu rezultātā saruktu elektrostaciju skaits un līdz ar to arī saražotās  subsidētās elektroenerģijas apjoms. Tas savukārt varētu pasliktināt valsts rādītājus ES līmenī — no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas mērķu izpildi. «Tajā brīdī, kad izies ārā negodīgās stacijas, mums kritīsies «zaļie mērķi». Tad šīs jaudas būs jāaizvieto,» atzīst ministrs Nemiro.

Latvija ES ietvaros ir uzņēmusies saistības, ka 2020. gadā no atjaunojamajiem energoresursiem saražos ne mazāk kā 40% no visas patērētās enerģijas. Pēc aktualizētajiem datiem, 2017. gadā tas bija 39,01%. Savukārt 2030. gadā šis mērķis Latvijai provizoriski varētu būt jau 48—50%. Lai to sasniegtu, Nemiro piedāvā jaunu formulu atjaunojamo energoresursu ražotāju atbalstam. Tā paredz rīkot izsoles uz valsts atbalstu noteiktām enerģijas jaudām. «Piemēram, 50 megavati. Kurš piedāvās [saražot] vislētāk, tas var pretendēt uz šo licenci,» saka Nemiro. Jaunu atbalstu ražotājiem varētu izsolīt tajā brīdī, kad būs nokrities pašreizējais subsidētās elektroenerģijas daudzums. «Mūs interesē vislētākā enerģija. Pagaidām redzam, ka tas ir vējš un saule,» viņš papildina.

OIK bez K

Otrs virziens, kurā ministrija strādā, — OIK maksājuma atcelšana iedzīvotāju rēķinos. Jau nākamnedēļ, 16. jūlijā, Ekonomikas ministrija piedāvās šādu risinājumu skatīt valdībā. «Šis piedāvājums būs pārtraukt OIK sistēmu kā tādu, savukārt nepārtraukt obligāto iepirkumu jeb OI,» skaidro Nemiro. 

Pirms pāris mēnešiem, 26. martā, valdība jau noraidīja pirmo ministrijas mēģinājumu atcelt OIK. Toreiz ministrija, pildot Saeimas uzdevumu līdz 31. martam izstrādāt tiesību aktus tūlītējai OIK atcelšanai, nāca klajā ar likumprojektu, kas paredzēja likvidēt gan OIK, gan obligāto iepirkumu. Tiesa, pati ministrija un arī valdība atzina, ka šāds risinājums ir jānoraida, jo radīs lielus tiesvedību riskus valstij līdz pat miljarda eiro apmērā. Tā vietā valdība uzdeva ministrijai divu mēnešu laikā izstrādāt priekšlikumus alternatīvas rīcības virzienam obligātā iepirkuma jautājuma risināšanai. Ar novēlošanos, bet tagad tāds ir tapis.

Ministrija piedāvā elektrības obligāto iepirkumu virs tirgus cenas saglabāt, taču Nemiro grib par to maksāt no citas kabatas. No ikviena elektrības rēķina maksātāja pleciem šo nastu noņemtu un pārliktu uz valsts un dabas piesārņotāju — lielo un neefektīvo ražotāju — pleciem. «Mēs ņemam ārā to no iedzīvotāju rēķiniem un uzliekam uz valsts budžetu, jo valsts ir noteikusi šīs zaļās vadlīnijas,» skaidro Nemiro. Ministrs atzīmē, ka valsts jau šobrīd pārdala Latvenergo peļņu dažādām sabiedrības vajadzībām.

OIK izņemšana no iedzīvotāju rēķiniem nākamā gada valsts budžetā vien prasītu papildus 120—180 miljonus eiro. Ministrs uzskata, ka daļēji šos līdzekļus pēc tam varētu atgūt jauna nodokļa veidā no dabas piesārņotājiem — energoneefektīviem uzņēmumiem, «kas patērē milzīgi daudz enerģijas un veido oglekļa izmešus». «Viņiem par šo piesārņojumu ir jāmaksā — nevis mums kā iedzīvotājiem,» pieeju skaidro ministrs.

Cik liels šis nodoklis varētu būt un kā tas ietekmēs lielos ražotājus, ministrs atturējās atbildēt. Viņaprāt, šis jautājums būs jau Finanšu ministrijas kompetencē. «Neviens neteica, ka atcelt OIK būs lēti. Tam ir jāiedod kaut kāds cits formāts,» pauda Nemiro.

Viņš atzīmē, ka pasaule mainās — vides aizsardzības prasības ir un būs jāievēro arvien vairāk. Līdz ar to arī lielie vidi piesārņojošie uzņēmumi Eiropu pamet. Arī Latvijas energoietilpīgajiem, bet neefektīvajiem uzņēmējiem vajadzētu mainīt domāšanu. Nevienu uzņēmēju konkrēti vārdā gan viņš nenosauc.

«Mums jāpaskatās ne tikai rītdien, bet 5—15 gadus uz priekšu. Mēs varam būt energoefektīvi un maksāt maz. Un mēs varam būt energoneefektīvi un maksāt daudz. Tās ir globālas nākotnes izvēles, kā gribam sevi redzēt,» pauž Nemiro. Viņš uzsver, ka arī ikvienam iedzīvotājam būs jādomā par energoefektivitāti. 

Izstradāti priekšlikumi grozījumiem, kas sekmētu elektroenerģijas ražošanu mājsaimniecībās nelielos apjomos savām vajadzībām. «Mums interesē arī, lai lielveikali visus savus jumtus nosegtu ar saules paneļiem,» pauž ministrs, uzsverot, ka šie priekšlikumi attiektos uz elektrības ražošanu nelielos apjomos. Arī daudzdzīvokļu namu iemītniekiem būs jādomā par māju siltināšanu, lai censtos samazināt savus rēķinus. Pārmaiņas obligātā iepirkuma sistēmā un nodokļu politikā skars arī siltumenerģijas uzņēmumus, jo pašlaik daudzi izmanto koģenerācijas iespējas un pelna ar elektrības pārdošanu valstij par paaugstinātu tarifu, rezultātā cenas par siltumu var pieaugt par aptuveni 15%, prognozē Nemiro.

Kopumā mērķis ir sekmēt elektroenereģijas patēriņa samazināšanos un mazināt dāsnās kompensācijas elektro-stacijām. «Ja runājam par OIK atcelšanu, un tāds ir bijis Saeimas uzstādījums, tad atcelt mēs varam, un sanāks taisnīgāk. Maksās tas, kurš patiešām piesārņo vidi,» rezumē Nemiro.

Iekārtas sagriezīs lūžņos?

Pret Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem asi iebilst Atjaunojamās enerģijas federācijas asociācija (AEFA), kas apvieno biogāzes, biomasas, saules, vēja un ūdens spēkstaciju īpašnieku intereses. «No šiem priekšlikumiem nozarei nav pieņemams absolūti nekas — salīdzinājumam tas būtu kā izvēle starp pakāršanu vai nošaušanu,» Ir saka asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. Viņaprāt, ministrijas iesniegtie priekšlikumi esot tikai iepriekšējā ministra Arvila Ašeradena (JV)  «plāna «apdeits», un vēl pieliktas klāt dažu viszinošu deputātu it kā ģeniālās idejas».

Iepriekšējā ministra Ašeradena vadībā ministrija pērn tiešām pievērsās OIK jautājumam, ko aktualizēja arī gaidāmo vēlēšanu tuvums un medijos izgaismotie skandalozie nesaimnieciskuma un krāpšanas piemēri. Pērn aprīlī tika izveidota ekspertu darba grupa, mērķis — izvērtēt pašreizējo atbalsta sistēmu un sagatavot priekšlikumus tās atcelšanai. Darba grupā tika iekļauti gan valsts pārvaldes, gan nevalstiskā sektora pārstāvji. Augustā darbs noslēdzās ar ziņojumu, kurā pausti priekšlikumi četros lielos virzienos. Pirmkārt, uz laiku atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, kas jāmaksā atbalstu saņēmušajiem komersantiem, — 15% no obligātā iepirkuma ietvaros gūtajiem ienākumiem. Darba grupa bija aplēsusi, ka tas ļautu OIK maksājumus samazināt par 35 miljoniem eiro. 

Otrkārt, vēlreiz pārvērtēt peļņas normas — aprēķinos iekļaut arī vēsturiski saņemto atbalstu, kas ražotājiem pienācās 90. gados pirms OIK mehānisma ieviešanas. Piemēram, darba grupa secināja, ka 93% no 144 atbalsta sistēmā esošajām mazajām HES darbību sākušas pirms esošā atbalsta perioda, tāpēc pastāv ievērojams pārkompensācijas risks. 

Treškārt, no OIK izņemt maksu par jaudas rezervju uzturēšanu, ko valsts pašreiz maksā piecām lielām elektrostacijām. Lai gan tā nebūtu izmaksu novēršana, bet tikai paņemšana no citas kabatas, darba grupa ierosināja šo funkciju, kas saistīta ar drošību, nodot atpakaļ Augstsprieguma tīkliem — ietaupījums OIK maksātājiem būtu pieci miljoni eiro gadā.

Ceturtkārt, darba grupa ierosināja stingrākus kritērijus atbalsta saņemšanai biogāzes stacijām, kas ļautu ietaupīt vēl apmēram 13 miljonus eiro. To panāktu, mudinot kā pamatvielu biogāzes ražošanai izmantot organiskos atkritumus un ražošanas atlikumus, nosakot attiecīgu minimumu: 2020. gadā — vismaz 30%, 2025. gadā — 50%, 2030. gadā — 70%. Iepriekš konstatēts, ka 27 no 54 biogāzes stacijām bioloģiskie atkritumi veidoja mazāk nekā pusi biogāzes ražošanas izejvielu.

Savukārt OIK aizstāšanai darba grupa nāca klajā ar diviem jauniem piedāvājumiem — vai nu ieviest elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu jeb «zaļo sertifikātu» kā Zviedrijā un Lielbritānijā, vai arī «tirgus cenas efektivitātes modeli», kāds pastāv vairākumā ES valstu un garantē enerģijas ražotājiem fiksētu vai mainīgu piemaksu par katru pārdoto atjaunojamās elektroenerģijas vienību virs tirgus cenas. Pēdējais modelis būtu viegli administrējams, un to finansētu no valsts budžeta, savukārt «zaļo sertifikātu» sistēma nozīmētu iedzīvotāju maksājumus elektrības rēķinos. Tā būtība: elektroenerģijas tirgotājiem ir pienākums par tirgus diktētu cenu iepirkt no ražotājiem zaļo enerģiju jeb noteiktu «zaļo sertifikātu» kvotu, kas savukārt tālāk atspoguļojas patērētāju rēķinos. Šī ideja gan tika kritizēta, cita starpā kā sarežģīti administrējama un ar nekontrolējamiem cenu svārstību riskiem patērētājiem, tirgotājiem un arī pašiem elektrības ražotājiem.

Gan iepriekšējās valdības piedāvājumu, gan tagadējās iniciatīvas kritizē elektrības ražotāju asociācija. OIK likvidēšanas plāna ieceres ir «prasts darbību uzskaitījums, kas paredz iznīcināt vietējos zaļās enerģijas ražotājus», uzskata Irbe. Tajā pašā laikā dabasgāzes koģenerācija «turpinās rullēt, it īpaši lielās jaudas, laikam jau, lai pildītu kasi», viņš pauž, aiz priekšlikumiem likvidēt OIK saskatot Kremļa troļļu centienus iznīcināt patiesi zaļo enerģiju. Irbes ieskatā priekšlikumos nav neviena nopietna un steidzama risinājuma, kas veicinātu esošo spēkstaciju iziešanu no obligātā iepirkuma un reizē nodrošinātu, ka tās turpina ražot elektroenerģiju un siltumu. «Ar šiem priekšlikumiem stacijas pārtrauks darbību, iekārtas tiks sagrieztas lūžņos, un tad pēc dažiem gadiem valsts atkal taisīs jaunu OIK, jo būs jārisina vides problēmas un jāveicina atjaunojamo resursu izmantošana transportā,» viņš brīdina. Irbes iebildumu saraksts ir garš, cita starpā OIK uzņēmēji pārmet, ka nav radīti apstākļi, lai ražotāji varētu strādāt bez OIK — elektrības pārvades un sadales tarifi viņiem neesot izdevīgi. Neesot sakārtoti arī normatīvie akti, lai būtu iespējams piegādāt elektronerģiju tiešajam patērētājam. «Šobrīd, pēc pastāvošās likumdošanas, tas praktiski ir neiespējami, jo monopolisti ir jāatbalsta par visām varēm,» pauž Irbe.

Atturīgs par jaunajiem OIK atcelšanas plāniem ir arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, kurš, tāpat kā Irbe, pērn piedalījās Ekonomikas ministrijas ekspertu grupā. Ozoliņš uzsver, ka valsts ir nostiprinājusi savu atbildību par atbalsta pielietošanu. «Ar to ir finansēti un būvēti Latvenergo trīs jaunie gāzes bloki, gāzes un vietējās enerģijas stacijas. Pateicoties tām un tirdzniecībai ar kaimiņvalstīm, mums elektrība nav pietrūkusi ne brīdi,» viņš atgādina. Ozoliņš norāda, ka atbalsta pārtraukšanai pirms likumīgā perioda beigām būs finansiālas un sociālas sekas, bet stacijām jābūt spējīgām turpināt darbu konkurences apstākļos, arī atbalstam izbeidzoties. «Ja tās bankrotē, tad visi mūsu iepriekšējo gadu atbalsti ir vējā.» Viņaprāt, nākotnē vēlamais atbalsta risinājums būtu piemaksa katrai tīklā nodotai enerģijas vienībai. «Šī būtu pilnīga gatavība jaunajam attīstības periodam, kurā centrālā vieta jāierāda pašu patērētāju stimuliem ražot enerģiju rūpniecības, lauksaimniecības uzņēmumos un mājsaimniecībās. Tā ir vistuvākā Latvijas nākotne,» uzskata Ozoliņš. 

Ko par OIK likvidēšanas plāniem saka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija? Tās padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis pozitīvi vērtē jaunās iniciatīvas, kas vērstas uz stingrāku kontroli un atbalsta samazināšanu līdz samērīgam līmenim, tajā skaitā pārkompensācijas novēršanu, iekļaujot aprēķinos vēsturisko atbalstu, kas saņemts līdz 2007. gadam. «Šajā ziņā sistēmu ir iespējams vēl pilnveidot.» Viņš prognozē, ka šādi OIK var samazināt jau tuvākajos gados. Vienlaikus Irklis atgādina, ka obligātā iepirkuma izmaksas jau šobrīd pakāpeniski mazinās — agrāk uzceltām stacijām pakāpeniski beidzas atbalsts, un jauni ražotāji atbalstu vairs nevar iegūt.

Taču, lai ministrijas plāni stātos spēkā, tiem vispirms jāsaņem Saeimas akcepts. Grozījumi Elektroenerģijas likumā, kas paredz stingrāku valsts atbalsta kontroli, šobrīd ir jau pieņemti otrajā lasījumā. Priekšlikumus deputāti var iesniegt līdz 30. augustam, tātad pie šī likumprojekta deputāti atgriezīsies rudenī, kad ziemas tuvošanās atgādinās par gaidāmajiem elektrības rēķiniem.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro: «Neviens neteica, ka atcelt OIK būs lēti.»
Foto — LETA

Elektrostaciju skaits, kam beidzas atbalsta termiņš

Dati: EM

Atjaunojamās enerģijas mērķi (īpatsvars kopējā patēriņā)

Elektrības ražotājiem izteiktie brīdinājumi 2019. gada 1. pusgadā

32 par būvniecības prasību neievērošanu
31 par nodokļu parādiem
29 par darba drošības pārkāpumiem
22 par gada pārskatu neiesniegšanu laikā
5 par vides prasību neievērošanu
4 par mērlīdzekļu neatbilstību prasībām
2 par elektrības pašpatēriņa nenodrošināšanu
1 par elektrības jaudas neatbilstību plānotajai
Kopā 126

Pārkāpumu dēļ atceltas obligātā iepirkuma tiesības 2019. gada 1. pusgadā

10 elektrostacijām
Tā OIK izmaksām nākamajos 10 gados ietaupīti 22 miljoni eiro.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild redakcija.

 

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu