Žurnāls: Kā attīstīsies Rīga nākamajos desmit gados?

Šonedēļ noslēdzās priekšlikumu iesniegšana Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam otrajai versijai. Pēc publiskās apspriešanas dažu Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji to sauc par bezjēdzīgu, jo iesaistes barjera iedzīvotājam ir visai augsta — jāspēj izurbties cauri apmēram tūkstoš lapu biezajiem dokumentiem un saprast, ko tie reāli varētu ietekmēt apkaimē, raksta žurnāls Ir.

Plānojums skars visu Rīgas teritoriju, izņemot vēsturisko centru, kura individuāla dokumenta izstrāde nesen sākusies. Līdz ar teritorijas plānojuma pieņemšanu atļautais dzīvojamās apbūves stāvu skaits Rīgā samazināsies — dažviet varēja būvēt pat 30 stāvus augstas ēkas, bet turpmāk augstākās ēkas paredzētas ar 12 stāviem, bet maksimālais stāvu skaits jaunām daudzstāvu ēkām priekšpilsētā ieteicams ne lielāks par sešiem.

Nākotnes plānojumā lielāka vērība piešķirta vēsturiskajai apbūvei, kas atrodas ārpus centra — Rīgā ir 15 apbūves aizsardzības teritorijas, piemēram, Bolderājā, Āgenskalnā, Pleskodālē. Katrai teritorijai radīts detalizētāks apraksts, kas dokumentē apkārtnes īpatnības. Būs prasība, ka jauna būvniecība jāpamato ar apkārtnē jau iedibināto būvniecības tradīciju.Taču Mežaparka iedzīvotāji satraukti, ka plānojumā viss Mežaparks no savrupmāju apbūves, kurā atļauta apbūve līdz diviem stāviem, pārtapis par mazstāvu dzīvojamo apbūvi, kurā atļautas trīsstāvu ēkas.

Iedzīvotāji arī kritizē Rīgas domes nespēju īstenot ilgtspējīgas attīstības stratēģijā iezīmēto mērķi atslogot centru no satiksmes. Tā organizāciju Pilsēta cilvēkiem un Āgenskalna biedrības pārstāvis Oto Ozols žurnālam Ir pauda bažas par valdošo autocentrismu jeb priekšrokas došanu autosatiksmei, kas Āgenskalnu «brutāli sašķērē gabalos». Problēma slēpjoties tajā, ka dome nemeklē reālus risinājumus, bet gadu no gada turpina runāt par lielajiem satiksmes lokiem, piemēram, Rietumu maģistrāli, kurus Rīga nemaz nevar atļauties.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.