Žurnāls: Latvijā iedzīvotāji pārmaksā par pašvaldību atkritumu biznesu

Pašvaldībās, kurās atkritumus apsaimnieko uzņēmumi, kas pilnībā pieder pašiem vietvalžiem, atkritumu apsaimniekošana vidēji ir par 16% dārgāka nekā pašvaldībās, kur to dara privātuzņēmēji, secināts žurnāla Ir pētījumā.

Dažādās Latvijas pašvaldībās cena par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atšķiras pat trīs reizes.  Piemēram, Mārupē par nešķirotu sadzīves atkritumu kubikmetra izvešanu iedzīvotāji maksā 8,05, bet Ādažos 8,26 eiro, tupretim Jēkabpils novadā cena ir aptuveni trīsreiz lielāka — 22,74 eiro, bet Madonā šis pakalpojums izmaksā pat 24,35 eiro.

Starp desmit pašvaldībām, kurās ir visaugstākās cenas par atkritumu apsaimniekošanu, nav neviena privāta uzņēmuma — tie visi pieder vienai vai vairākām pašvaldībām. Savukārt starp desmit pašvaldībām, kur atkritumu apsaimniekošana ir vislētākā, ir tikai viens pašvaldības uzņēmums.

«Pašvaldībām dažreiz ir mazo karaļvalstu sindroms,» sarunā ar Ir saka Jānis Aizbalts, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Eco Baltia Vide direktors. Tām patīkot pašām uzņemties kontroli pār atkritumu apsaimniekošanu, lai gan tas nesanāk ne ērtāk, ne lētāk, jo ar nelielo apjomu nav iespējams nodrošināt pilnu slodzi iekārtām. Piemēram, Neretas novadā, kur ir viena no augstākajām cenām par atkritumu apsaimniekošanu visā valstī — 22,42 eiro par kubikmetru ar PVN — šobrīd atkritumus apsaimnieko Aizkraukles novadam piederošā Aizkraukles KUK. Ar jauno gadu novads nolēmis mainīt apsaimniekotāju uz Vidusdaugavas SPAAO, kas kopīgi pieder 15 pašvaldībām. Lielākās daļu turētājas ir Jēkabpils un Madonas pašvaldības. Konkursu pašvaldība nerīkos, jo pati ir uzņēmuma līdzīpašniece, skaidro domes izpilddirektors Rolands Klibiķis. Cena par atkritumu apsaimniekošanu iedzīvotājiem ar nākamo gadu pieaugs.

Turklāt par spīti augstākajām cenām pašvaldības savos uzņēmumos strādā ar lieliem zaudējumiem. Lai gan atkritumu izvešana ir ienesīgs bizness, kas lielākajiem privātajiem spēlētājiem nes vērā ņemamu peļņu, uzņēmums ar visplašāko darbības lauku — pašvaldībām piederošais ZAAO, kas saimnieko 27 Vidzemes novados — pērn arī pie 6,2 miljonu apgrozījuma strādājis ar 94 tūkstošu mīnusu. Un tas nav vienīgais.

Tā Madonā saimnieko divi pašvaldībai pilnībā piederoši uzņēmumi — Bērzaunes komunālais uzņēmums un Madonas namsaimnieks, vienam zaudējumi pērn bijuši 138 tūkstoši eiro, otram — 53 tūkstoši. Līdzīgi arī Viesītes komunālā pārvalde strādājusi ar 59 tūkstošu eiro mīnusu, bet Krustpils novadā Spuņģēni-Daugavieši – ar 74 tūkstošu zaudējumiem. Visos šajos novados iedzīvotāji maksā dārgāko maksu par atkritumu apsaimniekošanu valstī.

Vairāk lasiet Ir pētījumā Mazās mēslu karaļvalstis šeit.