Kā veiksmīgi sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām ekonomiskajā klimatā

Patlaban Latvijas tautsaimniecībā vērojama prātīga izaugsme. Latvija beidzot ir atradusi balansu, un visa ekonomika vairs nav atkarīga tikai no vienas nozares, kā tas bija pirms 20 gadiem, kad gandrīz puse Latvijas ekonomikas balstījās uz kokasptrādes rūpniecību. Mēs redzam ļoti labus attīstības rādītājus gan lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, gan iekārtu ražošanā un metālapstrādē.

Salīdzinot ekonomiskos procesus ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem, Lietuvu un Igauniju, jāteic – lai gan eksporta attiecība pret kopproduktu, kaimiņvalstīm ir lielāka, Latvijai kopprodukts patlaban aug straujāk. Šajos izaugsmei labvēlīgajos apstākļos uzņēmumiem ar spēcīgu finanšu veselību vajadzētu investēt attīstībā, tomēr Latvijā tas notiek kūtrāk nekā kaimiņvalstīs.

Uzņēmēju reālo vēlmi pēc izaugsmes dzīvē labi parāda uzņēmumu kreditēšana. Salīdzinot uzņēmumu kreditēšanas tendences Latvijā un pasaulē pirms desmit gadiem un šobrīd, varam secināt: ja agrāk pašmāju uzņēmējus raksturoja amerikāniska – jo vairāk aizņemsimies, jo straujāk augsim – pārliecība, tad tagad tā ir drīzāk vāciska.

Lai attīstītos, ir jāuzkrāj un jādzīvo apdomīgi, nesteidzoties aizņemties. Tas atspoguļojas arī Latvijas uzņēmumu kreditēšanā – tā ir mērena, bez straujiem uzrāvieniem.

No jauna izsniegto finansējumu apjoms ir nedaudz palielinājies, toties uzņēmumi ļoti strauji atmaksā iepriekš paņemtos kredītus. Tajā pašā laikā uzņēmumu peļņas rādītāji ir vēsturiski visaugstākie.

Latvijā ir gana daudz uzņēmumu, kuriem attīstības potenciāls ir liels, bet izaugsme ir apstājusies – tā teikt, tie ir gatavi skriet maratonu, bet neskrien pat 100 metrus. Dažkārt te vainojams ambīciju trūkums un pārliecība, ka ir labi tā, kā ir, bet citkārt vēsturiskā piesardzība, sak, savus 10 gadus ekonomika ir augusi, drīz būs lejupslīde. Taču, ja iepriekšējā reizē Latvijas sabiedrība un uzņēmēji bija globālās ekonomikas recesijas upuri, tad nākamajā ekonomikas sabremzēšanās periodā mēs varētu būt tie, kas spēj izmantot situāciju, lai “audzētu muskuļus”, paplašinātos, investētu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē.

Attīstītajās valstīs ekonomika ilgtermiņā piedzīvo izaugsmi ne tāpēc, ka ir neizmērojams uzkrātais kapitāls, kas ļauj to mierīgi pārdzīvot, bet gan tāpēc, ka katrā ekonomikas lejupslīdē tiek saskatīta iespēja attīstībai un tā tiek izmantota kā atspēriena punkts jaunam izrāvienam.

Lai iepriekšminēto scenāriju īstenotu, instrumentu netrūkst – ja ieceru īstenošanai ar uzņēmuma rīcībā esošo uzkrājumu ir par maz, ir valsts atbalsta programmas, Eiropas Savienības granti, privātie investori, riska kapitāla fondi, kas gatavi atbalstīt dzīvotspējīgas idejas. Lai gan pēdējā gada laikā nacionālais un starptautiskais banku regulējums kļuvis stingrāks, liekot bankām vēl rūpīgāk izvētīt klientu pieteikumus, arī tās ir ieinteresētas audzēt kredītporfeli un investēt uzņēmumu attīstībā. Jāteic gan, ka banku piesardzību varētu mīkstināt Latvijas tiesiskās vides sakārtošana. Tā, piemēram, ja Vācijā banka aizdod līdzekļus un tiek apkrāpta, ir veikts ekonomiskais noziegums; banka vēršas policijā, policija to izmeklē, un vainīgais saņem sodu.

Latvijā tā diemžēl nenotiek. Ja veikalā kāds nozog šokolādi, vainīgais tiek meklēts un sodīts, bet ekonomisko noziegumu izmeklēšana ir selektīva, lēna un neefektīva. Tas dara bankas piesardzīgākas sadarbībā ar jauniem un bankai nepazīstamiem klientiem, tomēr uzņēmumiem, kas rūpējas par savu finanšu veselību  un reputāciju, tas nav šķērslis atbalsta gūšanai.

Ja finansiālās veselības stāvoklis ir labs, nedarīt neko – tas nav uzņēmējam raksturīgi. Uzņēmējs vienmēr redz jaunas iespējas un ir gatavs eksperimentēt un riskēt. Varbūt kādam ir sajūta, ka šobrīd nav īstais laiks, lai atvērtu jaunu rūpnīcu, bet varbūt ir vērts skatīties, ko darīt jau esošajā ražotnē, kā attīstīt savu konkurētspēju un ieviest kādu jauninājumu? Lai pēc pāris gadiem, ekonomikai atdziestot, nav kā tajā anekdotē par diviem uzņēmējiem, kuri, devušies safari, pēc nakšņošanas teltī redz, ka ap to riņķo izbadējies lauva. Viens sāk moži vilkt sporta kurpes, bet otrs prasa: “Kāda jēga? Tu taču tāpat no lauvas nevari aizbēgt.” Uz ko optimists atbild: “Bet man jau nevajag aizbēgt no lauvas, man pietiks, ja es skriešu ātrāk par tevi.” Tā arī uzņēmējdarbībā – ekonomikas svārstības pārdzīvo tie, kuri “skrien” ātrāk par citiem savas nozares uzņēmumiem, vai tie būtu Latvijā, Skandināvijā vai Vācijā.

 

Autors ir SEB bankas valdes loceklis