Topošās JKP valdības plānu partneri noraida lielo izmaksu dēļ

Topošās valdības sarunu dalībnieki no partijām “Attīstībai/Par!” (AP) un Nacionālās apvienības (NA) noraidījuši Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvāto darbu plānu pārāk lielo izmaksu dēļ, vēsta aģentūra LETA. Politiķi atturas komentēt, vai līdz 21.novembrim varēs vienoties par JKP pārstāvja Jāņa Bordāna vadīto valdību.

AP līderis Daniels Pavļuts paudis, ka jābūt konceptuāli citai valdības deklarācijai, jo gan pamatbudžeta, gan speciālā budžeta izmaksas lēšamas ap 1,7 miljardiem eiro, tāpēc JKP piedāvātajā valdības deklarācijas projektā iekļautie solījumi nav izpildāmi.

Tam piekritis NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars, norādot – nav atbildes, kur ņemt šādus līdzekļus, tāpēc ir ārkārtīgi grūti paļauties uz JKP piedāvāto dokumentu kā pamatu, lai virzītos uz priekšu. Viņš piebildis, ka šoreiz par valdības veidošanas sarunām būtu grūtāk pateikt, ka tās bija konstruktīvas. Diskusijās bija daudz asumu, kā arī ir haosa iezīmes sarunu organizēšanas procesā, stāstīja Dzintars.

“KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš pauda, ka nevajag ļoti satraukties, ja kādam sarunās ir nepieciešama pauze, jo tās turpināsies trešdien. Vienošanās panākšana līdz 21.novembrim esot atkarīga no sarunu partneriem.

“Jaunās Vienotības” politiķi atturas no plašākiem komentāriem par sarunu gaitu. Pirmdien “Jaunā Vienotība” paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauda, ka Bordāna piedāvāto valdības darba plānu vērtē kā labu sākumu tālākām sarunām, tomēr vairāk to redz kā JKP “priekšvēlēšanu dokumentu, nevis profesionālu valdības darba plānošanas rīku”.

Valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas JKP, KPV LV, “Attīstībai/Par!”, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” darba plānu apsprieda arī ar Finanšu ministrijas (FM) ekspertiem. Pēc ierēdņu aplēsēm, lai izpildītu visas JKP plānotās nodokļu samazināšanas, pensiju un pabalstu palielināšanas ieceres, valsts budžetā nākamgad papildus vajag 159,4 miljonus eiro, 2020.gadā – 250,5 miljonus eiro.

Bordāns paziņojis, ka ir panākta vienošanās par 8 valdības prioritātēm – tiesiskums, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) problēmas risinājums, sociālās nevienlīdzības mazināšana, izglītība, pārmaiņas veselības jomā, demogrāfija, administratīvi teritoriālā reforma, kā arī finanšu stabilitāte un drošība.