Žurnāls: Rīgas atkritumu savācēji gatavojas 45 miljonu vērtai cīņai

Straujš cenu pieaugums iedzīvotājiem, monopols Rīgā uz 20 gadiem un vairāk nekā 45 miljonus eiro liela peļņa – galvaspilsēta izvēlas privāto partneri atkritumu apsaimniekošanā, taču trauksmi par to ceļ Konkurences padome.

Rīga nolēmusi mainīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, uz 20 gadiem veidojot kopsabiedrību ar kādu privāto uzņēmumu, un kopīgi apsaimniekot galvaspilsētas mēslu biznesu. Tā pilsēta cer izpildīt Eiropas Savienības direktīvas, kas līdz 2030. gadam prasa samazināt apglabājamo sadzīves atkritumu daudzumu līdz 10%, pārējiem jātiek pārstrādātiem vai reģenerētiem.

Pēdējais pētījums par atkritumu sistēmu Rīgā pēc pašvaldības pasūtījuma veikts 2016. gadā, un tajā secināts, ka 2015. gadā apglabāti aptuveni 90% sadzīves atkritumu.

Lai savestu kārtībā sistēmu vajadzīgi lieli ieguldījumi, pētījumā izrēķināts – 27,4 miljonus eiro bez PVN. Lielākā daļa naudas – 11,7 miljoni – nepieciešama 80 jaunu un videi draudzīgu atkritumu izvešanas automašīnu iegādei, 8 miljoni – šķirošanu iekārtu izveidei, kuru kapacitāte būtu 800 tūkstoši tonnu gadā, 4,9 miljoni – jaunu atkritumu konteineru iegādei un vēl 2,8 miljoni – konteineru laukumu izbūvei un aprīkojumam.

Pārmaiņu rezultātā Rīgā tiks pieckāršots dalīti vākto atkritumu nodošanas punktu skaits – no 500 uz 2500. Vecrīgā tiks izbūvēti kādi 120 pazemes atkritumu konteineri – ar nelielu piltuvi virszemē un lielu krātuvi zem zemes.

Lai gan paredzamās investīcijas ir lielas, vēl lielāks ir to prognozējamais ienesīgums – 45,16 miljoni. Lielāko daļu peļņas saņem privātais partneris, bet desmito daļu – Rīgas pašvaldība, kuras kapitāldaļu turētājs kopuzņēmumā būs Getliņi Eko.

Par dāsno peļņu samaksās iedzīvotāji, kuru rēķini par atkritumu apsaimniekošanu būtiski pieaugs.

Vēl 2015. gadā par izvestu kubikmetru rīdzinieki maksāja vidēji 9,82 eiro, bet 2025. gadā summa varētu pieaugt līdz 15,55 eiro. Turklāt, ja atkritumu apsaimniekotājam neizdosies pienācīgi nopelnīt no materiālu otrreizējās pārstrādes, pieaugums būs pat 18,35 eiro.

Visas investīcijas un riskus kopuzņēmumā uzņemsies privātais partneris, norāda Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe. Bet Rīgas ieguldījums būs zemes gabali, ko pilsēta nodos kopuzņēmumam bezatlīdzības lietošanā uz 20 gadiem. Jau tagad šim nolūkam rezervēti vairāk nekā 30 zemes laukumi dažādās pilsētas vietās. 12 no tiem kopuzņēmums varēs izvēlēties šķirošanas laukumu izbūvei.

Pieteikšanās konkursam noslēdzās 14. septembrī, piesakoties divām uzņēmumu apvienībām – CREB Rīga, kurā apvienojušies Clean R un Eco Baltia Vide, un Pilsētvides serviss kopā ar Lautus. Drīzākajā laikā tiks izvērtēts, vai pretendentiem ir atbilstoši finanšu rādītāji un pieredze, lai turpinātu cīņu konkursā. Konkrētus piedāvājumus viņi iesniegs otrajā kārtā. Kad tas būs, vēl nav zināms.

Noteiktais 20 gadu termiņš, uz kuru Rīgas atkritumu apsaimniekošana tiks nodota vienai uzņēmumu apvienībai, ir pārāk garš, bažīgi norāda Konkurences padome. Ja šis Latvijas mērogā tik nozīmīgais tirgus būs slēgts konkurencei uz 20 gadiem, pārējos nozares dalībniekus tas varētu ietekmēt kritiski, jo darbības lauks kļūs pārāk šaurs. Turklāt pašai pilsētai draudot nonākšana ķīlnieka lomā.

Kāpēc Rīgas dome Konkurences padomes bažas neņēma vērā, lasiet Ir rakstā Laimīgā biļete 20 gadiem.