Zaļais publiskais iepirkums Latvijas pašvaldībās

Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) ir viens no vides politikas instrumentiem, kas ļauj samazināt ietekmi uz vidi, veicināt sociālus uzlabojumus, panākt ietaupījumus budžetā. Tas ir process, kura laikā tiek izvēlēti produkti ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, salīdzinot tos ar citiem produktiem ar to pašu funkciju, izmantojot dzīves cikla izmaksas, t.i., izmaksas, ko izstrādājums/pakalpojums rada visā tā ekspluatācijas laikā — iepirkuma cena, lietošanas un tehniskās apkopes izmaksas, utilizēšanas izmaksas.

ZPI attīstība no 2015. līdz 2017. gadam

2015. gada 17. februārī Ministru kabinets apstiprināja Zaļo publiskā iepirkuma atbalsta plānu 2015. -2017. gadam, kas noteica, ka 2015. gadā no valsts budžeta plānoto iepirkumu apjoma, kuram jāpiemēro zaļās iepirkuma prasības, jābūt vismaz 15% no kopējiem valsts un pašvaldību iestāžu iepirkuma apjomiem, 2016. gadā – 20%, bet 2017. gadā – 30%. 2017. gadā tika apstiprināti MK noteikumi “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, kuros noteiktas septiņas preču un pakalpojumu grupas, kurām ZPI ir piemērojams obligāti – biroja papīrs, drukas iekārtas, datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu un ielu apgaismojums, satiksmes signāli.

Avots: Datu masīvi no Iepirkumu uzraudzības biroja un Valsts reģionālās attīstības aģentūras, autores apkopojums

Lai izvērtētu kopējo ZPI īpatsvaru, autore analizēja datu masīvus[1] no Iepirkumu uzraudzības biroja un Valsts reģionālās attīstības aģentūras par veiktajiem publiskajiem iepirkumiem laika periodā no 2015. līdz 2017. gadam. Lai gan kopējais iepirkumu apjoms šajā laikā ir pieaudzis no 2310 milj. eiro 2015. gadā līdz 2595 milj. eiro, kopējais ZPI apjoms ir samazinājies no 375 milj. eiro līdz 330 milj.

Kopējais ZPI īpatsvars ir piedzīvojis lejupslīdi 16,23% 2015. gadā, bet zemākais punkts sasniegts 2017. gadā – 12,71%. Visvairāk ZPI ir veikti “Publisko iepirkumu likuma” ietvaros, vidēji 82% pret visu kopējo ZPI apjomu. Pašvaldību veiktie ZPI saskaņā ar šā likuma prasībām 2017. gadā veidoja 53,2% (141,8 milj. eiro) pret visu kopējo ZPI iepirkuma apjomu, kas veikti šā likuma ietvaros.

Latgales reģions līderos

Analizējot ZPI īpatsvaru Latvijas reģionos, kas veikti, ņemot vērā “Publisko iepirkumu likuma” prasības, izteiktos līderos ir Latgales reģions ar ZPI īpatsvaru 2017. gadā 33,84%, pēc tam seko Rīgas reģions 28,27%. Vismazākais ZPI īpatsvars ir novērojams Vidzemes reģionā tikai 6,68%.

Ja izvērtē Latgales reģiona pašvaldību veiktos iepirkumus, tad izteiktos līderos ir Daugavpils pilsēta ar ZPI īpatsvaru 66,62% (20 073 039 eiro), Dagdas novads 38,55% (245 859 eiro), Rēzeknes pilsēta 36,93% (14 542 072 eiro).

Otrajā vietā ierindojas Rīgas reģions ar ZPI īpatsvaru 28,27%. Vislielākais ZPI īpatsvars ir Garkalnes novadā 89,92% (7 667 928 eiro), kā arī Babītes novadā 75,05% (4 778 380 eiro). Neskatoties uz to, ka Burtnieku novadā, kurš atrodas Vidzemes reģionā ZPI īpatsvars ir otrais augstākais Latvijā – attiecīgi 78,03% -, tik un tā Vidzemes reģionā ir viszemākais ZPI īpatsvars Latvijā – attiecīgi tikai 6,68%. Būtiski, ka katrā no reģioniem ir novadi, kuros ZPI īpatsvars ir 0%, kas ietekmē kopējo ZPI īpatsvaru reģionā.

Latvijas TOP 10 pašvaldības ZPI īstenošanā

 

Avots: Iepirkumu uzraudzības biroja datu masīvs par iepirkumiem, kas veikti “Publisko iepirkumu likums” ietvaros 2017.gadā, autores apkopojums

ZPI Eiropas Strukturālo un investīciju fondu projektos

Īstenojot Eiropas Strukturālo un investīciju fondu[2] (ESI) līdzfinansētus projektus, viens no principiem, kas jāievēro, ir „Ilgtspējīga attīstība”. Un te viens no rādītājiem ir „Zaļais publiskais iepirkums”.

Kāda ir situācija reģionos ar ZPI piemērošanu ESI fondu projektos? Latgales reģions arī šajā pozīcijā ir līderos – ZPI īpatsvars ESI fondu projektos veido 68,60%, kas vairākas reizes pārsniedz rādītāju citos reģionos. Otrajā vietā ierindojas Rīgas reģions 21,83% un tad Kurzemes reģions ar 21,69% ZPI īpatsvaru ESI fondu projektos.

Viszemākie ZPI rādītāji ESI fondu projektos ir Zemgales un Vidzemes reģionos, attiecīgi 3% un 2,72%. ZPI piemērošana vai nepiemērošana ESI fondu projektos būtiski ietekmē arī kopējo ZPI attīstību konkrētajā novadā un reģionā.

ZPI attīstību ietekmējošie faktori

Lai izvērtētu ZPI ietekmējošos faktorus Latvijas reģionos, autore veica aptauju Latvijas pašvaldībās. Kopumā 55 pašvaldības no 119 (110 novadi un 9 Latvijas pilsētas) sniedza atbildes. Būtiski, ka 40% respondentu atbildēja, ka ZPI ir piemērots ESI fondu projektos. 54,5% respondentu identificēja, ka ZPI ESI fondu projektos piemērots, lai varētu iegūt vairāk punktus projekta vērtēšanas procesā.

Kāpēc ZPI nepiemēro ESI fondu projektos? 30% respondentu minēja, ka ZPI neizpildes gadījumā projekta noslēgumā tiek piemērota finanšu korekcija, attiecīgi samazināts ESI fondu līdzfinansējuma apmērs, kā arī 28% norādīja, ka ir nepietiekamas zināšanas ZPI piemērošanā.

Kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem ZPI ieviešanas procesā 33,7% pašvaldības norādīja limitētu budžetu iepirkuma veikšanai. 25,6% norādīja, ka ir nepietiekams atbalsta rīku nodrošinājums zaļā publiskā iepirkuma piemērošanai. 11,6% minēja, ka ir nepietiekama pašvaldības vadītāja izpratne par zaļā publiskā iepirkuma lietderīgumu un nepieciešamību. 50% pašvaldību atbildēja, ka ir tikai viens iepirkuma speciālists, kuram jāveic gan ikdienišķie, gan arī zaļie iepirkumi, bet 36% pašvaldību ir pat trīs speciālisti. Lai uzlabotu ZPI attīstību 22,9% pašvaldību norādīja, ka nepieciešams izveidot konsultāciju punktu par ZPI piemērošanu, kā arī 22,9% norādīja, ka nepieciešami praktiskas ievirzes semināri ar dažādu jomu ekspertu piedalīšanos par ZPI piemērošanu.

Neskatoties uz to, ka ZPI ieviešana ir salīdzinoši jauna prakse Latvijā, ir pašvaldības, kuras aktīvi īsteno ZPI. Kas ir šīs veiksmes pamatā, ka vienā pašvaldībā ZPI gūst atbalstu, bet citā nē? Iespējams, tā ir domes vadītāju un deputātu vēlme un izpratne īstenot ZPI, lai samazinātu ietekmi uz vidi, veicināt sociālus uzlabojumus un panāktu ilgtermiņā ietaupījumu budžetā.

Dzīvosim un domāsim zaļi!

 

Autore ir strādājusi VARAM, izstrādājusi “Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns 2015.-2017.gadam”, tagad pievērsusies zaļā publiskā iepirkuma izpētei Latvijā

[1] Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

[2] Lai pēc iespējas precīzāk atspoguļotu ZPI īpatsvaru, autore šajā pētījumā ZPI īpatsvara noteikšanā neiekļauj iepirkumus ar papildpriekšmeta CPV kodiem, jo publikācijā netiek norādīta katram CPV kodam atsevišķi – tas nozīmē, ka līgumcenas var dublēties.