Zaļais publiskais iepirkums Latvijas pašvaldībās

Katru gadu ES dalībvalstis kopumā publiskā iepirkuma mērķiem tērē vidēji 19% no iekšzemes kopprodukta. Latvijā publiskais iepirkums veido 17% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šāda ietekme uz preču un pakalpojumu tirgu kopumā ir nozīmīga, tāpēc, iekļaujot vides prasības publiskajā iepirkumā (veicot zaļo publisko iepirkumu), ir iespējams ne vien veicināt videi draudzīgu preču un pakalpojumu īpatsvara pieaugumu tirgū, bet arī panākt finansiālus un sociālus uzlabojumus pašā valstī. Zaļais iepirkums ir vides, klimata, enerģijas politikas un tautsaimniecības attīstības instruments. Jānosaka valsts un pašvaldību publiskā iepirkuma nosacījumu iekļaušanu specifikācijās kā prioritārus!

Lasu uzmanīgi.
“…ļauj samazināt ietekmi uz vidi, veicināt sociālus uzlabojumus, panākt ietaupījumus budžetā” – visi trīs kopā nu nekādi nav ticami.
Jo vairāk tad, kad lasu turpmāko: “Kā vienu no būtiskākajiem šķēršļiem ZPI ieviešanas procesā 33,7% pašvaldības norādīja limitētu budžetu iepirkuma veikšanai” – cilvēku valodā tas būtu ar vienu vārdu – “dārgāk”. Tātad ‘ietaupījumi budžetā” – tu-tū.
Par “sociālo” gan ticu – dažiem uzlabojumi tiks tieši no tās dārdzības. Jo nonāku pie būtiskā:
“…nepieciešams izveidot konsultāciju punktu…”, …” nepieciešami praktiskas ievirzes semināri ar dažādu jomu ekspertu piedalīšanos…” Tātad jātaisa vēl viens kantoris un jārīko tusiņi ar labi apmaksātiem “ekspertiem” un pusdienām pieklājīgās vietās (ne bez atbiruma) Tieši kantoru un “semināru’ mums Latvijā vēl visiem nepietiek.
Cik tas viss jau pazīstams, nepārsteidz pat raksta beigās atkārtotais sākuma tekst par trim labumiem.
Vienīgais, kas pārliecina – “Dzīvosim un domāsim zaļi!” Protams, zaļi dzīvos ne gluži visi, bet domāt liksim katram. Arī maksāt nāksies – gan ar nodokļiem, gan tieši.
Paldies!