Nav iespējams apgalvot, ka lietuviešu diriģents Sauļus Sondeckis un aktieris Donāts Baņonis bijuši VDK aģenti, Lietuvas medijiem pirmdien paziņoja Lustrācijas komisijas priekšsēdētājs Aļģimants Urmons pēc tam, kad komisija bija izpētījusi dokumentus, kurus tai iesniedza Lietuvas genocīda un iedzīvotāju pretošanās izpētes centra speciālisti. Tomēr mākslinieku radinieki apsver iespēju vērsties tiesā, vēsta Delfi.lt.
Šogad janvārī centrs pabeidza publicēt tā rīcībā esošo VDK aģentu žurnālu ar iekļautajiem aptuveni 1600 vārdiem. Žurnālā atradās arī Sondecka un Baņoņa vārdi. Kā uzskata vēsturnieki, šis materiāls ir jāizvērtē kopsakarībā ar citiem vēstures avotiem, jo Lietuvā atšķirībā no Latvijas nav saglabājusies VDK aģentu kartotēka.
Diriģenta Sondecka dēls portālam LRT.lt teica, ka neizslēdz iespēju vērsties tiesā, bet pagaidām to nav darījis. “Arī bez Lustrācijas komisijas atzinuma mēs tiesā uzvarētu. Pirmkārt, mans tēvs un Baņonis jau ir miruši – cilvēki nespēj sevi aizstāvēt, un tas ir Vīnes konvencijas pārkāpums,” teica Sondecka dēls.
Savukārt Baņoņa dēls Raimunds Baņonis teica, ka tikai piektdien uzzinājis par Lustrācijas komisijas atzinumu, tāpēc viņam jāaprunājas gan ar ģimenes locekļiem, gan Sondecka dēlu. “Taču šī ziņa, protams, nepārsteidza, pārsteidza iepriekšējā informācija par sadarbību [ar VDK],” teica Baņoņa dēls.
Komisijas priekšsēdētājs Urmons apstiprināja, ka abi padomju varas gados plaši pazīstamie Lietuvas mākslinieki nav sadarbojušies ar VDK. Genocīda izpētes centrs esot radījis aizdomas par viņiem kā VDK sadarbībniekiem, bet Lustrācijas komisija atzina, ka “nevar apgalvot, ka viņi sadarbojās, tādu datu nav”. Savukārt Genocīda izpētes centra rīcībā esošais VDK aģentu žurnāls varētu būt arī provokācija, teica Urmons.
Genocīda izpētes centra direktore Terēze Burauskaite norāda, ka centra publikācijai nav vērtējoša rakstura. “Mēs publiskojam dokumentus, bet nekādus secinājumus neizdarām. Diskusijas un secinājumi – tā ir Lustrācijas komisijas lieta. Taču nezin kāpēc domā, ja reiz mēs devām dokumentu, tad tas jau ir lēmums. Dokuments ir dokuments. (..) Bet tas, ka ir atzinums, ka [šie cilvēki] nav sadarbojušies – tas ir ļoti labi,” teica Burauskaite. Viņa arī atzīmēja, ka centrs tikai pilda likumā noteikto, proti, publisko VDK dokumentus. “Cilvēkiem ir tiesības vērsties tiesā, un tad skatīsimies, ko tā teiks. Šie uzvārdi ir tikai ieraksts žurnālā (..). Šis dokuments atrodas Īpašajā arhīvā, to lietot un atrast uzvārdus var ikviens,” teica Burauskaite.
Tomēr vēsturnieks Arvīds Anušausks bija pārsteigts par Lustrācijas komisijas atzinumu. “Iepriekš Lustrācijas komisija izskatīja gadījumus ar dzīviem cilvēkiem. Par mirušajiem lēmumi netika pieņemti, jo viņus nevarēja izsaukt kā lieciniekus. Man liekas dīvaini šādi aizmuguriski lēmumi, zinot, ka informācija nav pilnīga,” teica Anušausks. Viņaprāt, Lustrācijas komisijas lēmums neizmainīs vēsturnieku rīcībā esošos datus par šiem cilvēkiem. “Neviena komisija nevar izmainīt dokumentus. Tikai cilvēku personīgās liecības var ietekmēt dokumentu saturu tā, ka šo cilvēku vārdi tiek izsvītroti [no VDK aģentu saraksta]. Ja tas nav izdarīts savlaicīgi, uzvārdi tur paliks,” teica vēsturnieks.
Komentāri (1)
vitalisvita 27.05.2018. 12.41
Mani uzrunāja tas retoriskais fakta konstatējums, ka gandrīz jau nedēļas laikā zem raksta “pagaidām nav neviena komentāra”. Un tāpēc arī rakstu – lai tāds tomēr būtu.
Tas kas lietuviešiem un citirem austrumeiropiešiem jau drīz būs pagātne, tas mums vēl tikai stāv priekšā….Kāpēc gan par to lai neparunātu ? Un velti kāds cer, ka pie mums tā nebūs.
Un lai nu lūdz Dievu tie, kuri no tā baidās…he he!
Kādā tirgus tantiņu samitā esot teikts, ka pie mums jau ar faktu konstatēšanu vien tā lieta nebeigšoties. Vēlami esot saprast ka hibrīdkara apstākļos tai lustrācijai esot arī jākalpo valsts aparāta filtrācijai.
0