Par Dziesmusvētku biļetēm

Vai Dziesmusvētki ir latviešiem kaut kas sevišķs? Un kā ar Latvijas simtgades Dziesmusvētkiem? Domāju, ka lielais vairākums atbildētu ar ļoti skaļu „JĀ!“.

Bet kuram būs tā laime iegūt kāroto biļeti uz Dziesmusvētku noslēguma koncertu Mežaparka estrādē? Varētu iedomāties, ka tik zīmīgam pasākumam būtu izstrādāts veids, kā nodrošināt visiem vienlīdzīgas iespējas piedalīties Dziesmusvētku gara veidošanā.

Bet kas notika? Protams, ir daudzi ielūgumi un biļetes ir rezervētas gan pašvaldībām, gan mākslinieciskiem ansambļiem, gan ārzemju latviešiem. Attieksme pret citiem – ierindas tautiešiem – liekas samērā vienaldzīga. It kā Dziesmusvētki būt kārtējais rokkoncerts, varbūt ar kādu starptautisku zvaigzni, bet citādi nasing spešel.

Varēja stāvēt rindās visu nakti, līdz kamēr Biļešu paradīzes vārti atvērās plkst. 11 sestdien, 3. marta rītā, vai varēja censties ieiet interneta veikalā un tur gaidīt rindā. Vismaz dzīvā rindā var saprast, cik rinda ir gara, bet interneta veikalā tikai parādās paziņojums: „Jūsu pieprasījums automātiski ir ievietots virtuālajā rindā. Izejot no sistēmas (pārlādējot lapu, interneta pārlūku vai datoru) un mēģinot tajā ieiet no jauna, tiks zaudēta iepriekšieņemtā vieta virtuālajā rindā. Gaidīšanas laiks rindā var pārsniegt 25 minūtes, tāpēc aicinām būt vērīgiem un palikt pie datora. Interneta veikals atvērsies automātiski, tiklīdz būs pienākusi Jūsu kārta rindā.“ Griežas aplītis, un nav nekāda paziņojuma, cik jums ir priekšā rindā gaidītāju.

Pašā Dziesmusvētku mājaslapā šad un tad parādās paziņojumi. Piemēram, plkst. 13: „Elektroniskajā rindā uz šo brīdi iestājušies 76169 cilvēku“, bet ap plkst. 15: „BEIGUŠĀS BIĻETES UZ NOSLĒGUMA KONCERTU 8.07. UN ABIEM DEJU LIELUZVEDUMA KONCERTIEM 06.07. UN 07.07.“ Bet pats interneta veikals nedod nekādas ziņas. Aplītis griežas…

Viss šis rindā gaidīšanas prieks izpalika ierindas pensionāram, kuram nav spējas ziemas nakti pavadīt rindā uz ielas un kuram nav interneta. Dziesmusvētki, acīmredzot, nav domāti viņam!

Salīdzināsim ar olimpiskām spēlēm, kurām ir līdzīga nozīme vietējā zemē un kurām biļešu pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu. Visiem ir zināms, ka labu laiku ierastā prakse ir atļaut gribētājiem pieteikties biļetēm un par tām samaksāt, un tad pēc kāda laika izlozēt sekmīgos pircējus. (Nesekmīgiem iemaksa tiek atdota). Visiem ir vienādas iespējas iegūt biļetes.

Cerams, ka vismaz uz nākamajiem Dziesmusvētkiem būs normālāks risinājums.

Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors