Vairāk demokrātijas ar vienu papīra gabalu jeb Kā novērst balsu pirkšanu

Saeimas vēlēšanās tiek lietotas vairākas vēlēšanu zīmes – viena katram kandidātu sarakstam. Tas stipri atvieglo balsu pirkšanu un citas vēlēšanu manipulācijas. Jāpāriet uz vienu vēlēšanu zīmi visiem kandidātu sarakstiem.

Latvijas simtgades gadā, apmēram pēc astoņiem mēnešiem, norisināsies 13. Saeimas vēlēšanas. Diemžēl Latvijā pēc vēlēšanām bieži nākas dzirdēt par balsu pirkšanas skandāliem. Tas ir daļēji tāpēc, ka mūsu vēlēšanās balsu pirkšana ir samērā viegla. Paskatīsimies, kāpēc tas tā ir un kā sarežģīt balsu pircējiem dzīvi.

Jābūt godīgam un jāatzīst: ja vēlētājam ir vienalga, par ko viņš balso, un ja viņš ir pietiekami negodīgs, lai pārdotu savu balsi, to pilnībā apturēt nav iespējams. Vismaz kamēr vēlētāji balso slepeni, kas demokrātijās ir ļoti svarīgi. Bet vēlēšanu norises specifikas var nopietni atvieglot vai apgrūtināt balsu pirkšanu.

Paskatīsimies uz šo situāciju no noziedzīgā balsu pircēja skatpunkta. Mēs atradām vēlētāju, kam par savu balsi ir vienalga, un piedāvājām viņam naudu, ja viņš nobalsos par mums tīkamu sarakstu. Mēs negribam pirkt kaķi maisā. Mums gribas pierādījumu, ka dabūjām to, ko pasūtījām. Citādi jābažījas, ka vēlētājs pārdos savu balsi vairākiem politiskiem spēkiem un beigās nobalsos, par ko pats grib.

Šeit jāiepazīstas ar principu, ko vēlēšanu pētnieki sauc par brīvība no kvīts (receipt freeness). Tas ir demokrātisku vēlēšanu princips, kas ir atvasināts no pretestības piespiešanai (coercion resistance) principa. Tas savukārt balstās uz labi zināmajiem vēlēšanu pamatprincipiem, kuri ir iekļauti daudzu valstu konstitūcijās. Arī Latvijas Republikas Satversmē punktā II.6. noteikts, ka Saeimu jāievēl “[..] vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās”. [Latvijas Republikas Satversme II.6.]

Piespiešanas pretestības princips pieprasa, ka vēlēšanu sistēmai ir jādod vēlētājam līdzekļi, ar ko pretoties iebiedēšanai un uzpirkšanai. Starp šiem līdzekļiem obligāti jābūt brīvībai no kvīts, kas pieprasa, lai vēlētājam nebūtu iespējas pierādīt, kā viņš nobalsoja.

Vai Latvijas Saeimas vēlēšanu sistēma nodrošina brīvību no kvīts? Diemžēl nē. Ja jūs piedalījāties kādās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, tad zināt, ka katrs vēlētājs dabū veselu paku vēlēšanu zīmju. Uz katras ir viens kandidātu saraksts. Vienu no tām vēlētājs ieliek aploksnē un iemet vēlēšanu urnā, un ar pārējām dara, ko grib. Tā ir milzu problēma. Vēlētājam rokā tagad ir papīru kaudze, kuru izpētot var droši pateikt, par kuru sarakstu viņš nobalsoja. Pāri palikušās zīmes šajā gadījumā ir tā kvīts, kuras vēlētājam nedrīkst būt.

Atgriezīsimies pie mūsu negodīgā vēlētāja un balsu pircēja. Viņi sarunā, ka vēlētājs izies no vēlēšanu iecirkņa, iedos balsu pircējam vēlēšanu zīmju komplektu, kurā trūkst tikai viena noteikta saraksta, un saņems savu atalgojumu. Brīvība no kvīts nodrošina, ka šādas shēmas principā nav iespējamas. Balsu pircējam vienmēr jāpaļaujas uz negodīgā vēlētāja vārdu. Un cik uzticams ir cilvēks, kas vēlēšanās piekrīt pārdot savu balsi?

Kā tad mēs varam ieviest brīvību no kvīts Saeimas vēlēšanās? Var mēģināt izstrādāt sarežģītus noteikumus par pārpalikušo vēlēšanu zīmju iznīcināšanu, bet te bieži būs sarežģījumi ar balss aizklātību. Un es vēl nemaz nepieminēju citas vēlēšanu manipulācijas metodes, kuras atvieglo atsevišķās vēlēšanu zīmes. Piemēram, nobalsot vairāk nekā vienu reizi ir stipri vieglāk, ja īstas vēlēšanu zīmes var atrast atkritumu spainī turpat pie vēlēšanu iecirkņa.

Lai novērstu vieglo balsu pirkšanu un citas atsevišķo vēlēšanu zīmju izraisītās problēmas, vajag pāriet uz vienu vēlēšanu zīmi visiem sarakstiem.

Vairāku mazu zīmju pakas vietā katram vēlētājam jāsaņem vienu lielu papīra gabalu, uz kura būs uzdrukāti visi saraksti. Tā vietā, lai izvēlētos vienu lapiņu, ieliktu to aploksnē un iemestu aploksni urnā, vēlētājam ar krustiņu jāatzīmē vienu sarakstu, jāsaloka vēlēšanu zīme un jāiemet tā urnā. Var pat uzlabot vēlēšanu drošību, ja salocītai zīmei pirms iemešanas urnā uzspiež zīmogu un beigās skaita tikai tās zīmes, kas ārpusē ir apzīmogotas.

Protams, mūsu jaunā vēlēšanu zīme sanāks diezgan liela. Mums tajā ir jānorāda visi kandidāti no katra saraksta, lai vēlētājs var atsevišķus kandidātus īpaši atbalstīt vai svītrot. Tas var sadārdzināt vēlēšanu zīmju drukāšanu un sarežģīt to lietošanu. Bet šādas vēlēšanu zīmes nebūtu bez precedenta. Piemēram, pašvaldības vēlēšanās Vācijas zemē Hessenē regulāri tiek lietotas ļoti lielas vēlēšanu zīmes. Frankfurtē 2016. gadā 93 personu lielo pilsētas domi ievēlēja ar 0,876 kvadrātmetru lietām vēlēšanu zīmēm.

Demokrātijas stiprināšana ir darbs, kas nekad nebeidzas. Valsts pārvaldi un amatpersonu ievēlēšanu ir jāuzlabo soli pa solim. Viens no šiem soļiem ir sarežģīt balsu pirkšanu Saeimas vēlēšanās. Mūsu 12. Saeimai ir pusgads, lai šo soli spertu.

Tāpēc aicinu mūsu deputātus grozīt Saeimas vēlēšanu likuma punktus II.14.(2), III.22., III.23. und IV.39. lai aizstātu atsevišķas vēlēšanu zīmes katram sarakstam ar vienu vienotu zīmi visiem sarakstiem. Visus pilsoņus aicinu informēt draugus un radus par šo nopietno problēmu, kurai ir samērā vienkāršs risinājums.

Autors ir maģistrs datorikas zinātnēs