Vēsturnieks: Ogres tiesas lēmums neveicina padomju pagātnes noskaidrošanu

Ogres rajona tiesa otrdien gandrīz pilnībā apmierināja Laizānu ģimenes prasību pret vēsturnieku un VDK dokumentu izpētes komisijas locekli Gati Liepiņu par raksta Ogres kolaboranta slavināšana publicēšanu. Tiesa nolēma piedzīt pilnu prasīto summu – 2000 eiro, kā arī visus tiesāšanās izdevumus, kas sasniedz gandrīz 1000 eiro, Ir informēja Liepiņš. Pilnais tiesas spriedums būs pieejams februāra beigās, tāpēc nav skaidrības, kāpēc tiesas lēmums ir tieši tāds. Liepiņš domā par lēmuma pārsūdzēšanu.

Vēsturnieku tiesā pirms pāris gadiem iesūdzēja Ogres domes deputāts un partijas “Saskaņa” biedrs Juris Laizāns. Viņš kopā ar savu māti Veru Laizāni Ogres rajona tiesā iesniedza prasību pret vēsturnieku Liepiņu un portālu “daugavasbalss.lv”, kur viedoklis tika publicēts. No katra atbildētāja prasīja 2000 eiro lielu kompensāciju. Lai gan Liepiņa viedokli publicēja arī Latvijas Avīzes un žurnāla Ir portāli, pret šiem medijiem deputāts nevērsās.

Prasībā par goda un cieņas aizskaršanu deputāts arī norādīja uz vairākām, viņaprāt, nepatiesībām, kas atrodamas Liepiņa rakstā. Juri Laizānu neapmierina, ka mirušais tēvs nodēvēts par kolaborantu un ka vēsturnieka publikācijā minēta Vera Laizāne.

Liepiņš savā rakstā analizēja 2015. gadā par Ogres pašvaldības līdzekļiem izdoto grāmatu “Pilsēta Ogre. Cilvēki. Likteņi. Laikmeti”, kuru Ogres pilsētai veltījusi krieviski rakstošā laikraksta “Nedēļa Ogrē” žurnāliste Natālija Ketnere.

Vēsturnieks rakstā norādīja, ka autores izmantotie avoti un no tiem iegūtā informācija nav izvērtēta kritiski, tajā skaitā sadaļa par bijušo Ogres kriminālās nodaļas priekšnieku Vladislavu Laizānu. Ketnere aprakstījusi, ka Laizāns no 1949. gada strādājis Iekšlietu tautas komisariāta kriminālajā meklēšanā, un ar sadales norīkojumu vēlāk nosūtīts uz Komsomoļsku pie Amūras, „kuru cēla ieslodzītie, brīvlīguma pilsoņi, kā arī komjaunieši aktīvisti no visdažādākajiem Padomju Savienības reģioniem”. Taču vēsturnieks Liepiņš norāda, ka Laizāns pēc PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skolas beigšanas strādājis kā Iekšlietu ministrijas (IeM) operatīvais pilnvarotais izmeklētājs. Savukārt Komsomoļskā pie Amūras, kur vēlāk nosūtīts, atradies GULAG nometņu tīkls, kurā ieslodzījumu izcieta arī daudzi padomju represijās cietušie latvieši.

Vēsturnieks Ir trešdien teica, ka, viņaprāt, ar šo tiesas nolēmumu “sanāk faktiski cenzūra, jo tagad jebkuru  vēsturnieku kādas vēsturiskas personas radinieki var iesūdzēt tiesā, ja viņus kaut kas neapmierina”. Viņš kā piemēru minēja padomju laika politiķa un rakstnieka Viļa Lāča vai Kārļa Ulmaņa iespējamos radiniekus, kuri arī tad, ja kaut kas nepatīk šo personu pagātnes atspoguļojumā, varētu vērsties tiesā pret pētniekiem.

Viņš arī teica, ka Ogres tiesas nolēmumā saskata divas bīstamības – pirmā ir tā, ka, iespējams, šis ir pirmais tiesas spriedums, kad tiek spriests par miruša cilvēka godu un cieņu. Otrā bīstamība ir tiesas vēstījums, ka vēsturniekiem dot vērtējumu par vēsturisku personu ir riskanti. Liepiņš šādu tiesas nolēmumu uzskata par “vēstures izzināšanu atturošu”.

Vēsturnieks tiesai arī iesniedzis viņa rīcībā esošos dokumentus, kas pierāda bijušā Ogres kriminālās nodaļas priekšnieka Vladislava Laizāna kolaborāciju ar padomju varu – tiesā tika iesniegta Laizāna kompartijas nomenklatūras lieta, kā arī papildu dati par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri bija ieslodzīti spaidu darbu nometnēs, kad tur dienēja Laizāns. Faktiski tie bija Latvijas politieslodzītie, uzsver Liepiņš.

Tiesa, acīmredzot, to nav ņēmusi vērā. Liepiņš Ir teic, ka viņš gaida pilno spriedumu, lai saprastu tiesas motivāciju, pieņemot šādu nolēmumu: “Man pašam ļoti interesē, kā var ko tādu pamatot un dabūt gatavu.”

Ir jau rakstīja, ka portāls “daugavasbalss.lv” ar Laizānu ģimeni noslēdza izlīgumu.

Gata Liepiņa rakstu varat lasīt šeit.

Ir rakstu Ogres deputāts tiesājas ar vēsturnieku, kurš atmasko padomju represīvo pagātni varat lasīt šeit.