Miruši trīs nozīmīgi vīri Latvijas kultūrā – kinorežisors, komponists un fotogrāfs (papild.)

Šajā nedēļā no Latvijas kultūras lauka zuduši trīs nozīmīgi cilvēki – miris kinorežisors un rakstnieks Aivars Freimanis, komponists Aleksnadrs Kublinskis un fotogrāfs Vilhelms Mihailovskis, ziņo LETA.

Aivars Freimanis dzimis 1936.gada 8.februārī Jelgavā. Viņš tika beidzis Dobeles 1.vidusskolu, studējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē no 1955. līdz 1957.gadam, kur viņa kursabiedri bija vēlākais kinokritiķis Vents Kainaizis, dzejnieks Imants Lasmanis, aktieris Uldis Pūcītis. Studiju laikā publicējies almanahā “Jauno Vārds”, piedalījies Rakstnieku savienības jauno autoru seminārā.

Savas karjeras laikā režisors studijas pārtraucis un strādājis par žurnālistu laikrakstā “Padomju Jaunatne”, bet drīz pēc tam redaktore Aina Adermane piedāvāja Freimanim rakstīt tekstus kinožurnāliem “Padomju Latvija”.

Freimaņa debija režijā bija “Pilsēta paceļas spārnos” (1963). Pēcāk veidojis filmas “Krasts” (1963), “Ceļamaize” (1963), “Gada reportāža” (1965), “Kuldīgas freskas” (1966), “Hepenings ar M.Z.” (1987), “Ābols upē” (1974), “Puika” (1977), “Dzīvīte” (1989) un “Ligzda” (1995).

Freimanis bijis scenārija autors vai līdzautors visām savām spēlfilmām, arī lielākajai daļai dokumentālo filmu. Režisors arī rakstījis humoristiskus stāstus un izdevis grāmatas “Puikas gads” (1984), “Sorento stāsti” (1988), “Šmerļavudas stāstiņi” (1994), “Ūdensvīra intīmie stāstiņi” (1997), “Vienos ratos ar slavenībām” (2012) u.c.

2012.gadā Freimanis saņēmis balvu par mūža ieguldījumu Latvijas kinomākslā.

Vilhelms Mihailovskis

Mūžībā aizgājis fotomākslinieks Vilhelms Mihailovskis, apstiprināja Latvijas Fotogrāfu savienības valdes pārstāvis Arno Marnics.

Fotomākslinieks savas karjeras laikā saņēmis vietējus un starptautiskus fotomākslas apbalvojumus, arī “World Press Photo” balvu “Golden Eye”, Amerikas Fotogrāfijas biedrības PSA (Photographic Society of America), FIAP (Starptautiskā Fotomākslas federācija), BFFK, VENUS zelta medaļas. Viņam kā pirmajam no Padomju Latvijas tika piešķirts FIAP ekselences tituls.

Mihailovskis ir arī režisora Herca Franka veidotās dokumentālās filmas “Augstākā tiesa” līdzautors.

1996.gadā viņš kļuva par Mārtiņa Buclera prēmijas laureātu. Par fotoalbumu “Lidojums” 2000.gadā tika apbalvots ar “Zelta ābeles” prēmiju, 2006.gadā kļuvis par Cicerona prēmijas laureātu un 2007.gadā – par Rīgas balvas laureātu. 2010.gadā mākslinieks kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Fotomākslinieks radījis vairākus vērienīgus darbus: no 1969.gada līdz 2007.gadam tapis 100 darbu cikls “Vecrīga”, no 1971.gada līdz 2013.gadam – 530 darbu cikls “Dzīve kā realitāte”, no 1985.gada līdz 1986.gadam – “Augstākā tiesa”, kurā ietilpst 80 darbu, no 1998.gada līdz – 2013.gadam – “Lidojums” ar 350 darbiem, bet no 1975.gada līdz 2013.gadam – “Portrets” ar 500 darbiem.

Autora vārds minēts 55 prestižos fotomākslai veltītos izdevumos – albumos, monogrāfijās, enciklopēdijās -, kas izdoti deviņās pasaules valstīs. Mihailovska darbi atrodas Francijas, Šveices, Vācijas muzejos, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, Latvijas Fotogrāfijas muzeja kolekcijās.

Mihailovskis, sagaidot Latvijas simtgadi, Latvijas Nacionālajam arhīvam 2015.gadā dāvināja autorfotogrāfijas no savām kolekcijām “Manas 365 dienas”, “Vecpilsēta” un “Portreti”.

Atvadīšanās no Mihailovska notiks 27.janvārī plkst.13 Pļavnieku kapos.

Aleksandrs Kublinskis

Trešdien miris komponists un pianists Aleksandrs Kublinskis.

Kublinskis dzimis 1936.gada 11.septembrī. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, komponists mācījies klavierspēli Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Latvijas Valsts konservatorijā pie profesora Valerija Zosta. Otrajā kursā Kublinskis studijas pameta un sāka pianista darbu koncertturnejās Smoļenskas filharmonijas mākslinieku grupā. 1957.gadā uz trim gadiem mobilizēts dienestam artilērijas pulkā, pēdējo dienesta gadu aizvadot Baltijas kara apgabala Dziesmu un deju ansamblī.

1966.gadā ar dziesmu “Noktirne” sākas Aleksandra Kublinska komponista popularitāte. 1970.gadā viņa vadībā tiek izveidots ansamblis “Jūrmalas balsis”, bet 1972.gadā notika pirmie Kublinska autorkoncerti.

Astoņdesmitajos gados Kublinskis strādājis par slavenās Leonīda Zahodņika vokālās studijas pianistu VEF Kultūras un tehnikas pilī, vēlāk koncertējis privāti un pavadījis dažādus dziedoņus koncertturnejās.

Sadarbojies ar dažādiem dzejniekiem, bet visvairāk ar Astrīdu Tabūni un Arnoldu Auziņu. Starp lielākajām komponista veiksmēm tiek minētas dziesmas “Zemeņu lauks”, “Kamēr vari, tikmēr dari”, “Ai, gundegas, ai”, “Sapņu sala”, “Špingālīši Vecrīgā”, “Vasarai aizejot” sadarbībā ar “Eoliku”. No aptuveni divsimt sacerētajām dziesmām vairāk nekā puse veltītas jūras tēmai. Ieskaņotas ir apmēram 130 melodijas. Kopš 1996.gada Kublinskis ir pensijā.

Kublinska autobiogrāfija “Albatross” izdota 1995.gadā, savukārt 2003.gadā komponists saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu par ieguldījumu latviešu mūzikas attīstībā.