Novembra mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ir pēdējais makroekonomikas jaunums šogad. Līdzīgi kā ziņas par ekonomiku šogad kopumā, vēsts ir par pieklājīgu, spēcīgu, bet ne eiforisku izaugsmi. Tā ir tikai sakritība, bet statistiķu novērtētais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums šajā mēnesī pret pērno novembri bija 4,7% reālā izteiksmē jeb tieši tāds, kāda ir tipiskākā prognoze par IKP pieaugumu šogad. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču aprite veikalos augusi par 1%.
Apbrīnojami labi aug pārtikas un dzērienu tirdzniecība specializētajos veikalos – jau septīto mēnesi pēc kārtas gada pieaugums pārsniedz 50%. Viens no iemesliem ir jau labi zināmā pierobežas tirdzniecība – no Igaunijas vien akcīzes nodokļu veidā šādi atceļojot ap 80 miljoniem eiro gadā. Novembrī īpaši strauji augusi arī mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība – par 40,8%, bet šis mēnesis ir izņēmums uz gada kopējā fona, kaut arī tas nav nemaz slikts – pieaugums par 16%.
Veikalu apgrozījums naudas izteiksmē gada laikā audzis par 8,3%. Tā kā uzņēmumi par savu biznesu mēdz domāt nominālā izteiksmē, tad šādi mērītais izaugsmes paātrinājums no 1,1% pērn janvārī-novembrī līdz 7,6% šogad var būt psiholoģiski nozīmīgāks nekā reālais paātrinājums no 2,2% līdz 3,9%. Tāpēc likumsakarīgs ir nozarē valdošais visnotaļ optimistiskais noskaņojums.
Arvien vairāk domā par uzkrājumu palielināšanu, nevis patēriņu
Taču tirgotājiem nevajadzētu kļūt eiforiskiem, jo paradīze viņus negaida. Mājsaimniecību vērtējumi par savu finansiālo situāciju nākamo 12 mēnešu laikā un bezdarba risku ir optimistiskāki par vēsturiski vidējiem. Taču gatavība veikt lielus pirkumus ir zemāka par vēsturiski vidējo. Tieši šis elements visspēcīgāk virza tirdzniecības apgrozījuma svārstības, jo ikdienas preces tiek pirktas jebkurā gadījumā.
Gan dzīves pieredze, gan noskaņojuma mērījumi rāda, ka šobrīd vēl svarīgāka par patēriņu cilvēkiem ir uzkrājumu palielināšana. Sabiedrībai novecojot, tā pamazām pārslēdzas risku samazināšanas prioritātes režīmā. Jāpiebilst, ka mazumtirgotāji arī “neslimo” ar pārmērīgu optimismu – viņu noskaņojums, lai arī pozitīvā līmenī, pēdējos septiņus mēnešus ir nedaudz zem vēsturiski vidējā. Turklāt tirgotāji nākamgad var saskarties ar īpaši stipru spiedienu palielināt algas, vismaz valsts centrālajā daļā, kur notiek vairāk nekā puse kopējās ekonomiskās aktivitātes.
Latvijas ekonomika nākamgad – būs aizraujoši
Patērētāju noskaņojums turas virs vēsturiski vidējā un pēdējo sešu mēnešu laikā nav nozīmīgi mainījies. Varētu cerēt, ka nākamgad tas turpinās uzlaboties, jo samazinās bezdarba līmenis, turklāt aizvadītā gada laikā izmaiņu temps pakāpeniski paātrinājies. Tieši darba zaudēšanas riska uztvere īpaši spēcīgi ietekmē vēlmi tērēt naudu. Saskaņā ar ESI indeksu komponentēm, visas lielās nozares vai nozaru grupas plāno palielināt darbinieku skaitu. Turklāt rūpniecībā un celtniecībā šie indikatori pēdējos pāris mēnešos strauji kāpuši.
Notikumi Latvijas ekonomikā nākamgad būs spilgti, daži pat viegli biedējoši, taču vistuvākajā nākotnē patēriņam labvēlīgi. Ja algu kāpums kļūst pārmērīgs un kaitē izaugsmei tālākā nākotnē, acumirklīgā ietekme uz patēriņu vienalga ir labvēlīga. Domājot par iespējamiem tuvākās nākotnes notikumiem, gribas savilkt drošības jostu ciešāk, bet nav šaubu, ka brauciens būs aizraujošs.
Autors ir bankas Luminor ekonomists
Komentāri (3)
basta 01.01.2018. 16.54
Rīcības prezidenta, liberāļa (nejaukt ar liberastiem) Trampa veiktā ekonomiskā reforma, kas veicina uzņēmēju, kurus bija izdzinusi demokrātu idiotiskā un kaitnieciskā darbošanās, repatriāciju, pamatīgi satraukusi valdošos Briseles prokremliskos izdzimteņus, putļerastus, ka no to zaglīgām sūdainām roķelēm tagad slīd laukā iespējas, būt par komandieriem talantīgiem, uzņēmīgiem un krietniem sabiedriskā labuma vairotājiem.
Atgādina Latvijas un Igaunijas situāciju.
0
La spada di Damocle 01.01.2018. 13.08
Diemžēl sajūsma par nodokļu reformu bija priekšlaicīga. Vienotība sabojāja reformu, jo dēļ Vienotības kaprīzēm tika paaugstinātas sociālās iemaksas par 1% un pacelta akcīze degvielai uzreiz par 4 centiem, no kuriem tiek aprēķināts arī PVN. Šī nodokļu celšana nodzēsīs visu pozitīvo efektu no nodokļu reformas. Nabagu nodokļu slogs faktiski nemazinās, nabagi nevar atļauties tērēt, lidz ar ko bremzējas ekonomiskā izaugsme un mēs arvien vairāk atpaliksim no Lietuvas, Igaunijas, Polijas.
Ar ko atšķīrās ministres D.Reiznieces-Ozolas un Vienotības pozīcija?
Ieviešot sākotnēji paredzētās izmaiņas, 2018. un 2019. g. samazinātos nodokļu ieņēmumi, līdz ar ko nāktos samazināt izdevumus. Bet Vienotība bija pret izdevumu samazināšanu, jo viņu koriši, uz budžeta adatas sēdošie Vienotības sponsori nebija gatavi atteikties no doļas, jo 2018.g. ir pēdējais gads, kad Vienotība ir pie varas, jāzog cik var.
1
0
0
Atbildēt
@La spada di Damocle > La spada di Damocle 01.01.2018. 13.15
Un vēl ir jautājums, vai dēļ šo nodokļu celšanas vispār būs iepriekš paredzētais ieņēmumu pieaugums un pozitīva ietekme uz ekonomiku no 2020.g. un tālāk. Iespējams tieši otrādi. Vienotība patiesi ir īstu neliešu partija. Un te vajadzētu arī atcerēties, ka pret sākotnējo plānu 400€ neapliekamais u.c. iestājās no Vienotības aizbēgusī un pēkšņi par cīnītāju pret nabadzību kļuvusī I.Viņķele. Soc.iemaksu celšana par 1% minimālajai algai ir arī viņas nopelns. Klausies manā muldēšanā, bet neskaties, kā es iztīru nabagu kabatas par veseli 1%.
0