Vēstule no Ukrainas: Par tiesu reformu un tiesnešu atlasi Ukrainā

Jau deviņus mēnešus esmu ilgtermiņa eksperte Eiropas Savienības finansētajā mērķsadarbības (Twinning) projektā „Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību jomā” (projekta kopējais ilgums 2 gadi), kurā partneri ir Latvijas Tieslietu ministrija un Vācijas Starptautiskās tiesiskās palīdzības organizācija IRZ. Šajā vēstulē gribu pastāstīt par pārmaiņām, kas skar Ukrainas tieslietu sistēmu un, jo īpaši, Augstāko tiesu.

Tiesu reforma Ukrainā tika uzsākta pagājušā gada septembrī, izdarot grozījumus Ukrainas konstitūcijā un likumā „Par tiesu varu un tiesneša statusu”. Reforma tiek pamatota ar to, ka līdz šim pastāvošā četru līmeņu tiesu sistēma, kurā ir četras specializētās kasācijas instances jeb augstākās tiesas (ukrainiski: высший суд) un virs tām vēl „Visaugstākā” tiesa (ukrainiski: Верховний Суд, kas ir sava veida kasācija pār kasāciju), nav pietiekami efektīva. Gan trešajā, gan ceturtajā līmenī  tiesa veica kasācijai neraksturīgo pierādījumu pārbaudi, tuklāt netika nodrošināta vienveidīga jurikatūra. Kā iemesls tiek minēts arī augstais tiesnešu un tiesu darbinieku kurumpētības līmenis.

Ar reformu tiek izveidota trīs līmeņu tiesu sistēma. Jaunās Augstākas tiesas nosaukumā vairs nav iekļauts vārds „Ukrainas”, uzskatot, ka šā vārda iekļaušana ir pārmanota no padomju laika, kad Padomju Savienībā katrai republikai bija sava augstākā tiesa.

Viens no svarīgiem tieslietu reformas aspektiem ir tiesnešu atlase.

Pirmo reizi Ukrainas vēsturē tiesnešu atlase tika veikta tik rūpīgi. Vairāki starptautiski projekti (gan Eiropas Savienības un Eiropas Padomes, gan Kanādas un ASV) piedalījās tiesnešu atlases procesa izstrādāšanā un īstenošanā. Tiesnešu kandidātu konkurss notika vairākās kārtās. Tajā tika pārbaudīta kandidātu profesionālās zināšanas, profesionālā ētika un godprātība (ukraiņu val.- доброчесність). Profesionālās zināšanas tika novērtētas ar anonīmu rakstveida testu un kāzusu. Ar psiholoģisko testu tika pārbaudīta kandidātu loģiskā domāšana, savukārt intervijās, kuras veica psihologi, tika novērtētas tādas kandidātu rakstura īpašības kā spēja pieņemt lēmumus, noturība pret stresu un taml. Tālāk tika vētēti kandidātu tā sauktie dosjē jeb par kandidātu savāktā informācija un notika mutvārdu intervijas, kuras varēja vērot arī tiešsaistē internetā.

Ja eksaminēšana un psiholoģiskā pārbaude bija līdzīga tai, kas tika izmantota arī Latvijā, atlasot administratīvo tiesu tiesnešus (tikai šai bija cits mērogs un intensitāte), tad pēdējā stadija bija atšķirīga un, kā apgalvo tās organizatori, unikāla. Proti, tiesnešu atlasē tika iesaistīti arī sabiedrības pārstāvji. Atbilstoši likumam tika izveidota Sabiedriskā godprātības padome (turpmāk – Godprātības padome) (ukraiņu val: Громадська рада доброчесності, angļu valodā tiek tulkota kā Public Integrity Council). Tā sastāv no pieredzējušu un labu reputāciju ieguvušu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem – žurnālistiem, advokātiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem (arī ar labu reputāciju), kopā 20 personām. Šīs padomes galvenais uzdevums ir uzmanīt tiesnešu atlases procesu, sniegt informāciju par kandidātiem un izteikt viedokli par viņu godprātību. Kā teikts likumā, Godprātības padome izveidota ar mērķi palīdzēt tiesnešu kvalifikācijas komisijai (kas Ukrainā ir pastāvīgi eksistējoša institūcija) novērtēt tiesneša piemērotību profesionālās ētikas un godprātības kritērijiem.

Konkursam uz Augstākās tiesas tiesneša amatu sākotnēji pieteicās 1436 pretendenti. Uz atlases pēdējo kārtu tika virzīti 120 kandidāti, par katru no tiem Godprātības padome iesniedza savu dosjē un deva atzinumu. 30 no 120 kandidātiem saņēma Godprātības padomes negatīvu vērtējumu dažādu iemeslu dēļ, tostarp, ka iepriekš bija pieņēmuši politiski motivētus nolēmumus vai nevar izskaidrot savu labklājības līmeni un īpašuma iegādes avotus.

Negatīvo viedokli kandidātiem intervijas laikā bija iespēja atspēkot, iesniedzot pierādījumus saviem argumentiem. Piemēram, ka līdzekļi iegūti, izdevīgi pārdodot dzīvokli Kijevas centrā.

Par kandidātiem, kas bija saņēmuši Godprātības padomes negatīvu atzinumu, bet par kuriem Tiesnešu kvalifikācijas komisijas viedoklis bija pozitīvs, tālāk bija jālemj Tieslietu padomei, kas Ukrainā sastāv ne vien no tiesnešiem, bet arī politiķiem, advokātiem, prokuroriem un mācībspēkiem. Tieslietu padome vēlreiz izskatīja gan savāktos dosjē, gan tiesnešu iesniegtos pierādījumus un lēma, virzīt vai nevirzīt konkrētos kandidātus.

Ukrainas Augstākās tiesas līdzšinējais priekšsēdētājs J.Romaņjuks, kurš bija piedalījies konkursā un salīdzinoši veiksmīgi izturējis visas kārtas, bet bija iekļuvis Godprātības padomes „negatīvajā sarakstā”, saņēma pozitīvu Tieslietu padomes lēmumu. Taču pēc rezultātu paziņošanas viņš pats atsauca savu kandidatūru un iesniedza atlūgumu.

Tieslietu padome 29.septembrī iesniedza prezidentam apstiprināšanai sarakstu ar 111 kandidātiem, no tiem 48 sievietes un 63 vīrieši, jaunākajam kandidātam – 33 gadi, vecākajai kandidātei – 62 gadi.

10.novembrī Ukrainas prezidents Porošenko parakstīja rīkojumu par 114 Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanu un jau nākamajā dienā – sestdienā tiesneši prezidentam nodeva zvērestu.

Tikai daži no jaunās Augstākās tiesas tiesnešiem ir „vecās” Ukrainas Augstākās tiesas tiesneši, 3/4 ir tiesneši, kas līdz šim strādājuši citās instancēs, bet 25% tiesnešu nāk no advokātu un augstkolu mācībspēku aprindām.

13.novembrī sākās Ukrainas Nacionālās tiesnešu akadēmijas un vairāku starptautisko projektu kopīgi organizētās 11 dienu ilgas ievadmācības jaunieceltajiem tiesnešiem. Tajās kā lektori piedalījās arī Latvijas pārstāvji – es, Satversmes tiesas tiesneši Jānis Neimanis un Aldis Laviņš. Dalījāmies ar savu pieredzi vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanā, tiesas nolēmumu argumentēšanā, likuma varas principa piemērošanā. Jāatzīmē, ka vēlāk personīgās sarunās vairāki tiesneši atzina, ka tieši Latvijas un Lietuvas pieredze viņiem šķitusi visnoderīgākā.

30.novembrī Augstākās tiesas tiesneši savā pirmajā plēnumā ar 67 balsīm no 111 nobalsoja, ka turpmākos četrus gadus Augstākās tiesas priekšsēdētāja būs sieviete – tiesnese Valentīna Daniševska (Данішевська Валентина ). Tika nolemts, ka 15.decembrī jaunā Augstākā tiesa sāks savu darbu.

Ukrainas sabiedrība dažādi vērtē iepriekš aprakstītos procesus. Daļa sabiedrības pārstāvju tos vērtē pozitīvi, cer, ka jaunā Augstākā tiesa nodrošinās likuma varu tiesas spriešanā un tiesu vara pamazām atbrīvosies no korumpētajiem tiesnešiem. Vienlaikus liela daļa sabiedrības netic pozitīvām pārmaiņām un ir negatīvi noskaņota pret jebko, ko dara valsts, tātad arī tiesnešu atlasi un jauno tiesu. Viens no līdzšinējiem Ukrainas Augstākās tiesas tiesnešiem, kas principā izturēja konkursu, bet pēdējā kārtā tika „pārbīdīts uz saraksta beigām” un tādēļ palika „aiz svītras”, uzskata (vismaz saka), ka tas noticis tādēļ, ka viņš vienmēr bijis principiāls, bet tas varai neesot izdevīgi, ka jaunajā tiesā tikuši iecelti tikai prezidentam lojāli tiesneši. Ļoti ceru, ka viņam nav taisnība.

Novēlu Latvijas juristiem jauku Ziemassvētku gaidīšanas laiku!

Ar sveicieniem no Kijevas!

Kijevā, 2017.gada 26.novembrī

 

Autore ir juriste, Dr.Iur.

Raksts pirmpublicēts portālā Juristavards.lv