Jānis Jauntēvs • IR.lv

Jānis Jauntēvs

Apmesties uz pastāvīgu dzīvi Balvos viņš nevarētu: maza pilsēta, ātri kļūtu garlaicīgi. «Man vajag lielāku kustību.» Foto — TUESI.LV
Ieva Alberte

Izveidojis veikparku

Ar Jāni (27) tiekamies darbdienas vakarā Rīgā, lielveikala kafejnīcā. Dzimtajos Balvos viņš mitinās tikai vasarās. Pārējā laikā dara dažādus darbus galvaspilsētā: pērn darbojās jahtklubā, šogad palīdz celtniecības nozarē. «Man nav pabeigta augstākā izglītība. Arī darbus mainu, jo ātri apnīk,» smejas Jānis. Viņš vienmēr zinājis, ka būs saimnieks sev un darīs to, kas patīk. Lai nav tās sajūtas, ka katru dienu gaida darba laika beigas. «Lai negribas skatīties pulkstenī. Man nepatīk pelnīt naudu kādam citam, jo ir skaidrs, ka vadība uzņēmuma peļņā nedalīsies ar padotajiem,» saka Jānis, kurš no 2016. gada beigām ir uzņēmuma Wake up īpašnieks.

Par veikparka izveidošanu Balvos Jānis pirmoreiz iedomājās pirms četriem gadiem, kad internetā izlasīja rakstu par to, kā Bauskā tapis veikparks. Par aktīvu vietējo, kurš piesaistījis tā izveidei Eiropas Savienības fondu naudu. Arī Jānis ir aktīvs ūdenssporta cienītājs. Labprāt vasarā veikotu ik dienu, taču ne vienmēr tuvumā ir kāds ūdensmocis vai kuteris, kas pavilktu dēļotāju. Bet Balvos ir trīs ezeri, kas savienoti savā starpā — ideāla vieta ūdenssportam!

Jānis sāka domāt, ka ezerā noderētu vienkārša trošu sistēma, kas velk veikbordistu, un sistēmu darbina elektrība. «Alūksnē ir tāds veikparks, Bauskā ir, bet Balvos nav. Tā nevar!» smejas Jānis. Savu ideju viņš izstāstīja draudzenei Kristīnei. Tieši viņa Jāni pirms vairākiem gadiem uzlika uz veikborda turpat Balvu ezerā. «Draudzene priecājās par ideju un atbalstīja,» Jānis stāsta, ka tas viņam bija būtiski. Draudzenes atbalsts bijis nozīmīgs.

Veikparka biznesa plānu Jānis uzticēja uzrakstīt profesionālim, kas to prot. Veikparku pieteica Eiropas Savienības LEADER projektam, kas finansēja 70% no visām 43 000 eiro lielajām izmaksām. Pārējo Jānis pielika pats un ar draugu palīdzību. «Man patīk naudu ieguldīt ar jēgu, nevis kaut kur notriekt,» viņš saka.

Balvu ezera krastā tika uzcelta maza mājiņa, kur glabāt nomas ekipējumu, un šā gada maijā veikparks Wake up Balvi tika atklāts. Todien laiks bija reti slikts — lietains, vējains. Viens no pirmajiem klientiem 200 metru garajā trošu sistēmā bija Alūksnes veikparka saimnieks. «Sezona kopumā bija īsa vēsās vasaras dēļ. Lai parks sevi atpelnītu piecos gados, ik dienu tajā vajadzētu būt trim klientiem,» lēš Jānis.

Šovasar tikai nedēļu tā bijis. Kādā augusta nedēļas nogalē gan viss ekipējums ticis izīrēts. «Skaisti! Viss ezers pilns cilvēku karstā vasaras vakarā,» saka Jānis un rāda telefonā video un bildes no vasaras. Pats arī veikojis un lēcis uz tramplīna, kas apzīmēts ar vilka galvu — tā ir Balvu emblēma. Otrā pusē rakstīts «Wake up Balvi», ko no angļu valodas var tulkot kā «Mostieties, Balvi».

Stāvdēļus, ūdensslēpes, katamarānus un karsto kubulu Jānis iegādājās septembrī par naudu, ko ieguva projekta otrajā kārtā. «Es nedomāju, kad to visu atpelnīšu. Ja būtu veidojis veikparku ar tādu domu, tad nemaz nesāktu. Tas nav bizness. Cik tad Balvos ir cilvēku?» Jānis stāsta, ka viņam šķita būtiski izmantot ezeru bagātību un to, ka pašam vasarā ir, ko darīt. «Ūdens man dod brīvību. Tikai jāatrod laiks, lai tajā saskatītu arī iespējas, un es to atradu.»

Ziemā, kad ezers aizsals, Jānis piedāvās skijoringu — braukt ar slēpēm aiz trošu sistēmas. Citādi darbdienās viņš dzīvosies pa Rīgu. «Balvi ir sakopti un smuki vasarā, bet, ko lai tur dara ziemas vakarā, piedodiet, nepateikšu. Iziet pastaigā pa tām pāris izgaismotajām ielām?» vaicā Jānis.

Apmesties uz pastāvīgu dzīvi Balvos viņš nevarētu: maza pilsēta, ātri kļūtu garlaicīgi. «Man vajag lielāku kustību. Vasarā, kad studenti sabrauc, ir forši. Ziemā gan izskatās diezgan skumīgi,» saka Jānis.

Jauntēvs nāk no četru bērnu ģimenes. Divi no tiem mīt Balvos, divi — Rīgā. Pirms desmit gadiem Jānis izmēģināja laimi Īrijā, strādājot betona rūpnīcā. Ar vienu vasaru pietika, lai saprastu, ka vēlas atpakaļ uz Latviju. «Tur uz mani skatījās kā uz zemāku. Nekas vairāk kā melnstrādnieks tu tur neesi.» Un tur nepavisam neesot lielākas algas. Ja latvieši Latvijā strādātu kā Īrijā, no zvana līdz zvanam un neatejot no konteinera, arī būtu apmierināti ar saņemto.

Tā esot Latvijas ikdiena — divi strādā un trīs pīpēdami to novēro. «Tāpēc jau iepirkumos tādas summas ir, jo tiem pīpētājiem arī algas jāmaksā!» Īrijā nav bijis iespējas paņemt pīppauzi. Darbu vadītājs teicis: «Ja vēlies smēķēt, tad neatejot no virpas.»

Latvijas svētkus Jānis svinēs Rīgā. Apmeklēs gan parādi krastmalā, gan lāpu gājienu, kurā jau reiz ir gājis. «Vienīgā patiesā vērtība, kas Latvijas laukos ir, — tie ir cilvēki. Latviešiem jāmainās. Jābeidz čīkstēt, ka visi zog un ka viss ir slikti. Mums ir pilnīgi viss, tikai jāsāk pašiem darīt.»

Kāpēc Balvi?

Sakopta vide, kur prieks atgriezties un kuru gribas papildināt ar savu devumu.

Moto:  jādzīvo līdzi laikam un tam, kā dzīve mainās.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu