Agris Pikšens • IR.lv

Agris Pikšens

Jau trešo gadu brīvprātīgi un bez maksas vada nodarbības vietējiem sporta entuziastiem — gan jauniešiem, gan vecākiem ļaudīm. Viņa nodarbībām ir arī vārds — Visu veidu kustība. Foto — TUESI.LV
Dace Rukšāne-Ščipčinska

Veselīga dzīvesveida entuziasts

Kad es piezvanu Agrim (31) un mēs runājam par tikšanās vietu, viņš piedāvā runāt ārpus telpām. Līst, un es nodrebinos: «Ārā taču jau ir tik auksts!» — «Kāds auksts,» viņš attrauc, «tagad vēl peldēt uz upi jāiet, jāsēž parkā.» Mēs tomēr saskrienamies Lielvārdes picērijā, un vēlāk es to nožēloju — Agris tik aizrautīgi stāsta par nenormāli skaisto rudeni apkārt, par parku ar zeltainām lapām, piebilstot, ka nav jābrauc uz Siguldu, tepat ir brīnišķīgi.

Dzimis un audzis lielvārdietis, Agris pēc studiju beigšanas Sporta akadēmijā ir atgriezies uz dzīvi savā dzimtajā mazpilsētā, kur mitinās viņa vecāki un cilvēki uz ielas ar prieku sveicinās. Rīgā viņam traucēja luksofori (skrienot pie tiem vienmēr jāapstājas un jāgaida), pārlieku lielā burzma un cilvēku apsēstība ar darbu. Te ir daudz brīvāk, un jau otro mēnesi viņš strādā vietējā bērnudārzā par sporta skolotāju — trenē ne tikai mazos, bet arī viņu audzinātājas. Paralēli pasniedz Ogres sieviešu sporta studijā un nu jau trešo gadu brīvprātīgi un bez maksas vada nodarbības vietējiem sporta entuziastiem — gan jauniešiem, gan vecākiem ļaudīm. Viņa nodarbībām ir arī vārds — Visu veidu kustība, un vasarā tajās piedalās ap 30 cilvēku. Tagad, tuvojoties ziemai, viss gan mazliet aizgājis «radošajā pauzē», jo vēl nav atrastas telpas — ziemas laikā āra apstākļos uzņemties atbildību par dalībniekiem Agris nav gatavs, jo ko nu var zināt, kā kurš pēc treniņa atdzisīs.

Treniņos tiek darīts daudz kas — sākot no vienkāršas skriešanas un pumpēšanās līdz spēka treniņiem ar traktora riepām, hantelēm, smilšu maisiem. Atsvaram tiek izmantoti arī treniņu partneru ķermeņi. Īpašs vingrinājums ir «burpijs» — pumpēšanās ar pietupienu un palēcienu augšā. «Jau izdzirdot šo vārdu vien, visiem pārskrien drebuļi,» smej Agris, «bet beigās visi ir ļoti gandarīti, ka pārvarējuši sevi.» Agris ir uzlicis sev arī izaicinājumu — kad viņam bija 500 sekotāju sociālajā vietnē Instagram, viņš uztaisīja 500 «burpiju» no vietas. Šogad jau savākušies 700 un līdz ar to arī 700 «burpiju» — 66 minūtes nemitīga lēkāšana un atspiešanās. Viņš sekos šim principam, līdz sekotāju skaits sasniegs tūkstoti, tad gan vairs ne. Tad domās ko jaunu.

Lai nu kā, bet ideju Agrim netrūkst — viņa mērķis ir iekustināt visu Latviju, uztaisīt zibakciju, kuras laikā visi valsts iedzīvotāji kustas. Pagaidām viņš ir iekustinājis savu novadu ar vairākiem aktivitāšu izaicinājumiem. Piemēram, šovasar viņš savāca kādus padsmit cilvēkus un kopā ar viņiem smiedamies «nostaigāja» 4,5 kilometrus izklupienos — no novada viena gala līdz otram. Otrs izaicinājums bija paveikt distanci visapkārt novadam duatlonā — gan skrienot, gan braucot ar riteni, kopā 45 kilometri. Pasākumu un prieku par to neizjauca pat kārtīgas lietusgāzes.

Agris atzīst, ka viņam ir zvaigznēs ierakstīts talants kustēties — viņš spēj nodarboties ar ļoti daudziem sporta veidiem normālā līmenī, vai tas būtu basketbols, futbols, volejbols vai pat dejošana. Savus spēkus kā improvizācijas dejotājs viņš ir izmēģinājis arī televīzijas šovā Latvijas Zelta talants 2010. gadā, kad, izturējis atlases kārtu, viņš nonāca TV tiešraidē. Pieteicies kā improvizators, bet, kad Māris Grigalis uz skatuves prasījis par nodarbošanos, Agris atbildējis: «Visu veidu kustība.» No tā arī radies viņa brīvprātīgās sportošanas komandas nosaukums. Toreiz viņš dejojis pie iepriekš vēl nedzirdētas mūzikas un uz skatuves izpildījis modernās dejas elementus, ietverot kustībās Maikla Džeksona dejas stilu. Pats pie spoguļa no TV samācījies.

Agra sabiedriskums un atbrīvotība līst man pāri, kad sarunājamies, tāpēc nemaz neesmu pārsteigta, kad viņš stāsta par vēl vienu savu nodarbošanos — pasākumu organizēšanu un vadīšanu. Šīs prasmes viņš spodrinājis un papildu pašapziņu ieguvis, pastrādājot Kiprā, viesnīcā par animatoru, personu, kas izklaidē atpūtniekus: no rīta vingrojot, pa dienu sportojot un vakaros kopā ballējot vai organizējot pasākumus. Lai arī ārzemēs pavadītais laiks nebija pārāk ilgs, tikai pusgads, viņš tur ieguvis vēl lielāku pārliecību par sevi, iemācījies brīvi runāt vairākās valodās un mājās atgriezies ar lielu iedvesmu.

Braukt uz ārzemēm strādāt Agris vairs nevēlas — viņam ļoti patīk tepat, savu cilvēku vidū, savā mazpilsētā, kur viņš nejūtas kā pelēka pele, kas iespiedusies kaktiņā. Agri pazīst, Agri sveicina, un vislielākais gandarījums esot, kad viņš saņem atgriezenisko saiti no apkārtējiem — ne tikai no treniņu biedriem, bet arī no viņu draugiem, radiniekiem, skolotājiem, kas saka Agrim paldies par to, ko viņš dara. Daudziem viņš devis iedvesmu sākt kustēties, vingrot, skriet — devis tādu kā atspēriena punktu. «Es darīšu vēl un vēl, nevienu nespiedīšu, visam ir jānotiek brīvprātīgi, un es zinu, ka tas aizies, aizies un aizies,» ir pārliecināts Agris.

Laiku pa laikam Agris gatavojas arī sacensībām un šogad ir noskrējis ekstrēmo skrējienu Gaiziņkalna bulta, kurā 17 reizes uzskrējis Gaiziņa pašā virsotnē.

Vaicāts, vai ar savu sportisko ikdienu var arī nopelnīt dzīvošanai, Agris atzīst, ka pagaidām vēl to nevar pateikt, jo pašreizējā režīmā viņš darbojas tikai divus mēnešus. Taču nauda viņam nav pārāk svarīga — pelnīsi maz, maz tērēsi, ja nopelnīsi daudz — vienmēr atradīsi, kur iztērēt. Viņš par to neuztraucas. Vienīgais brīdis, kad Agris intervijas laikā samulst un pat nedaudz piesarkst, ir tad, kad uzprasu, vai veselīgs dzīvesveids nozīmē arī veselīgu ēšanu. Viņš lūdz izslēgt diktofonu, lai atzītos, ka sev neliedz neko un viņam patīk gan iedzert kolu, gan uzgrauzt čipsus, taču viņš labi zinot, ka svara izmaiņas tas neizraisīs. Un es par to nešaubos — šodien Agris ir peldējies Daugavā un ir apņēmies vismaz divreiz nedēļā ielīst ūdenī, līdz upe aizsals. Apbrīnojami!

Mājupbraucot esmu viņa stāsta iedvesmota un apņemos katru dienu aiziet līdz dīķim un iemērkt tajā vismaz pēdas. Nu jau četras dienas man tas izdodas — Agra harisma ir nostrādājusi.

Kāpēc Lielvārde?

Te es jūtos brīvi — mana miera osta, mani cilvēki, mani draugi.

Moto: vienalga, ko dari, — esi laimīgs.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu