Himna solo izpildījumā ir kārtējā ASV kultūras invāzija

Latvijas Zinātņu akadēmijā 1.novembrī notika ekspertu konsīlijs, kura mērķis bija vērtēt valsts himnas atskaņošanas praksi. Par Latvijas valsts himnas „Dievs, svētī Latviju” pareizāko izpildījumu plašsaziņas līdzekļos izsakās gan eksperti, gan sabiedrība kopumā. Ekspertu konsīlijā par valsts himnas atskaņošanas praksi nepiedalījos, tomēr uzskatu, ka šādai sarunai bija jēga un problēma tajā ir.

Kļūdaino aizliegt

Ne visi uzmanīgi ir lasījuši pasākuma programmu. Neizteikšos par pareizu himnas atskaņošanu. Tas ir jautājums, kas jārisina speciālistiem mūzikas jomā. Galveno problēmu saskatu jautājumā, vai ir pieļaujams himnas izpildījums solista izpildījumā svinīgos pasākumos. Konsīlija programmā bija ierakstīts kategoriski: „Nav pieļaujama viena cilvēka – solista – dziedājums, kas daudzreiz ir kļūdains un neprofesionāls”. Tas arī gan satraukumu, gan sašutumu, gan ironiju. Daudzi to uztvēra kā varas mēģinājumu ierobežot cilvēku tiesības dziedāt savas valsts himnu. Bija pat komentāri par ekspertiem, kuri pārbaudīs, un, ja kāds dziedās greizi, tad sodīs.

Problēma, manuprāt, ir citur. Kā esmu lasījis konsīlija atreferējumos, debašu laikā tieši tādā veidā problēma netika nostādīta, tomēr tas nemaina lietas būtību. Nupat aizvadījām tautā dažādi vērtētos Helovīna svētkus, kurus gan ar prieku gaida bērni un jaunieši, bet daļa sabiedrības, un man ir pamatotas aizdomas, ka tieši tās sabiedrības, kura tik ļoti uztraucās par gaidāmo „aizliegumu katram dziedāt himnu”, tos asi nosoda, jo šī, lūk, ir no Rietumiem, vispirms jau no ASV ievazāta tradīcija, kura izskauž mūsu pašu tradicionālo Mārtiņdienu. Tam noteikti var piekrist. Jautājums – vai ar himnas izpildījumu solo versijā mēs vistiešākajā veidā nesastopamies ar kārtējo ASV kultūras invāzijas izpausmi?

Piemērota ikvienam

Valsts himna ir jādzied un jāzina ikvienam valsts pilsonim, un mūsu valsts himna ir ļoti piemērota, lai to varētu nodziedāt ikviens. Tā ir pietiekami īsa, ar vienkāršu melodiju un vārdiem. Himnu dzied svinīgos brīžos – vienalga, vai tas ir koris, organizācija, draugu kopa, studentu un studenšu korporācijas, sportisti pirms valsts izlases spēlēm. Nav svarīgi, vai viņi spēj to nodziedāt vismaz vienā no pieņemtajām torņkārtām vai ne.

Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas – dziedāt himnu vai klausīties himnu. Himnas solo izpildījums pie mums parādījās, kad šādi himna tika izpildīta pirms Rīgas „Dinamo” hokeja spēlēm. Tieši tā, kā to dara ASV. Pamazām radās atdarinātāji. Ja dzied koris vai himnu spēlē orķestris, tad cilvēki dzied līdzi, bet, ja dzied solists, mēs tikai klausāmies. Pirmkārt, mūsu mentalitāte ir tāda, ka nepārkliedzam solistu, mēs ļaujam viņam dziedāt un baudām priekšnesumu, labākajā gadījumā atkal atdarinot amerikāņus un turot roku uz sirds.

Mūsu himnas klausīšanās bez līdzi dziedāšanas ir pretrunā idejai – tā tika radīta kā tautas lūgšana. Ilgtermiņā tas novedīs pie tā, ka himnu tiešām izpildīs tikai profesionāļi, bet tautas lielākā daļa tikai klausīsies to.

Guntis Zemītis ir Latvijas Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis, Biznesa augstskolas Turība profesors.