Vācijas Bundestāga vēlēšanās uzvarējuši kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie, bet pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) ieguvusi trešo lielāko balsu skaitu, liecina pirmdienas rītā publiskotie provizoriskie galīgie vēlēšanu rezultāti.
Pēc visu balsu saskaitīšanas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – ieguvuši 33% balsu, bet sociāldemokrāti (SPD) – 20,5%.
AfD tikmēr svētdien notikušajās vēlēšanās saņēmusi 12,6% balsu un pirmo reizi iekļūs Bundestāgā.
Bundestāgā atgriezīsies Brīvo demokrātu partija (FDP), kas saņēmusi 10,75 balsu. Tikmēr kreiso ekstrēmistu partiju “Die Linke” (“Kreisie”) atbalstījuši 9,2% vēlētāju, bet “zaļos” – 8,9% balsstiesīgo vāciešu.
Sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, jau paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.
Ja SPD nemainīs savas domas, tas nozīmēs, ka Merkelei, kurai CDU/CSU uzvara nodrošinājusi ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, būs tikai viena izvēle jaunās valdības veidošanā – sadarbība ar FDP un “zaļajiem” jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija.
Šāda trejsavienība Vācijā vēl nav pieredzēta, un tās izveidošana, ņemot vērā ievērojamās ideoloģiskās pretišķības, varētu prasīt dažus nopietnus kompromisus, un tāpēc koalīcijas sarunas varētu ievērojami ieilgt.
Merkeli gaida smagas koalīcijas sarunas
Lai gan kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie svētdien notikušajās Vācijas Bundestāga vēlēšanās guvuši uzvaru, paverot viņai ceļu uz ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, Merkeli tagad gaida smagas un, domājams, ilgstošas koalīcijas sarunas, ziņo LETA/AFP.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām 2013.gadā konservatīvo elektorāts sarucis par vairāk nekā astoņiem procentpunktiem, un laikraksts “Bild” atzinis, ka Merkele izcīnījusi “murgainu uzvaru”.
Arī CDU/CSU tradicionālie sāncenši sociāldemokrāti (SPD) cietuši vissmagāko sakāvi Vācijas pēckara vēsturē, salīdzinājumā ar 2013.gadu zaudējot vairāk nekā piecus procentpunktus.
Tajā pašā laikā pirmo reizi parlamenta apakšpalātā iekļuvusi pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD).
Vācijas labējās partijas “Aternatīva Vācijai” līderi Jergs Meutens (no kreisās), Aleksandrs Gauland, Alise Veidele un Frauke Petrija. Foto: EPA/LETA
Merkele jau noraidījusi iespēju veidot mazākuma valdību, un paudusi “pārliecību”, ka līdz Ziemassvētkiem Vācijai tomēr būs jauna valdība. “Mans nolūks ir panākt Vācijai stabilu valdību,” pēcvēlēšanu nakts televīzijas diskusijā, kurā piedalījās visu parlamentā iekļuvušo partiju līderi, uzsvēra kanclere, kas iepriekš, uzrunājot savus atbalstītājus CDU galvenajā mītnē Berlīnē atzina, ka gaidījusi “labākus rezultātus”.
SPD jau noraidījusi iespēju palikt līdzšinējā “lielajā koalīcijā”. “Ir pilnīgi skaidrs, ka vēlētāji mūs aizraidījuši opozīcijā,” atzina sociāldemokrātu līderis un partijas kandidāts uz kanclera amatu Martins Šulcs, nosaucot vēlēšanu rezultātus par “smagiem un sarūgtinošiem”.
Vienlaikus viņš gan centās saglabāt šķietamu kaujinieciskumu, pasludinot par galveno vēlēšanu zaudētāju Merkeli. “Lielā koalīcija ir izbalsota,” paziņoja Šulcs. “Šī koalīcija nav ievēlēta, un Jūs, kanclere, esat lielākā zaudēja.”
SPD jau paziņojusi, ka veiks partijas biedru aptauju, lai noskaidrotu, kādas sava elektorāta raizes sociāldemokrāti nav ņēmuši vērā.
Sociāldemokrātu līderis Martins Šulcs aiziet no vēlēšanu skatuves. Aizmugurē partijas sauklis: “Ir laiks.” Foto: AP/LETA
Līdz ar SPD atteikšanos turpināt sadarbību ar konservatīvajiem, vienīgā iespēja, kas atlikusi Merkelei, lai izveidotu vairākuma valdību, ir iesaistīties koalīcijas sarunās ar CDU/CSU “dabīgajiem sabiedrotajiem” brīvajiem demokrātiem (FDP), kas vēlēšanās ieguvuši 10,7% balsu, un “zaļajiem”, par kuriem balsojuši 8,9% vāciešu.
Šāda Vācijā vēl nepieredzēta trejsavienība jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem jaunajā Bundestāga sasaukumā, kurā būs aptuveni 700 vietas, varēs nodrošināt nelielu vairākumu.
Tādējādi sagaidāms, ka pat veiksmīgu sarunu rezultātā jaunā Vācijas valdība, kuru pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem veidotu trīs partijas, būs nestabilāka, nekā kabineti, kurus Merkele vadījusi savu iepriekšējo trīs pilnvaru termiņu laikā.
Liecinot par grūtībām, kādas gaida Merkeli koalīcijas sarunās, starp FDP, “zaļo” un CSU līderiem visai asas debates izcēlās jau pēcvēlēšanu nakts televīzijas raidījumā.
Arī “zaļo” Bundestāga frakcijas vadītāja Katrīna Gēringa-Ekarte atzina, ka sarunas būs smagas, un brīdināja, ka “mēs neesam viegli [sarunu] partneri”.
Vācijas “Zaļo” partijas vadītāji Kems Ozdemirs un Katrīna Gēringa-Ekarde. Foto: AFP/LETA
Īpaši asas domstarpības, sākot ar vides aizsardzības jautājumiem un beidzot ar atbalstu privātai uzņēmējdarbībai, “zaļajiem” ir ar liberālo FDP, lai gan abu partiju atbalstītāju demogrāfiskais profils ir līdzīgs, jo par tām pamatā balso gados jauni un labi izglītoti vēlētāji, kuru ienākumi pārsniedz vidējos.
Arī FDP jau paziņojusi par savām “sarkanajām līnijām”, īpašus iebildumus izsakot pret Francijas prezidenta Emanuēla Makrona iecerētajām eirozonas reformām, kurām Merkele iepriekš paudusi piesardzīgu atbalstu.
Gan CDU/CSU, gan FDP netīk vides aizstāvju prasības strauji pārtraukt ogļu un iekšdedzes dzinēju izmantošanu, un abām partijām būs grūti vienoties ar “zaļajiem” arī imigrācijas jautājumos, kas spēlējuši, domājams, svarīgāko lomu konservatīvi noskaņotā elektorāta aizplūšanā uz AfD nometni.
Turklāt vairums “zaļo” elektorāta pieraduši pie partijas tradicionālās lomas opozīcijas rindās, kam tie dod priekšroku, īpaši, ja valdība jāveido kopā ar konservatīvajiem.
Žurnāls “Der Spiegel” raksta, ka šādā situācijā Merkele pati ir vainojama un ka viņa “ir pelnījusi šo sakāvi”. “Der Spiegel” vaino kancleri “neiedvesmojošā” kampaņā un “labējo izaicinājuma ignorēšanā”. Savukārt pati Merkele atzinusi, ka CDU/CSU spēs atgūt zaudētos vēlētājus, kuri pieslējušies AfD, vienīgi “uzklausot viņu rūpes un bailes, bet, pirmkārt, īstenojot labu politiku”.
Arī CSU, kas kandidātus izvirza vienīgi Bavārijā, salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām piedzīvojusi atbalsta kritumu, un tās līderis un Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers uzsvēra, ka tagad CDU/CSU ir jāreaģē uz “labējo flangu”, atkal atgriežoties pie savas konservatīvās ideoloģijas, kas lielā mērā atmesta, partijai Merkeles vadībā pārvietojoties uz politiskā spektra centru.
Aptuveni 21% no AfD vēlētājiem aptaujās atzinuši, ka iepriekšējās vēlēšanās 2013.gadā balsojuši par CDU/CSU.
AfD, kuru jaunajā Bundestāga sasaukumā pārstāvēs 95 deputāti, īpaši lielu atbalstu bauda savulaik komunistu jūgā bijušajā Austrumvācijā, kur, piemēram, Saksijā eiroskeptiķi, iegūstot 27% balsis, pat apsteiguši konservatīvos.
“Mēs to paveicām. Mēs mainīsim valsti,” komentējot vēlēšanu rezultātus, paziņoja partijas līdzdibinātājs Aleksdandrs Gaulands, brīdinot, ka Merkelei jābūt gatavai “viņas medībām”.
Kamēr lielākās tradicionālās partijas šajās vēlēšanās piedzīvojušas vēsturisku atbalsta kritumu, starp ieguvējiem līdz ar AfD ir arī FDP, kas sava jaunā enerģiskā līdera Kristiāna Lindera vadībā spējusi atgūties pēc sagrāves 2013.gada vēlēšanās un atgūt savu pirms četriem gadiem zaudēto pārstāvniecību Bundestāgā.
Pēc pagājušās vēlēšanās ciestajiem zaudējumiem savas pozīcijas nedaudz nostiprinājusi arī kreiso ekstrēmistu partija “Die Linke” (“Kreisie”), kas šogad izcīnījusi 9,2% balsu, un “zaļie”, kas 2013.gadā piedzīvoja vairāk nekā divu procentpunktu lielu atbalsta kritumu.
Komentāri (26)
rinķī apkārt 25.09.2017. 07.53
Tas vēl nav tas sliktākais, kas varēja notikt. Daudz bēdīgāk būtu, ja Merkeles vietā iesēstos Šulc
0
Skaisle 25.09.2017. 12.33
starp citu – fdp jau arī saka, ka ar Krimu ir jāsamierinās un sankcijas ir jāatceļ , jo vaja biznesu ar Krieviju
0
AK 25.09.2017. 16.49
Iepriekš šeit logojos iekšā ar e-pastu. Tagad man pasaka, ka tāds lietotājs neeksistē. Piebildi par to, ka jāpieprasa jauna parole, izlasīju, visu darīju kā norādīts, bet nesanāk.
Man nekas nav pretim, ja ar tviteri jāielogojas (ko iepriekš korekti nevarēja izdarīt), un arī nikneimu jau sen vēlējos saīsināt no “Austras koks” uz “AK”, jo visi atbildot tāpat rakstīja – AK.
Bet mani visvairāk uztrauc tas, ka es tagad netieku pie saviem vecajiem komentāriem. Kā tas tiks atrisināts?
5
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@AK > AK 25.09.2017. 17.42
Un vēl viena lieta – atbilžu skaits pie pamatkomentāra tiek rādīts nepareizi.
1
BardainaisSigne > AK 25.09.2017. 17.49
Divas tavas atbildes acīmredzot ir otrās pakāpes apakškomentāri.
1
BardainaisSigne > Bārdainais Signe 25.09.2017. 17.50
Oi,nu jau trīs.
1
BardainaisSigne > Bārdainais Signe 25.09.2017. 17.52
Aha,divi vai vairāki viena lietotāja komentāri uzskaitās kā apakškomentāri,interesants pavērsiens.
1
BardainaisSigne > Bārdainais Signe 25.09.2017. 17.54
…komentāri pēc kārtas.
0
tonijs > AK 25.09.2017. 16.59
Es nomainīju paroli un man viss sanāca. Kam jums ar Zani tie vecie komentāri, memuāriem, vai?
0
AK > AK 25.09.2017. 17.25
Un vēl viena lieta – konstatēju, ka var pats sev pielikt plusiņu :)
0
rinķī apkārt > AK 25.09.2017. 18.51
AK Man viss sanāca. Šobrīd laikam vēl mobilā versija nestrādā. Piekrītu, ka žēl – nav vairs iespējas labot komentāru. Es to arī bieži izmantoju – izlaboju kādu muļķīgu kļūdu, vai arī pēdējā mirklī pierakstīju kaut ko klāt. Tas bija ērti. Varbūt, ka savs labums būs arī no tā, ka komentāri un atbildes netiek publicētas vienā laidā. Tagad, ar jauno kārtību, varbūt padarīs dzīvi grūtāku tiem, kuru galvenais mērķis ir nevis attīstīt sarunu, bet tieši otrādi – diskusiju “nospiest”, ja tēma nepatīk.
0
AK > AK 25.09.2017. 17.15
Man savi komentāri interesē tādēļ, ka es mēdzu rakstīt gari, un paraksti apmēram atceros par ko kurā vietā vai kad apmēram esmu rakstījis. Un ja ir raksts/diskusija par līdzīgu tēmu, tad nav jāraksta pa jaunam, atliek ātri atrast, nokopēt un piekoriģēt nianses. Tāpat reizēm arī izmantoju, lai nokopētu un iepeistotu citur (citos medijos) kur ir diskusija par līdzīgu tēmu.
Pieeja citu personu komentāriem (kā zanEi, kas mīl tos atrast kaut kur aizvēsturē un citēt), mani gan īpaši neinteresē. Mani interesē tikai manis rakstītais.
Un vēl slikti – ka nevar vairs labot komentāru kādu brīdi pēc iepostēšanas. Es to izmantoju bieži, jo parasti ātri sadrukāju, kas tanī brīdī galvā, iepostēju, un tad eju pāri un laboju gramatiku. Vēl arī, ja postē no planšetes vai telefona, tad arī ar gramatiku ir kā ir, nākas pēc tam labot.
Un vēl slikti :) – ka starp rindkopām nevar uztaisīt vairāk atstarpes tukšas rindiņas veidā. Tā varēja labi strukturēt tekstu un izveidot to daudz pārskatāmāku. Tagad kā daudz kur citur – viss vienā lielā putrā.
2
AK > AK 25.09.2017. 17.19
Un vēl viena lieta – atbilžu komentāri iet kā senāk – pēc kārtas no vecākā uz jaunāko virzienā uz leju. Savukārt pamatkomentāri ir uztaisīti pretējā virzienā. Un neredzu arī iespēju pašrocīgi nospiežot kādu podziņu mainīt šo virzienu (pašam noteikt – augošā vai dilstošā secībā kārtojas komentāri). Vēl viens bardaks.
1
BardainaisSigne > AK 25.09.2017. 17.23
Šitais jau nav domāts komentētāju ērtībām,bet gan redakcijas ērtībām propagandēt savus uzskatus.
0
zanE. > AK 25.09.2017. 18.11
…AK…nu, jau…nu, jau!…aizvēsturiskie komentāri attiecīgā situācijā ļoti labi noder salīdzināšanai = kā mainījušies paša uzskati, problēmu vērtējums/risinājums…kā laikabiedri viedokļus mainījuši…ir vērtīgas atsauces uz faktiem, kas nav jāglabā cituviet…
utt. …ielūkoties arhīvā allaž ir vērtīgi…
…jācer, ka sākotnējās neveiklības, sakarā ar portāla jaunā veidola rašanos, tiks atrisinātas un arī komentāru telpa atgūs svaigu elpu….
0