Adamovičs: Lai celtu izglītības kvalitāti, vidusskolu skaits būs pakāpeniski jāsamazina
Bilingvālās izglītības programmas jāsaglabā – ne tikai krievu, bet arī poļu, baltkrievu un citās mazākumtautību valodās, laikrakstam “Latvijas Avīze” teicis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs, kādreizējais Preiļu mērs Aldis Adamovičs (V).
Viņaprāt, mācīties tikai latviešu valodā ir iespējams, taču, ja tas tiks uzspiests, būs pretreakcija.
Deputāts skaidroja, ka viņa pārstāvētajā “Vienotībā” šajā ziņā ir dažāda nostāja. “Manu viedokli noteikti ietekmē tas, ka nāku no Latgales, kur sadzīvo dažādas mazākumtautības,” teica Adamovičs.
Viņš arī uzskata, ka sākumskolām jābūt diezgan tuvu mājām, tāpēc šīs skolas jāsaglabā arī tad, ja tajās mācās tikai daži desmiti bērnu. Ja skolēnu skaits ir zem 30, tad gan jāapsver iespēja vest bērnus uz kādu citu skolu.
Vidusskolas klasēs toties ir svarīgi mācīties skolās, kur ir labi aprīkotas laboratorijas, modernas sporta zāles. Tas ir svarīgāk nekā skolas tuvums. Tāpēc šajā vecumā skolēni jau var braukt mācīties uz tālākām skolām un dzīvot internātā. “Lai celtu izglītības kvalitāti, vidusskolu skaits būs pakāpeniski jāsamazina,” pauž Adamovičs.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien vienbalsīgi par komisijas vadītāju ievēlēja deputātu Adamoviču. Līdzšinējā Izglītības komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (Par) devusies mācībās uz ASV, tāpēc nolikusi deputātes mandātu.
Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, Adamovičs 1998.gadā Latvijas Universitātē ieguvis ekonomģeogrāfa izglītību, bet 1999.gadā turpat Latvijas Universitātē dabas zinātnes maģistra grādu.
Pirms darbības Saeimā Adamovičs bijis Preiļu novada domes priekšsēdētājs un Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs.
Komentāri (37)
rinķī apkārt 20.09.2017. 10.46
Deputāts skaidroja, ka viņa pārstāvētajā “Vienotībā” šajā ziņā ir dažāda nostāja. ” +++ lūk šis ir arī Vienotības vislielākais klupšanas akmens – tikko runa ir par kādu principiālu un neērtu jautājumu, tā Vienotības biedriem ir “dažādas nostājas”. Šo nišu, kur vienas partijas biedriem ir pieļaujamas “dažādas – pretējas nostājas” , jau ir aizpildījusi ZZS :)
Pēdējais laiks noapaļot programmu, lai visas lietas būtu skaidras, ja ir vēlēšanās tikt nākošajā Saeimā
0
mooi 20.09.2017. 18.23
Nevajag melot!!! Beļģijā un Nīderlandē no pirmās skolas dienas mazais imigrants iet skolā tikai un vienīgi valsts – nīderlandiešu valodas – skolā. Un nav nekādu protestu. Un visi saprot, ka valsts valoda ir viena. Un mazais skolēns, kurš iepriekš vispār neprata šo valodu, jau drīz vien tajā runā perfekti un māca to saviem vecākiem. Eiropa ir pilna ar šādiem piemēriem, bet Latvijas Saeima melo un izliekas , ka neko nevar darīt! Negrib darīt! Un pati saeima līdz ar to nostājas pret valsts valodu un tātad pret Satversmi!
1
basta > mooi 20.09.2017. 22.33
to mooi
Beļģija, līdzīgi Šveicei, nav vienkopienu valsts, tur ir arī franči, Nīderlande gan ir. Latvija, tāpat, ka nomācošais vairākums ES, ir nacionāla valsts, piedevām, lieki atgādināt zemākiem primātiem, homo russicus, uz CILVĒKU planētas.
0
jurisml_inbox_lv 20.09.2017. 08.52
vienkārši pārtraukt finansēt krievu skolas , kāda pretreakcija , ja negrib lai neiet skolā, var braukt uz krieviju un tur iet skolā
3
+2
-5
Atbildēt
+2
-5
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
@andrejs > 20.09.2017. 11.29
Krievijas vēstniecības darbinieki neraksta latviski. Bez starpnieka neiztikt. Labi, ka ir tādi ozoliņi
0
andrejs > 20.09.2017. 11.10
Vai Jūs nemaz nebaida ozoliņu apsūdzības ekstrēmismā?
0
fretka > 20.09.2017. 11.18
Nez’ vai “ozoliņiem” ir teikšana Krievijas vēstniecībā.
Drīzāk vice versa :)
0