Visvieglāk un efektīvāk mācīšanās notiek, pašiem jauniešiem uzņemoties atbildību par savu ideju un tās īstenošanu
Neraugoties uz dažādiem stereotipiem par mūsdienu jaunatni, Latvijas sabiedrībā mīt idejām bagāti un uzņēmīgi jauni cilvēki, kuriem ir nepieciešams atbalsts dažādu projektu realizācijā. Par to ikvienam bija iespēja pārliecināties ikgadējā jauniešu ideju festivālā „Projektu nakts”, kurā piedaloties jaunieši varēja mācīties īstenot savas ieceres.
Pastāv vairākas iespējas, kā jauniešiem realizēt savas idejas, piemēram, „Erasmus+: Jaunatne darbībā” jau kopš 2014. gada piedāvā finansējumu jauniešu ideju īstenošanai. Tomēr reālā situācija liecina, ka vairumam jauniešu nav ne mazākās nojausmas, kā radīt un pasniegt idejas, kā aizvest tās līdz realizācijai. Tieši šī iemesla dēļ mēģinām pēc iespējas plašāku piedāvājumu klāstu sniegt tieši jauniešiem, mēģinot pielāgot aktivitāšu formātu jauniešu interesēm.
Viena no šādām jauniešu aktivitātēm bija arī „Projektu nakts”, kuras laikā jaunieši izstrādāja plānu, kas attīsta viņu kompetences projekta attīstībā – šādas kompetences būs universālas un noderīgas, arī uzsākot karjeru. Tomēr vislielākā pieredze tiks gūta tad, kad jauniešu izstrādātās idejas pārtaps īstos projektos.
Visvieglāk un efektīvāk mācīšanās notiek, pašiem jauniešiem uzņemoties atbildību par savu ideju un tās īstenošanu. Nereti viņi saskaras ar izaicinājumiem – gadās, ka viss neiet pēc plāna un jaunieši ir spiesti iemācīties tikt galā ar problēmsituācijām. Neformālajā izglītībā arī ir šis milzīgais pluss – šeit drīkst kļūdīties, un te nav nepareizo atbilžu, neviens neliek vērtējumu, un jaunieši var brīvi eksperimentēt un attīstīties.
Šogad jauniešiem bija liela interese par „Projektu nakti”. Kopumā no dažādām Latvijas vietām piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku, kuriem jau sākotnēji bija idejas, kuras pārvērst projektos.
Jauniešu interese par programmu „Erasmus+: Jaunatne darbībā” ar katru gadu pieaug. Programmas sākumā, 2014. gadā saņēmām 245 projektu pieteikumus, bet jau 2016. gadā mūs sasniedza 389 projektu pieteikumi. Arī šogad šis skaitlis tiks pārspēts, tāpēc tādiem pasākumiem kā „Projektu nakts” ir liela nozīme. Šādi pasākumi iesaista arvien vairāk jaunu organizāciju un arvien lielākam skaitam jauniešu sniedz iespējas attīstīt savas prasmes un materializēt savus sapņus. Kas attiecas uz izglītības sektoru un pašvaldību atbalstu jauniešiem, šogad un arī iepriekšējos festivālos esmu satikusi tik daudz jauniešu ar ārkārtīgi aizraujošām idejām! Mūsdienu situācijā ir ļoti būtiski šādas jauniešu iniciatīvas atbalstīt gan programmas ietvaros, gan vietējā līmenī, gan arī pašvaldībās.
Aktīvi un uzņēmīgi jaunieši mūsu valstī ir īpaši nozīmīgs resurss. Viņi ir ne tikai mūsu nākotne pēc vairāk nekā desmit gadiem. Jau šodien viņi ir spējīgi sniegt ieguldījumu savas vietējās kopienas attīstībā – mums atliek tikai dot viņiem vairāk iespēju to darīt un jānodrošina atbalsts.
Autore ir Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītāja
Komentāri (43)
Absints 19.09.2017. 12.31
Ja no Latvijas emigrē nodzēries gatera strādnieks, nepārdzīvoju, Kategorija, kas man “sāp”, ir gudri jaunieši, kas pēc vidusskolas aizbrauc mācīties uz ārzemēm. Tas ir tas vecums, kad viegli tiek atrasti draugi, viegli notiek iedzīvošana svešos apstākļos- un liela daļa neatgriežas. Apprecas, atrod darbu utt. Un nelaime tam ir mūsu impotentā izglītības sistēma. Latvijā augstskolas sniedz izglītību, bet ne labu izglītību. Tas liek jauniešiem ar “potenciālu” skatīties pēc labām augstskolām, kuru diemžēl Latvija nav. Pie kam Latvijas valsts no vienas puses un IZM no otras puses nupat, piešķirot papildus naudu augstskolām, apliecināja, ka viss ir kārtībā, tāda viduvējība ir jāturpina uzturēt, ekstensīvā augstskolu saimniecība nav jāreformē, bet arī turpmāk jāuztur tādā pašā līmenī. Tā kā talantīgu jauniešu aizplūšana turpināsies..
1
edge_indran > 19.09.2017. 12.50
———-
“Reizniece-Ozola: Junkera priekšlikums par ciešāku Eiropas integrāciju ir atbalstāms” (Leta, 17.09.2017.)
=====================================================================================
Latvijas varneši cenšas pēc iespējas ātrāk saplūst ar Eiropas Savienību – visiem spēkiem veicina plūšanu uz ES kodola valstīm. Viss kārtībā – process turpinās…
Cik svarīga tavai paaudzei ir Latvija?
Ralfs Eilands:”Manai paaudzei ir nostāja: ja būs kariņš, brauks prom. Esmu intervējis cilvēkus uz ielas, un jauniešu nostāja pārsvarā ir tāda. Mani vecāki viņus nosoda, es nenosodu. Ļoti labi saprotu, ka viņos vienkārši nav ieaudzināts patriotisms. Mūsu valsts vara ir ļoti pie vainas, ka tas nav izdarīts. Lielākajai daļai cilvēku ir sajūta, ka katru dienu kāds aiziet uz Saeimu un nodod mūsu valsti.”
http://www.holmss.lv/images/large/10601.jpg
https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/ralfs-eilands-jauniesos-nav-ieaudzinats-patriotisms-14080704
0
basta 19.09.2017. 14.58
Aktīvi un uzņēmīgi jaunieši ir nopietns drauds zatļeriem, freibergām, Pabrikiem, dombrovskiem, zaķiem, straujumām, kazlovskiem, rinkēvičiem un pārējiem čekas kājslauķiem. Aktīvi un uzņēmīgi jaunieši visi to prokremlisko šļuru aizskalos politikas kanalizācijā, vai pat nogādās līdz tribunāla bendes bluķim.
5
basta > basta 19.09.2017. 16.23
to Skaisle
Par manu veselību gādā manas svētās zemes lauki, meži, upes, ezeri, arī asfalts un mūri. Dzeja ir grafomāna pēdējais patvērums.
0
Anonīms > basta 19.09.2017. 15.22
basta, tu esi tik vulgārs un iepriekšparedzams, ka es nespēju izlasīt visu , ko raksti –
0
basta > basta 19.09.2017. 15.29
to Skaisle
Es nekad nekaisu cūkām pērles, ja kaut ko komentēju, tad tikai tiem, kas to spējīgi saprast.
0
Anonīms > basta 19.09.2017. 15.38
pērļu kaisītājs – rupjāks par zirga deķi, bet nupat par smalko kungu taisies
– esi nu gan augstu notēmējis …varbūt dzejas arī raksti
bet nu man šito nestāsti
kā Tev ar veselību starp citu?
0
Anonīms > basta 19.09.2017. 16.33
nē – nemēgini poetizēties – nevajag –
0
Anonīms 19.09.2017. 12.50
manam bērnam piedāvāja darbu EM , kur alga bija tāda, ka par to nevarēja manā mājā pat dzīvokļa īri apmaksāt – tagad bērns ir ārzemēs, saņems tādu algu , ka varēs apmaksāt lielāku dzīvokli un paliks vēl nauda no kā dzīvot
Lasu, ka šodien valdība spriedīs, kur ņemt strādniekus – nu kur ņems – no vedīs iekšā no nvs , no Bulgārijas, Rumānijas – vedīs iekšā tādus, ko drāzt līdz elpas trūkumam – nu tie nabagi turēsies – kur viņi spruks – mājās tādi paši drāzēji
tā kā – par to nozīmīgo resursu – ja maksā – tad skaisti jāraksta, bet dzīvē viss ir citādāk
5
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Anonīms > Anonīms 19.09.2017. 14.36
edge – tev ir divi jājamzirdziņi – KKĻAVIŅS UN =H TUMANS – zini -=abi apnikuši – nomaini plati un tad parunāsim
0
edge_indran > Anonīms 19.09.2017. 12.59
—————
Dzīvē viss ir reāli, tāpēc nav jēgas dusmoties. Būsi kā īstens rietumnieks, tad slavēsi varnešus par paveikto:
“…..– Latviju pasaulei vajadzētu ņemt par paraugu.”
Kaspars Kļaviņš (dz. 1968) ir vēstures zinātņu doktors, RTU profesors un LU Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks. Četrus gadus lasījis lekcijas Arābu Emirātu Tehnoloģiju koledžā Abū Dabī.
http://www.la.lv/wp-content/uploads/2016/12/Klavins_Kasparas2_Juris_Lorencs_6-768×576.jpg
http://www.la.lv/austrumnieks-dzivo-sodienai/3/
0
Absints > Anonīms 19.09.2017. 13.58
Skaisle, Jūs runājat kategorijās – nemaksā, nedod….
Bet varbūt jādomā drusku savādāk – nemāk nopelnīt?
Lai kādam kaut ko maksātu, ir jābūt no kā. Nauda ir jāuzražo. Nu nav tā, ka kāds sēž uz naudas maisa un nedod. Un nebirst nauda no gaisa. Lai nauda būtu, tai pretī ir jābūt pamatam. Un tikai tie, kas te cīnās un ražo, var radīt pamatu, lai cilvēki Latvijā spētu pelnīt vairāk. Valstī darba ražīgums ir zems, un nav no kā.. Piemēram, ja Īrija darba ražīgums ir vairāk kā divas reizes augstāks, kāpēc Latvijā malkas cirtējam par saskaldītu malkas kaudzi būtu jāmaksā tikpat, cik Īrijā par divām? Tie, kas ārzemēs, strādā TAI valstij, ne Latvijai.
Var burkšķēt aiz stūra par nelikumībām, bet var arī iet un mēģināt tās novērst. Var Latviju sakārtot, var pamest likteņa varā un doties prom. Lai tie, kas palikuši, sakārto Latviju, priekš tiem, kas prom. Tad, varbūt, aizbraucējs padomās par atgriešanos. Vai tā?
0
Anonīms > Anonīms 19.09.2017. 14.34
nu jau gan,ķīp – kāp nost no kanceles un beidz sprediķot –
biju Pilsonības un imigrāc. pārv. – ierēdņi- latviešu tantuki lauzītā krievu valodā ar vainīgu mopšu izteiksmēm sejā kaut ko skaidro citiem tantukiem – krievvalodīgiem – enerģiskiem un agresīviem
savu jau esam nopelnījuši – valsts ir izzagta, cilvēki padzīti – par 3 teikumiem uzz vienas A4 lapas – 8 eur –
rakstu komentārus – jo man darbā nav pasūtījumi – nav ko darīt – ko tu gribi lai nopelnu?
varu tevi padīdīt – starp citu –
man jauni zābaki – ar spicu purngalu –
0
edge_indran > Anonīms 19.09.2017. 15.32
————–
Trešais – “naudas ražotājs”, no kura vajag pamācīties!
“Latvijas Banka ir sadrukājusi 3,8 miljardus eiro, bet šī nauda stāv komercbanku kontos un vienkārši gaida, kad beidzot valstī sāks saimniekot kārtīgi, neraustīs nodokļus, atbalstīs uzņēmējus, īstenos reformas, sakārtos arī veselības nozari, intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.”
http://www.nozare.info/wp-content/uploads/2010/05/rim.jpg
http://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rimsevics-nauda-stav-banku-kontos-un-gaida-kad-valsti-saks-kartigi-saimniekot.a202910/
0