Sākt skriet nekad nav par vēlu – šogad notiks vēl trīs “Stirnu buka” skrējieni
Ikdienā esam raduši redzēt skrējējus ielās – agros rītos un vēlos vakaros, taču pēdējos gados aizvien vairāk skrējēju izvēlas meža takas, pieveicot līdz pat 35 km lielu attālumu. Viņi dēvē sevi par stirnu bukiem un skrienot izbauda arī skaistākās Latvijas ainavas. Kā aizsākās “Stirnu buku” skrējieni un cik dalībniekus tie pulcē ik gadu?
Ideja par taku skrējienu radās tad, kad apnika skriet pa asfaltu. Sākotnēji tā bija domāta kā izklaide draugu grupai. No mača draugu lokā tas pakāpeniski izvērtās par kaut ko lielāku. Pirmais “Stirnu buka” skrējiens notika pirms četriem gadiem, Āža kalna apkaimē, netālu no Šlokenbekas muižas. Uz pasākumu ieradās 600 dalībnieku, un mēs sapratām, ka taku skrējienu niša ir brīva un pieprasīta. Ja cilvēkiem tas patīk, tas ir jāturpina. Tā nonācām līdz septiņiem skrējieniem sezonā.
Vairāk nekā 3000 skrējēju vienā posmā
Dalībnieku skaits gadu no gada ir tikai audzis. Zinātāji teica, ka izaugsme var turpināties tikai pirmos trīs gadus, kad tiek sasniegti griesti, taču mūsu skaistās ainavas acīmredzot turpina vilināt jaunus skriešanas entuziastus. Šogad pirmais “Stirnu buka” posms Ogrē pulcēja vairāk nekā 3000 skrējēju. Vasaras vidus posmā Pokaiņu mežā pulcējās 2500 skrējēju, kas, manuprāt, ir ļoti labs rādītājs.
“Stirnu buks” ir taku skrējienu seriāls, kas notiek izcili ainaviskās Latvijas vietās, piemēram, Gaujas senlejā, Zilajos kalnos, Smeceres silā u.c. Pārsvarā skrējieni notiek dabas parkos un liegumos, kas ļauj dalībniekiem pabūt gleznainās vietās. Nereti arī aizmirstos, bet skaistos dabas nostūros, kur ikdienā iegriežas ļoti maz cilvēku. Noteikti gribētos pieminēt, ka skrējieni tiek rūpīgi uzraudzīti un kontrolēti – augiem un dzīvniekiem pāri netiek nodarīts, reizēm vienīgi iztraucējam kādu mednieku kolektīvu, taču viss tiek saskaņots ar mežu īpašniekiem vai pārvaldītājiem.
Trases nav vienmuļas un plakanas, tās apzināti tiek veidotas dinamiskā vidē. Skrējējiem nākas pievarēt gan paugurus, gan mazas taciņas, pļavas, pamestas moto trases, ceļus, kas sen jau vairs nav ceļi. Trase ir pietiekami grūta, lai dalībnieki finišā jautātu – kurš gan to visu izdomāja! Manuprāt, gan tas, gan laimes hormons, ko gūst skrienot, ir iemesli, kāpēc “Stirnu buks” ir populārs.
No susuriņiem līdz lūšiem
Taku skrējiena trases ir ļoti dažādas, piemērotas ikvienam skriešanas entuziastam. Paši mazākie skrējēji jeb susuriņi skrien 0,6-1 km. Vēl ir Latvijas čempionāts taku skriešanā skolu jaunatnei, kurā dalībniekiem jāpieveic 4-6 km trase, to pašu distanci skrien iesācēji jeb vāverītes.
Nākamie līmeņi ir izaicinošāki, piemēram, zaķi skrien 8-13 km, buki – aptuveni 20 km un visgarākās distances veic lūši, tās ir aptuveni 35 km garas. Neraugoties uz izvēlēto attālumu, jāatceras, ka, skrienot mežā, apstākļi ir daudz grūtāki, jo skriešanas virsma nav līdzena. Skrējēji patērē daudz vairāk spēka un enerģijas, nekā skrienot tādu pašu attālumu pa gludu ceļu.
Taku skrējienā tiek izdzerts arī ļoti daudz ūdens. Dzīve un skriešana nav iedomājama bez ūdens, nekas nav ļaunāks, ja, skrienot mežā trīs vai četras stundas, organisms atūdeņojas. Valstīs, kurās taku skriešana ir attīstītāka, skrējēji jau ir pieraduši un nes ūdeni sev līdzi mugursomā, pie mums ir t.s. dzirdināšanas punkti. Te lieti noder mūsu sadarbības partneris – „Venden” dabīgais minerālūdens. Ik pēc pieciem kilometriem mēs nodrošinām ūdeni un citus enerģijas avotus, kas nozīmē, ka “Stirnu buka” dalībnieki var skriet bez somām.
Vasaras laikā atrasties mežā bez ūdens ir ļoti bīstami. Vienā posmā skrējēji izdzer trīs līdz četras tonnas ūdens. Tas ir gana liels apjoms, tāpēc mums ir ļoti svarīgi, lai ūdens būtu kvalitatīvs. Kopumā trasē ir līdz pat sešiem dzirdināšanas punktiem, bet karstā laikā izvietojam vēl vairāk. Ja nav nodrošināts ūdens, tas ir pirmais kritērijs, pēc kura dalībnieki var pateikt, ka mačs nav izdevies.
Lai arī skrējiens nav viegls, “Stirnu buks” ir pasākums visai ģimenei, jo papildus skriešanai tiek padomāts par izklaidēm gan lieliem, gan maziem. Tā ir sevis izaicināšana un Latvijas skaistās dabas izbaudīšana. Šogad notiks vēl trīs “Stirnu buka” skrējieni – Milzkalnē, Līgatnē un Liepājā, tāpēc vēlos atgādināt, ka nekad nav par vēlu sākt skriet un baudīt dzīvi.
Autors ir taku skrējiena “Stirnu buks” idejas autors
Komentāri (22)