fbpx

«Zini, ko es pirmo izdrāztu? Zatleru!» 1

Print Friendly, PDF & Email

Dienu pēc Tautas partijas lēmuma atstāt Valda Dombrovska valdību tiekas LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, ZZS līderis Aivars Lembergs un Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs. Mērķis – saskaņot plānus, kā līdz vēlēšanām vājināt valdību un panākt, ka pēc vēlēšanām valdību veido viņu trīs partijas. Jāpiebilst, ka šajā laikā LPP/LC un Saskaņa ir opozīcijā, taču ZZS kopā ar Vienotību darbojas valdībā, par kuras vājināšanu Lembergs kaļ plānus.

Urbanovičs: Tu taču nedusmojies, ka es viņu izvilku? Manuprāt, viņa pozīcija ir patiesībā diezgan svarīga, lai ko mēs darītu.

Šlesers: Jā, jā, jātiek skaidrībā, kā tur pareizi tagad darīties.

Urbanovičs: Tev ir varianti, tu uzskati? Nu, iet – neiet?

Šlesers: Iet valdībā? Nu, es tādu variantu nepieļauju.

Urbanovičs: Nē, nu, es arī. Tāpēc ne par to. Iet runa par saskaņotu rīcību tuvākajās stundās, ja. Ko es ieteiktu, zinot, cik ļoti tava Karina [Pētersone] vibrē… Es ieteiktu tev uz sarunām iet vienam pašam. Lai viņi ar buldozeru runā! Viņi visi un tu viens. Nu, tas tā… par formu.

Šlesers: Bet tā pozīcija ir tāda, ka es izslēdzu variantu, ka varētu iet valdībā.

Urbanovičs: Nepasūti viņus uzreiz. Lai viņi ar tevi parunā.

Šlesers: Mēs runāsim un tā tālāk, bet mums ir jāizdomā… Kas ir ar Aivaru – es gribu tikt skaidrībā. Jautājums – kas būs pēc pusgada? Es pateikšu arī Aivaram, man ir tāda sajūta – ja vēlēšanās, pieņemsim, 51% būtu Vienotībai un zaļajiem zemniekiem, mēs ar tevi 49% sēdētu opozīcijā.

Urbanovičs: Jā, jā, jā.

Šlesers: Jā, un viņš nepierunātu un nesašķeltu tur… Vot, mums jātiek skaidrībā. Jo, redzi, ja mēs varam būt partneri tikai tad, ja mums ar tevi ir 51%, nu, un viņam 49%, tad mums tas ir jāzina, jo savādāk sanāk tā baigi ņičestno. Jo es vienkārši skatos, kā tur guļās… Nu, nevar būt tā, ka šodien Brigmanis guļās pilnīgi zem, bet rīt viņš pēkšņi ies kopā ar Šleseru un Urbanoviču, nu, vot neticu, saproti.

Urbanovičs: Jā, un televīzijā sižeti visādi.

Šlesers: Nē, tur ir jātiek skaidrībā. Es saprotu, viņam nav viegli, un viss. Var teikt – cik grūti ir zemnieku organizācijā, un tā tālāk, bet mums ir jābūt skaidrībā. Es varu pateikt to, ka mana tā doma pievienot Tautas partiju izriet tieši no šīm bažām – ka bez tādām latviešu balsīm mēs ar tevi paliksim opozīcijā. Ja tur tagad vēl tēvzemnieki ieies iekšā Vienotībā ar pāris cilvēkiem, vēl kaut ko…

Urbanovičs: Tēvzemieši iet iekšā?

Šlesers: Es nezinu, a kur viņi liksies? Ko viņi vieni var izdarīt? Kam viņi ir vajadzīgi? Viņus vienkārši iesūks tur iekšā, un viss. Es uz zemniekiem nelieku cerības.

(Fonā LTV Panorāmas sižets, Arnis Krauze piesaka «1:0 Valda Dombrovska labā. Premjera aicinājumam palikt amatā atsaucies kultūras ministrs Ints Dālderis».)

Urbanovičs: Šitā te pīzda arī Andri [Šķēli] uzmeta – šitā Barča. (TP deputāte Aija Barča paziņoja, ka atbalstīs Dombrovska mazākumvaldību – red.)

(Fonā televīzija: līdz ar to mazākuma valdībai ir 49 deputātu atbalsts.)

 

Urbanovičs: Vēl drusku un 50.

Šlesers: Cik tad viņiem tagad, kur ta… 47 viņiem bija.

(Fonā televīzija stāsta par TP ministru Dālderi, kas nepamet valdību.)

 

Urbanovičs: Nu viņš uzmeta Andri. Andrim gan neveicas pēdējā laikā…

(Ierodas Aivars Lembergs.)

Lembergs: Sveiks! A šitas ir regulāra lieta jeb vai kā pagadās?

Šlesers: Nē, nav regulāri. Regulāri ir 501. [numurs]. Šito es paņēmu tā – atnāku bez zvana.

Lembergs: Aaa. Skaidrs, tevi klausās. Būtu ļoti nepieklājīgi, ja neklausītos. Bet labs suits, klausies, man patīk!

Šodien Jānis esot – jau ziņoju – piekritis būt valdībā. Ārlietas, Aizsardzības ministriju un čeku. (Smejas.)

 

Urbanovičs: Čeku es pats.

«Sēž Šlesers, bļaģ, un šie nāk lūgties»

Šlesers: Vārdu sakot, čaļi, es domāju, labi, ka mēs tagad satikāmies, jo vajag tiešām uzlikt plānu. Jo trakākais, ja katram ir savs plāns… Kā tev, Aivar, šķiet?

Lembergs: Tautenieki bija ar tevi skaņojuši vai vismaz stāstījuši, ko viņi tagad darīs, jeb ne?

Šlesers: Andris teica, kad pēdējo reizi tikāmies, viņš neskaņoja – nē… Viņš teica – mums paliek grūti. Nu, tur nav brīnums – tiek teikts, ka krancīši vai kvaukšķīši, kas tur pie sētas rej, bērniņi slimi, viss. Ne nedēļas bez apvainojumiem. Viņš teica – izskatās, ka mēs iesim ārā, bet viņš neteica – vot, mēs ejam ārā.

Lembergs: Skaidrs, ja. Pa, pa!

(Ziņās stāsta, ka Latvijas Kuģniecība vērsusies izmeklēšanas iestādēs ar lūgumu veikt īpašu lietas izmeklēšanu, jo LK padomes īpašais pilnvarotais pārstāvis Vents Kodols gājis bojā, nokrītot starp trepēm no piektā stāva, lai gan pats dzīvojis otrajā stāvā.)

Lembergs: Labi pazīstams man. Trešdien vēl redzēju čali. Šausmas, šausmas. Normāls čalis. Viņš domē kādreiz pie mums strādāja, kādreiz Valsts kontrolē strādāja, bet viņš pārstāvēja Kuģniecības intereses divās lietās, kurās abās figurēja [Oļegs] Stepanovs par 100 miljonu izzagšanu no Kuģenes. Krimināllietā, kur Stepanovs… ir aizdomās turamie, tur ir sevišķi smagais pants, krāpniecība sevišķi lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu naudas atmazgāšana. Un Anglijā bija tiesa pret tām kompānijām, caur kurām viņš izvilka to naudu. Un viņš bija tas, kas to visu kārtoja.

Urbanovičs: Tas puisis?

Lembergs: Jā. Un šodien ir paprasījis brīvdienu. Sieva aizgājusi uz darbu. Viņš palicis ar bērnu – pusotra gada, nu, lai sagaidītu aukli. Un nokrīt no piektā stāva. Lai arī dzīvojis, redz, otrajā. To es nezināju. Un viņš tā man… Es teicu – kā iet? Es ļoti īsi saredzēju. Un viņš man saka – nu, nekas, bet vajadzētu satikties, gribētu izstāstīt, uz mani tur spiež. Es prasu – kas spiež? Viņš saka – nu, vajag apsēsties, nevar tā. Es saku – nu, labi. Viņš saka – es aizbraukšu uz Angliju mācīties kaut ko, atbraukšu un izstāstīšu. Es saku – bet, ja tev kāds draud, tu raksti uzreiz policijai, saproti. Nu, vot tā. Labi, atgriežamies pie pasaulīgām lietām.

Šlesers: Kāds ir tavs viedoklis, Aivar?

Lembergs: Mans viedoklis neatšķiras no tā, ko es publiski esmu paudis. Vienmēr ir ar kaut ko jāsalīdzina, jo viss jau kaut kad ir bijis. Atceraties – 2006. gada aprīlis. Braucu uz Tartu, kur es tur braucu. Jānis zvanīja Kalvīša valdību glābt. Vot, gadījums. Jaunais laiks aizgāja prom. Viena situācija. Tagad Tautas partija. Ir pilnīgi tas pats it kā, bet, pēc manām domām, radikāli nav tas pats, jo Kalvīša valdībai augustā vajadzēja dalīt 200 miljonus vai 150. Jautājums – kam dos, kam nedos? A tagad? Augustā kas būs jāpaziņo? Kur atradīs 500 miljonus. Nevis klāt, bet mīnuss. Kam ņems nost?

Tāpēc, protams, Andris, šito lietu labi saprotot, viņš uzlika tajos četros punktos – no tiem tādi īsti punkti ir divi. Pirmais, nepalielināt nodokļus. Tātad jāgriež būs.Tikai jāgriež. Un, lai uzzinātu, kam jāgriež, paprasīja, lai 1. jūnijā iesniedz valdībā un 1. septembrī – parlamentā. Vot, i viss. Nu, no šiem spēles noteikumiem – JL nevar nekādi piekrist, jo, pirmkārt, PVN jau ir apsolīts, ka pieliks, otrkārt, labu ziņu par griešanu nebūs.

Trešais punkts tautiniekiem bija domāts, lai zemniekus noslīcinātu. Ka veselību pielikt pie labklājības – kur tad tu griezīsi, no kā? Un kultūru – pie izglītības, atkal, nu, vārdu sakot, zemnieki absolūtā dirsā, jo no viņu nozarēm būs jāņem nost. Un vēl zemkopība, kur dotācijas noņemt zemniekiem.

Un, protams, Andris, saprotot, ka šie uzstādījumi, kurus es publiski atbalstu… Nezinu, esi lasījis vai ne, es publiski atbalstu, es teicu – pareizi, pareizi! Un zaļie zemnieki arī atbalstīs budžeta iesniegšanu, jo – mums jau būs cīņa kāda? Dombrovskis teiks – sniedziet pensiju reformu; es saku – bļin, ņifiga, lai iesniedz budžeta rāmjus Repše. Kā viņš redz risinājumu, par to būs cīņa.

Un es zaļajiem zemniekiem, vot, kad te biju Rīgā, ceturtdien, vakar, es viņiem teicu – jūs te tā baigi sprēgājat, bet, ja kāds ir iedzīts stūrī, tad tie esat jūs. Neviens cits stūrī nav, izņemot zaļos zemniekus. Jo zaļajiem zemniekiem – Augulim – jāiesniedz pensiju reformas piedāvājums. Termiņš – jūnijs. Termiņš starptautiskajiem aizdevējiem. Dombrovskis ik pēc brīža saka, ka viņš gaida, jo galvenā problēma ir sociālais budžets. Un Augulis, izlienot ārā ar kaut kādiem saviem priekšlikumiem, kas neviens nebūs labs, vot, neviens, viņš visas dusmas izsauks uz zaļajiem zemniekiem, nu, un visi par to runās… Un par to budžetu, protams, viņi teiks – budžetu mēs nevaram, budžets mums ir vajadzīgs oktobrī, tad mēs varēsim runāt, jo būs prognozes. Es saku, saprotat, budžetu, kad iesniegt, to nosaka Dombrovskis un Repše, a šitas ir jau uzlikts termiņš. Un labas ziņas jūs nevarat iedot.

Es gan viņam beigās teicu – labi, es pateikšu, kā vajag darīt. Atceraties, ka es teicu – nevajag parakstīt to papīru? Jūs parakstījāt, duraki! Ziniet, kā vajag darīt? Vot, jūs iesniedzat kaut kādu prognozi, a kapēc tāda prognoze? Jo es iesniegšu, ka nodarbinātība, bezdarbs būs nevis 20% gada beigās, bet 12%, 2011. gadā bezdarbs būs 5%, ekonomiskā izaugsme būs tāda, un es uztaisu citu prognozi uz sociālā nodokļa ieņēmumu daļu, un man deficīts neveidojas. Viss! Un otrs priekšlikums – tiem, kas neattiecas uz sociālo budžetu, pārfinansēt to deficītu no pamatbudžeta, un es saku, ka tev viss ir galīgā kārtībā – to tu vari sniegt, tev nekāda reforma nahren nav vajadzīga. Un visa reforma, bļaģ.

Šlesers: Stabilizācija taču ir iestājusies.

Lembergs: Jā, viņi pasaka, stabilizācija, bļaģ, jau izaugsme! Es saku – vot, tu ieliec to savā prognozē, un viss! Citiem vārdiem, ja man prasītu, vai TP būtu nolēkusi no valdības 2006. gadā tādā situācijā, ko tajā laikā izdarīja JL, – protams, pilnīgs stulbums. Tagad es domāju, ka pareizi. Es domāju – pareizi. JL gan viņus spieda pa visām varēm – uzdāvināja to gleznu ar cāli, bļaģ.

Šlesers: Bet es saprotu – to, ko man teica, es aprunājos ar dažiem. Viņi bija pārliecināti, ka tautiniekiem nav, kur aiziet, jo visu laiku skandināja to Čevera piemēru. Ka nelēks prom, it sevišķi, ja Dombrovskim popularitāte sāk pieaugt. Bijuši pārsteigti, ka viņi tā izdarījuši, bet man nekāda pārsteiguma nebija – tur katru nedēļu bija pa pāris gājieniem, kur viņi tika pazemoti.

Lembergs: Nē, nu, viņiem bija svarīgi, lai viņi paliek, jo, kad tu no iekšpuses to dari, tad tu esi predaķeļstvo. Ja tu dari to no ārpuses, tu neesi predaķeļstvo. Nu, lūk, tāpēc man liekas, ka šobrīd… Jānis jau šodien pareizi pateica viņiem… Es tik teicu, ka tu tur pārāk nesoli viņiem atbalstīt budžetus un tādas lietas, tur nekādu labu ziņu nebūs, un piedalīties sūdīga budžeta izstrādē – tur jābūt ļoti uzmanīgam. Nu, O.K. Es vienkārši vēršu uzmanību uz to.

Pirmajai partijai, es domāju, ka ir pilnīgi garām iet kopā. Bet es to redzu, zini, kā? Es to redzu tā. Sarunas: vienā galda pusē sēž viens pats Šlesers. (Stipri paaugstina balsi.) Viens pats oligarhs Šlesers, bļaģ! Un pie viņa nāk šitie visi! Tu pasaki, ka tu gribi, lai sarunās piedalās, obligāti, bļaģ, Jeģinstvas priekšsēdētājs Kristovskis, kas teica, ka cīnīsies ar trijiem oligarhiem. Ir pagājuši pusotra mēneša, un, bļaģ, vot, sēž Šlesers, bļaģ, un šie nāk pie viņa lūgties viņu valdībā. Un es darītu tā – izrunātu visu, kas, ko, kā, un taisītu vēl vienu tikšanos un vēl vienu tikšanos un tad motivēti valstiski pateiktu: ziniet, viņiem nav kārtīgi atstrādāta plāna, viņi tomēr ir populisti. Tev viņus vajag pazemot, pazemot.

Bet es uzskatu, ka tev ir jābūt vienam, lai viņi nāk pie oligarha, saproti, lai nāk lūgties pie tā, ko viņi apdirsa, un teica, ka viņi cīnīsies. Ar ko? Viņiem visa programma, bļag, cīnīties ar oligarhiem. Vot, lūdzu! Viens oligarhs aizgāja, tagad pie tā paša jānāk, un uzticamais partneris – zaļie zemnieki, bļaģ. Vot i prišļi, bļaģ. Es vakar domāju – iet man vai neiet trijos pie Dombrovska? Iet man vai neiet? Iet vai neiet? Es domāju – nē, bļaģ. Tie zemnieki tādā sūdīgā situācijā, nu i nahren, tur kaut ko sarunās ne to, un es būšu bijis klāt, un es būšu vainīgs. Nē, labāk es esmu tā – vot, it kā esmu, a vienlaicīgi distancējies, es speciāli distancējos. Tu redzi, kā es distancējos? Speciāli, bļaģ, speciāli. Lai ir atšķirība liela, lai tauta redz, ka man ir cita pozīcija.

Urbanovičs: Pēc vēlēšanām…

Lembergs: Nē, es jūlijā pateikšu, jūlijā, mīļais!

Šlesers: Varbūt es pateikšu, kā es redzu…

Lembergs: Es izteicu savu. Ā, vēl vienu – pēdējais. Ko dot pirmajiem [LPP/LC], ir palikušas… nu, tur nav, ko dot pirmajiem, ja tā skatāmies. Ir ārlietas un tieslietas. Protams, jebkurš, kurš ieies valdībā, protams, iekšpusē nevar kritizēt, viņš nav tu – nezinu, Karīna, Bērziņš, vienalga, lai kurš arī nebūtu, viņš nav tu, viņi meklēs kompromisu.

Šlesers: Es esmu dzirdējis, ka man gribot piedāvāt satiksmes ministru. Man šodien pat kāds no, kas viņiem tuvu stāvošs, – Šleseram satiksmi!

Lembergs: Vo, vo, lai piedāvā, un tu atsaki!

Šlesers: Nē, es tev izstāstīšu.

Lembergs: Ainār, ideāli.

Šlesers: Es izstāstīšu, ko es domāju. Tātad, lai nebūtu vispār tur nekādi gari ievadi, – valdībā mēs neiesim. Tas ir viens. Vēlēšanas uz pašvaldībām parādīja, ko nozīmē atrašanās valdībā un ko nozīmē atrašanās opozīcijā. Šajā gadījumā būt valdībā un vienkārši iet uz darbu – tas nafig nav vajadzīgs. Otra lieta – es piekrītu tev, ka pēc būtības… Man dalās 50 uz 50 – ir vai nav jāiet prom tai Tautas partijai, bet saprotu, ka Andris ir noskaņots tomēr uz to iešanu, jo viņš saka – laikam tomēr būs grūti tur. Kāpēc? Argumentācija ir apmēram tāda pati. Labāk būt opozīcijā, un tad attiecīgi var brīvi rīkoties, nekā atrasties tur, un tevi drāž visu laiku.

Lembergs: Brīvība jau ir… Ir [Starptautiskais] Valūtas fonds, kāda brīvība?

«Brigmanis nevarēs nolēkt»

Šlesers: Jā, brīvība nekāda nav. Jautājums tagad ir tāds. Pirmkārt, vai mēs varam saskaņot rīcību īstermiņā, nu, vot, visi kopā – kaut vai šodien, kā saka, trīs, kas mēs šeit esam. Otrs, gribi vai negribi – ir jārunā par 2. oktobri.

Un es sākšu ar 2. oktobri, vot, kur man ir tās bažas. Es Jānim jau paspēju pateikt, pateikšu arī tev. Tev tur tās attiecības ar zaļajiem zemniekiem, tu tur esi iekšā – Ventspils organizācija. Protams, X stundās un tā tālāk vienmēr kaut kā tas viss ir sanācis, bet man izskatās, ka zaļie zemnieki – viņi varbūt ir vienoti tikai tad, kad ir ļoti viegli būt vienotiem. Tad, kad ir grūti būt vienotiem, tad bija Eniņi, tad bija Lāči, tad es skatos televīzijā – tur pēkšņi vēl kaut kādi cilvēki sāk runāt, saka – a moška Lembergu nemaz nevajag par premjera amata kandidātu, viņam vajag tiesu sākumā sagaidīt. Bija daži tie gudrinieki laukos, no zaļajiem zemniekiem, kāds izvilka ārā.

Un tā mana baža – es tev pateikšu pa īstam, kā ir. Vai ir iespējams izveidot tādu sarakstu… Jo es saprotu, ka Brigmanis ir konjunktūrists un viss, bet viņš tajā pakaļā tā lien, tik dziļi, ka, vot, beigās sanāks tā, ka Vienotībai, zaļajiem zemniekiem beigās būs 51 vieta, mums ar Urbanoviču 49. Finālā es neredzu variantu, kā zaļie zemnieki aizies pie Šlesera, Urbanoviča, nevis ar Vienotību. Tās ir bažas. Vienkārši no tā, kā Augusts uzvedas. Nu, nevar… Tas ir tāpat kā – es skaļi tagad domāju – mēs tagad viens otram simpātijas kaut kādas izsakām, šancējam Rīgā, un pēkšņi es nolemju iet ar Tēvzemi valdībā, nevis ar Urbanoviču. Viņš mani izdrāzīs nākamajā dienā tā, ka nu…

Jo ir kaut kādas elektorāta simpātijas – eļektorat ņe poimjot. Vai pilnīgi otrādi. Es tagad runāju par ideoloģiju, nevis tas, ka mēs te varam sanākt un klusi sarunāt. Ja mēs kaut kā pieradinām elektorātu, ja es pretendēju uz vienu trešdaļu krievu balsīm, Jānim tur ir stabilas divas trešdaļas, un mēs pa vidu varam bišķi tur vēl kaut ko pārdalīt viens otram par labu, plus tur vēl ir PCTVL, tad man liekas, ka, tādu dziesmu dziedot, Brigmanis aizvien vairāk un vairāk… Viņš nevarēs nolēkt.

Un es tev pateikšu – tieši tāpēc es sāku štukot, kādā veidā mums ar Urbanoviču savākt 51, nevis 49. Un tad, ja ir 51, tad Brigmanis vairs neko nevar pateikt, tad mēs ar tevi varam izrunāt visu. Jo tā matemātika izskatās tāda… Es nezinu, ko darīs TB/LNNK – ies Vienotībā vai neies, bet viņiem nav variantu vieniem, viņi var iet tikai uz pāris procentu atņemšanu. Bet es domāju, tieši šī iemesla pēc – un Zīle to izšķirs – es būtu gatavs saderēt, ka viņi aizies ar Vienotību. Aprēķins ir vienkāršs – Zīle no visiem tomēr ir populārs, viņš redz, ka partija ir padirsta, tik cik viņa tur…

Urbanovičs: Neticu, ka viņš startēs.

Šlesers: Nē, tu paklausies. Viņš aizsūtīs TB/LNNK un, pohuj, noņems Straumes un visus viena iemesla pēc. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš būs gana populārs un viņu nevarēs neielikt sarakstā uz Eiropu, jo tur viņš var radīt reālu konkurenci, un viņš vienkārši jau laikus norezervē sev… Viņš nav tik vecs, bet es cenšos skatīties, kas cilvēkus interesē.

Tāpēc principā šodien to, ko esmu runājis arī ar Andri… Viņš man neteica, ka viņš ies prom, es teicu – varbūt pat labāk, ja tu neej prom, tad vieglāk kaut kā tādā veidā rīkoties. Doma ir tāda, ka es tagad taisu to apvienību, kaut kādus uzņēmējus velku klāt, kaut ko runāju, un, protams, pašās beigās visdrīzāk ar Tautas partiju liekam kopā, jo variantu nav. Man nav Vidzemē, ko… Es savējiem pateicu, nu, bet atkal – vākt cilvēkus no ielas Vidzemē vai Zemgalē, nu, nav nekā, un līdz ar to – tās latviskās balsis var dabūt. Un tad es redzu, ka var reāli sanākt tā, ka tāda apvienība ar Saskaņu var savākt vairāk. Es reāli redzu, ka pēc vēlēšanām ir tikai četri saraksti, kas ir iekļuvuši: mēs, zaļie zemnieki un Vienotība, un svarīgi panākt to, lai Vienotība saņem pēc iespējas mazāk no šiem četriem sarakstiem. Mans viedoklis, ka viņiem valdībā jastrādā pēc iespējas ilgāk, bet tai valdībai jāstrādā ļoti smagi.

Tagad, kad tautenieki ir aizgājuši, sarunām jābūt garām, es pilnīgi piekrītu – kā tu teici, tur vienu, divus, trīs raundus, pēc tam pasakot, ka valstiskos lēmumos atbalsts tiks nodrošināts, bet jāpasaka, kuri tad ir tie lēmumi. Jāvēta budžetu, parādiet budžetu, parādiet rīcības plānu. Vienkārši teikt – davaj, taisiet reformu, atbalstīsim. Liekam darba kārtībā jautājumu par ministriju apvienošanu caur reformu. Sakām – palīdzam jums reformēt to, ko jūs negribat reformēt, piespiežam caur parlamentu pieņemt lēmumus, kuri valdībai jāpilda.

Urbanovičs: Jā, jā.

Lembergs: Nē, nu, skaidrs. Zaļie zemnieki, protams, nepiekritīs jebkuras ministrijas pievienošanai.

Šlesers: Protams, Aivar, protams.

Saskaņai šķēršļu nav un nebūs

Lembergs: Bet ministrijas pēc tam. Par to pasjansu ar zaļajiem zemniekiem. Redzi, ar Saskaņu viss skaidrs, bet viņi nav tikai viens elektorāts, viņi ir stipri plašāki šobrīd. Tu, ka ej kopā ar Tautas partiju… Es nepareizi saku, Tautas partija pēc 2006. gada vēlēšanām izdarīja diezgan daudz, lai ieriebtu savam elektorātam. Toreiz, kad bija jautājums par robežlīgumu ar Krieviju, atceries, es koalīcijā izvilku socioloģiju un teicu – jūs paskataties! Pirmkārt, sabiedrības vairākums bija pret, bet viskategoriskāk pret robežlīgumu – pirmajā vietā pret robežlīgumu bija ne Tēvzeme, bet Tautas partija! Un es tā kā tāds viņu ideologs, bļaģ, teicu – mīļie, jums vajadzētu pastāstīt tautai, īpaši saviem vēlētājiem, kāpēc jūs slēdzat tādu līgumu.

Šlesers: Mh.

Lembergs: A ko viņi? Tad es sapratu, ka aiz tā stāv kaut kāda baigā Kalvīša biznesa interese, kas ir nolēmis, ka viņam vajag robežu, piķi un nahren visas Tautas partijas, tas viss figņa. Es tā to sapratu. Nu, vot. Vārdu sakot, viņi savu vēlētāju, kas ir ne nacionālists, bet tāds diezgan… Kurš, starp citu, konkurē ar zaļajiem zemniekiem, viņi ir pazaudējuši tieši to sadaļu. Jums, kopā ejot, tā sadaļa vēl pazūd. Vai kādi nāk klāt? Iespējams.

Šlesers: Bet es tev atbildēšu.

Lembergs: Es pabeigšu. Tātad paliek tas cits elektorāts, kurā būs divi konkurenti – Jeģinstvo un zaļie zemnieki. Un tāpēc šobrīd zaļajiem zemniekiem – viņi nekādā gadījumā nedrīkst demonstrēt un izpaust, ka viņi kaut kā no šīs nišas tā kā atsakās. Jebkurš tāds signāls ir aicinājums tiem cilvēkiem virzīties uz Jeģinstvu. Tas nav jādara. Vienlaicīgi, protams, es pilnīgi piekrītu, ka zaļajiem zemniekiem… Tad, kad bija runa par valdību Kalvīša, ko ņemt? Zaļajiem zemniekiem nebija problēmu – Kalvītis, ja viņš ņem Saskaņu, nebija problēmu. Valdē to skatīja. Nebija problēmu – nav jautājumu! Tēvzeme tur mazāk, es neteikšu, ka mīl Saskaņu, bet nebija problēmu. Un es esmu definējis, ka zaļajiem zemniekiem, startējot vēlēšanās, jāņem vērā sekojošs apstāklis – vismaz mutiski šobrīd piekrišana tāda ir -, ka starp tiem, kas var tikt ievēlēti, nedrīkst būt tādi, kuri aiz savas kaut kādas pārliecības ideoloģiskās jeb pagātnes nevar veidot koalīciju ar Saskaņu. Tādi nedrīkst būt. Protams, var kāds viens gadīties vienmēr, nu, mazums…

Šlesers: Kiršteins.

Lembergs: Jā, bet par Kiršteinu ir jautājums – vai viņu var likt sarakstā? Bet Kiršteinu neievēlēs, viņš nav tas putns. Bet tādus kā Visvaldis Lācis… Tad parādījās, atceries, Brigmanis paziņoja, ka notiek sarunas ar Visu Latvijai! Es Augustam pateicu: Visu Latvijai! un Lembergs – aizmirsti, vispār, aizmirsti! Izvēlies – vai nu Visu Latvijai!, vai mani. Es nevaru būt politiskajā telpā kopā ar tiem, kas būs kopā ar Visu Latvijai!, tāpēc ka tie, kas ir ar mani, točna nav ar Visu Latvijai!, un es nepretendēju uz to vēlētāju un nekad nepretendēšu.

Un ļoti aktīvi ar zaļajiem zemniekiem un ar mani, starp citu, vairākas reizes uzrunāja visaugstākajā līmenī un visādu socioloģiju pat viņi man rādīja pagājušā nedēļā – Tēvzeme. Un es viņiem pateicu pilnīgi skaidri – vot, davaiķe, kas būs sarakstā? A ja vajadzēs veidot valdību ar Saskaņu, tu varēsi? Grūti. Gerhards? Gerhards – var. Es saku – es nezinu, Bērziņš Gaidis, ievēlēs, neievēlēs viņu? Nu, a tālāk? A tālāk – Dobelis, Tabūns? Pat ja viņus ievēlēs, viņi nekad mūžā neies kopā ar Saskaņu, viņi aizies pie Jeģinstvas, a kakova hrena uz mūsu pleciem ievest viņus Saeimā? Lai viņi uzreiz iet pie Jeģinstvas. Es viņam skaidri pateicu – no jūsu sastāva, kas var pretendēt, zaļie zemnieki nevar ņemt nevienu, vot, praktiski nevienu. Gerhardu? Viņam nav šī te oreola. Mēs nonācām pie secinājuma, ka vai nu viņi iet atsevišķi, vai arī viņiem jāiet pie Jeģinstvas. Lūk, tāpēc šiem diviem politiskajiem spēkiem pietiekami cieti atteicu; un arī Augusts to pateica – sorī, veči, nevaram. Tāpēc neviena tāda politiskā spēka, kurš var būt šķērslis sadarbībai ar Saskaņu pēc vēlēšanām – nav un nebūs.

Šlesers: Aivar, bet tu man atbildi uz jautājumu!

Lembergs: Es tev stāstu procesu. Jo, vienu tādu paņemot, tu jau esi zaudētājs. Kas attiecas uz to retoriku, problēma ir kāda – diemžēl oranžie ar savu politiku ir radījuši tādu attieksmi pret sevi zaļo zemnieku savienības visos līmeņos, it īpaši reģionos, ka tur labākā ziņa ir Tautas partijas nāve. Visur, kur reģionos ir savēlēts, zaļie zemnieki nekur neesot kopā ar Tautas partiju, nekur! Da, vot, vienalga, ar ko, tikai ne ar Tautas partiju, saproti? Un tā nav politika no augšas, tā ir politika no apakšas.

Un, ja mēs paskatāmies manu laiku – vot, tā, vot, kā, mīļais -, Segliņš, bļaģ, neizpildīja nevienu savu norunu, nevienu! Bija vienošanās ar Zalānu, ka e-lietās valsts sekretāra vietnieks paliek zaļo zemnieku, un tas ir mūsu, tikai pie viņiem – lai nebūtu pie kancelejas. Nahren, viņu pēc pusgada izmeta ārā, saproti?

Tas pats Jakāns [VID vadītājs]. Pusgadu savā laikā dirsināja Brigmani, bļaģ, ka viņš stādus piegādājis šitam Ventamonjakam pārbaudīt – pusgadu viņu pārbaudīja par kaut kādiem sūda stādiem, nu, viņam zemnieku saimniecība, lai viņu izdirsinātu, saproti? Un diemžēl, vot, šitas laiks ir bijis…

Un jebkuru jautājumu, vienalga, kaut vai pašvaldību investīcijas. Viņi uzreiz iesniedza valdībā zaļajiem zemniekiem noņemt visu – priekš sevis. Viņi nekad nav nevienu partneri uzskatījuši par partneri, īpaši pēdējie pusotra, divi, trīs gadi – nu, pilnīgs vājprāts. Tāpēc pret viņiem zaļajos zemniekos ir ļoti negatīva attieksme. Tā nav attieksme pret Andri personīgi, jo Andris nevienu nav piedirsis, vot, tas ir točna! Bet tie, kas ir bijuši tie līderi pēc Kalvīša faktiski. Kalvītis jau arī beigās bija aizgājis… tie tak beigās nebija pat runājami. Vispār nebija runājami!

Nu, un tas piemērs. Bija balsojums par tiem stukačiem. Ko izdarīja Tautas partija? Nobalsoja. Teica, ka nebalsos, nobalsoja par. Un ko pateica Kučinskis? Mēs esam labojušies. Mēs esam labojušies. Pret ko? Pret mani. Tagad Segliņš paziņoja, ka pamēģiniet tikai aiztikt Maizīti, bļaģ. Tieslietu ministrs! Kas viņam prasīja to teikt, kas? Tu redzēsi, Tautas partija nobalsos, bļaģ, par viņu! Visi. Jau vienreiz tā bija 2005. gadā.

Šlesers: Virzīs viņu tagad vai ne?

Lembergs: Skaidrs, ka virzīs. Pie tam par Bičkoviču – kas tad lūdz balsot, bļaģ? Andris. Un Vīgantu ielika amatā pret to gribu un tā, saproti, nu.

Šlesers: Parlaments noraidīja, un Vīgantu vienalga Bičkovičs pieņēma darbā. (Saeima 2009. gadā pretēji Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas lēmumam  slēgtā balsojumā neapstiprināja par Augstākās tiesas tiesnesi Māri Vīgantu, kurš 2007. gadā Rīgas Centra rajona tiesā bija pieņēmis lēmumu par apcietinājuma piemērošanu Lembergam 2007. gadā – red.)

Lembergs: Jā. Kā v. i. Saņem algu, viss, skata lietas, nav problēmas. Lūk, tāpēc, saproti, tagad iznāk tā – Jaunais laiks un Tautas partija konfrontē, a kāds izdevīgums zaļajiem tagad konfrontēt ar Jauno laiku kopā ar Tautas partiju, a gģe vigodno?

Cita lieta, es tam… Ne tikai es, mēs valdē Brigmani audzinājām. Nu, protams, bļaģ, viņš sāka runāt – jāpasaka liels paldies Repšem… Nu, bļaģ, es teicu, nu, bļaģ, pagaidi, tu savus ministrus nevienu neesi paslavējis, a šito pipeli slavē. Es saku – un August, viņam reitings mīnus piecdesmit, tu esi viens no nedaudzajiem, kas viņu slavē valstī, pārēji visi apdirš. Es saku – ja tu slavē, slavē viņu populārāko ministru, bet neslavē sūdu. Viņam ir šitas te, viņš, vot, bļaģ, bet tas viņam ir – tā nav politika, tā ir mēles nepievaldīšana, situācijas neizpratne. Tāda situācija. Redzi, mūsu politiskā opozīcija – saku «mūsu» – ne par velti uznāca uz skatuves, un Jeģinstvo pateica, ka mēs esam pret trīs oligarhiem, un kampaņa tika veidota pret trim…

Šlesers: Un pret krieviem.

Lembergs: Un pret krieviem, pret Kremļa tiem tur. Un kampaņa tika veidota pret mums, pasniedzot, ka mēs esam trīs kopā. A tagad notikumu attīstības gaita parāda, ka ņe polučajetsa. Ņe polučajetsa, saproti. Ka mēs esam trīs kopā pret nabaga Dombrovski. Nabadziņš! Jauns puika, 40 gadi, nerunā muļķības, bļaģ, nelamājas, ne. Visiem viņa žēl, saproti, a te, bļaģ, šitie aligatori, buldozeri, noziedznieki, bļaģ, tagad apvienojušies. Nesanāk, nesanāk kampaņa…

Tāpēc ir svarīgi, lai viņi nāk pie tevis un lūdz, bļaģ, saproti, tāpēc ir tik svarīgi. Lai nāk un saka – zemnieki, tie ir tie labākie. Tad iznāk viens sūdīgs no tiem oligarhiem, bet pārējie, bļaģ, nav sūdīgi. Un viņiem viss tas stāsts izjūk. Tāda tā lieta. Tā ka notikumi attīstās gana normāli. Tagad vajag viņus izdirsināt. Vot, kad Repšem un Dombrovskim jāiesniedz tas sūdīgais budžets ar nodokļu pielikumiem un bla, bla…

Protams, ka ir ļoti svarīgs vēlēšanu rezultāts, pats saproti, ļoti svarīgs! Tad, kad mums pēc vēlēšanām trijatā sanāca 51 balss, paldies Dievam, tad varēja spēlēt – Tēvzemi ņemt vai to ņemt, nav problēmu, saproti. Nu, vot. Tā ka, protams, tas ir ļoti būtiski no visiem aspektiem. Un es melošu, ja teikšu, ka tie zemnieki ir baigi monolītie un tā tālāk, bet skaidrs ir viens – viņi ļoti gribēs visi būt pie varas.

Šlesers: Jā, bet redzi, Aivar, tu visu izstāstīji, man principā nav, kur nepiekrist, tikai ir viens jautājums. Mums vienkārši jāizrunā atklāti. Es domāju, ka, ja šoreiz būs 51%, tā kā tas bija pagājušo reizi mums… Jo mums bija kā… Bija Kalvīša valdība, Kalvītis bija mani izmetis no ministra amata, bet mēs bijām deleģējuši citu. Mēs bijām mazākumā, un savāca 51%, un tad ir skaidrs – būtu neloģiski neiet kopā pēc vēlēšanām, ja trīs partijas, kas bijušas valdībā, savāca. Tagad kāda situācija? Pieņemsim – turpina strādāt mazākumvaldība. Mēs ar Urbanoviču valstiski rīkojamies – ļaujam strādāt. Jāmokās valdībai, bet, nu, strādā visi. Un vēlēšanu rezultāts sanāk tieši tāds – Vienotība plus ZZS 51. Zemniekiem ir 15 vietas, 36 – Vienotībai. Es neredzu variantu, kā zemnieki teiks – eu, a mēs te varam ar Urbanoviču un…

Urbanovičs: Ar krieviem.

Šlesers: Ar krieviem, ar sarkanajiem. Un viss. Es neredzu variantu.

Lembergs: Pirmkārt, Urbanovičs šobrīd un Saskaņa šobrīd nav nekādi sarkanie, ja kas. Absolūti. Tautas acīs, bļaģ, saproti, sarkanā lupata ir bezdarbs, bezdarbs un vēlvienreiz bezdarbs. Noņemtas algas un tā tālāk.

Šlesers: Aivar, bet tu saproti, par ko es runāju?

Lembergs: Es saprotu, par ko tu runā. Es saprotu.

Šlesers: Jo runa ir par to, kurā pusē kas aizies. Es esmu gatavs saderēt, ka Brigmanis nevarēs… Tāpat kā es nevarētu lēkt ārā un teikt – eu, davaj, es aizeju ar Tēvzemi un aizmirstu, ka mēs ar Urbanoviču it kā mēģinājām draudzēties.

Panākt, lai zemnieki sadiršas ar Vienotību

Urbanovičs: Man ir piedāvājums. Jūs tur apmainieties domām, man ir piedāvājums.

Vislabākais veids, kā veidot drošību nākotnē, ir sadarbība tagadnē. Es piedāvāju izstrādāt saskaņotu rīcību, kā piespiest Dombrovski vilkt ārā budžeta lietas. Viena lieta ir pateikt, ka gaidām. O. K. Tas ir labi, to vajag. Katrs savā formātā. Tālāk nākošais – viņi vienalga neko nedarīs, nu, piekrītiet, neveiks, tēlos slimu govi. Šajā brīdī man…

Lembergs: Es viņus piespiedīšu!

Urbanovičs: Labi, Aivar, pieņemsim, ka tu to izdarīsi, bet atļauj man šaubīties. Demokrātiskā valstī ir tiesības uz viedokli?

Lembergs: Drīkst.

Urbanovičs: Man ir piedāvājums. Ja tu piespiedīsi, jautājumu nav, es aplaudēju. Bet, ja ne, varam par to parunāt? Mans piedāvājums – mēs parlamentā saskaņotā rīcībā velkam ārā uzdevumu valdībai darīt to.

Lembergs: Normāli.

Urbanovičs: Par budžetu vadībai… ir lietas, kur mēs viņam uzdodam termiņus. Parlamentāra republika. To var izdarīt. Tālāk. Mēs sākam pozitīvo budžeta…

Lembergs: Bet man ir lūgums, vienu sekundi. Ja mēs tā spēlējam, tad mēs sarunājam tā, ka pirmie šādus priekšlikumus izsaka zaļie zemnieki koalīcijā, ne otrādi.

Urbanovičs: Es atbalstu, ļoti labprāt. Bet skaties – jūs izvirzāt, to, ko tu stāstīji par Auguli, davaj, lai dara to! Ļoti labi. Viņš saka, ka viņš nomierina sabiedrību tā daudz labāk. Mēs uzreiz publiski viņu atbalstām, un lai Dombrovskis pasaka, kāpēc viņš to negrib darīt. Un vēl – vai mēs varam šito lietu vienreiz nu tad pa īstam nomenedžēt, koordināciju?

Lembergs: Varam, tikai es tev saku – tad ir regulāri jātiekas un jāsaskaņo. Jo tas, ka mēs te sanāksim vienreiz divos mēnešos – no tā nekas nemainīsies.

Urbanovičs: Pagājušo reizi, kad mēs runājām par to mediju lietu četratā, atceraties – nu, nekas nenotika.

Šlesers: Redzi, ir viena lieta. Kad ir neskaidra visa tā platforma un tā tālāk… Nu, labi, tur bija svētki pa vidu, vēl kaut kas. Mēs kaut kā tur gribējām salikt, vēl kaut ko, mēs nepateicām – kurš ir galvenais no viņiem, kā tas notiek…

Urbanovičs: Es nepārmetu.

Šlesers: Ne jau pārmest, es vienkārši konstatēju faktus. Arī zaļo zemnieku un Tautas partijas attiecības, ko tu iezīmēji. Tur faktori ļoti daudz un dažādi. Bet tas, ko es gribētu, – es gribētu piekrist Jānim, ka mums jāuzliek plāns un jāmēģina to plānu realizēt. Es tomēr gribu pabeigt iesākto par vēlēšanām. Man gribētos, lai vēlēšanās tomēr sanāk tā, ka tā 51 balss ir mums, nevis tam blokam, kurā ir Vienotība un zaļie zemnieki, lai zaļajiem zemniekiem, tāpat kā Tēvzemei, būtu brīvas rokas rīkoties. Ja tas tā nebūs, es vienkārši izsaku bažas. Viena lieta tu, bet otra – kad ir divdesmit cilvēki, tad ir vienmēr daudz grūtāk. Atliek vienam vai diviem sākt šaubīties par kaut ko, un es garantēju, ka…

Urbanovičs: Tu man nedevi pabeigt. Kāds ir plāna mērķis? Primārais mērķis ir atmaskot šos krāpniekus, O.K. Bet tas galvenais mērķis – mums ar tevi, ne viņiem – panākt to, lai viņa zemnieki sadiršas ar Vienotību tiktāl, ka, ieraugot to Dombrovska sūtīto plānu, viņi priekš sevis izdara secinājumu – bļag, ar šitiem ne, labāk tad ar tiem, pareizi? Bet to… viņš saka, ka viņš pats iniciēs visas lietas, mēs viņu tikai atbalstīsim, lai viņi sadiršas. Bet nevis vienkārši sadiršas, kā Andris sadirsās tur ar… bet par lietu – par pensionāriem, skolotājiem, par zemniekiem.

«Mēs liksim viņiem strādāt, bļaģ»

Šlesers: Pieņemsim, Barča ir piekritusi balsot. Viena balss klāt. Bet cik ir – 48 balsis.

Urbanovičs: Redzi, kas ir par lietu. Vienu sekundi. Nu, pieņemsim, viņiem ir 53. Davaj, nu, aizmirstam par to. Viņi ir tur 16 vai 17. Viņi aiz savas izdzīvošanas dēļ – labklājība, izglītība – iet tur un dod pozitīvo risinājumu, mēs viņu atbalstām!

Šlesers: Pagaidi. Tu balsosi par ministru?

Urbanovičs: Nekad, ne par vienu.

Šlesers: Kvorumu rausi nost?

Urbanovičs: Padažģi! Mēs varam vienoties par detaļām.

Šlesers: Nē, paga, bet tā ir ļoti būtiska detaļa.

Urbanovičs: Es tev pateikšu, kā es domāju. Mana versija – es nebalsotu ne par vienu ministru, un mana atbilde ir gaužām vienkārša: es nevaru balsot par darītājiem, kamēr es neesmu redzējis plānu. Es pieprasu – pastāstiet, ko jūs darīsiet ar budžetu un tā tālāk. Tas ir mans viedoklis. Man ir viegli. Es viņam šodien to pateicu.

Šlesers: Nē, nu, runāsim atklāti. Tautas partija par ministriem nebalsos. Ja mēs ar tevi arī nebalsojam, tad PCTVL visdrīzāk arī nebalsos, es pieņemu.

Urbanovičs: Un tad netiek apstiprināts.

Šlesers: Jā, variants tāds: kāda mums ir vajadzīga valdība? Tā ka Aivars parasti uzdod pareizu retorisku jautājumu.

Urbanovičs: Vāja.

Šlesers: Mums ir vajadzīga vāja valdība, jā. Ko mēs par to varam runāt? Viena lieta ir paņemt un gāzt. Tāda mērķa mums nav. Tad mēs viņiem palīdzam, mēs viņus izglābjam. Mana pozīcija ir tāda – mēs liksim viņiem strādāt, bļaģ, pat ja Dombrovskis atkāpsies. Vot, prezidents nāks un strādās pie kritušā Dombrovska, un mēģinās kaut ko tajā valdībā lemt. Prezidents taču vairākas reizes gāja vadīt valdības sēdi, vot, lai iet un katru reizi vada to sēdi, vai ne. Runa par to, es uzskatu – nevar apstiprināt ministrus. Tas ir viens būtisks jautājums. Ja mēs šeit varam vienotību nodemonstrēt, man liekas, tas ir pareizi. Viens jautājums, tas, ko tu pateici, – rīcības plāns. Es pirmdien par to runāšu – es gribu redzēt rīcības plānu, precīzi punktus, ko es gribu.

 

Lembergs: Ainār, tu mazliet pārlēci – drīkst? Man ir tāds priekšlikums. To, ko Jānis… Man ir priekšlikums tāds, ja mēs runājam par saspēli, tad, davaj, vienojamies par saspēli, bet tad iepriekš ir jāaprunā, kuri būs tie jautājumi. Par to budžetu – tas ir cieti. Es to esmu pateicis valdē.

Es vēl nepateicu, Ainār, vienu lietu. Tās aktivitātes, kas saistās ar tā saucamajiem opozicionāriem pret mani zaļajos zemniekos, ja, tātad tur ir noskaidrots. Tie cilvēki runā 40 minūtes Nekā personīga un izņem ārā trīs teikumus. Saproti? Tas ir punkts pirmais. Punkts otrais, tur patiešām ir viena organizācija – Tautas partijas, kas atnāca, kura tur taisa skandālu, jātaisa ārkārtas kongress, tiri piri, tiri piri… Noskaidrots – ar viņiem personīgi strādā Berķis ar Skoku [Ventspils uzņēmēji – Lemberga opozicionāri]. Nu, jebkurā jūsu organizācijā atradīsies kādi, kuru var nopirkt, kurš runās kaut ko.

Tagad atgriežamies pie – ko darīt? Mans priekšlikums ir tāds – davaiķe, padomājam, kuri būs tie jautājumi. Viens ir pilnīgi skaidrs – budžets. To es esmu pateicis un pierādījis ZZS, kāpēc tas ir jādara un kāpēc tas viņiem ir izdevīgi un nav izdevīgi Jaunajam laikam. Un es viņus piespiedīšu to ceļu iet. Guntis [Blumbergs] būs, un Guntis to piļīs, viņš iet uz koalīcijām un nekur nedēsies. Brigmanis varēs sēdēt pie ratiem. Ja viņš nevar pateikt to, Guntis to pateiks. Otra lieta – mēs ierosinājām samazināt nodokli presei. Vot, es ierosināju atbalstīt viesnīcas, mēs bijām tie. Mēs ierosinājām, vācam parakstus, pirmais paraksts no Daudzes samazināt tiem tur.

Šlesers: Tu domā tikai tiem laikrakstiem…

Lembergs: Presei.

Šlesers: Bet vai tu pieļauj domu, ka mēs varam runāt par kaut kādu ēdināšanu?

Urbanovičs: Restorāniem? Viņš to nedarīs. Mēs atkal aizgājām.

Lembergs: Tad vajadzīgs princips, jo visa tā zaļo zemnieku darbība – viņai ir jābūt tādai naivai, tādai iespēlēt, saproti, viņa nedrīkst būt konfrontējoša. Tā kā Tautas partija, kas sāka mēdīties, tas nav… ZZS vispār tas nav raksturīgi.

Urbanovičs: Jā, bet šad tad ir jābūt vilšanās, rūgtumam pret Dombrovski. Pirms vēlēšanām šad tad ir jāizskan rūgtumam.

Lembergs: Jā, protams, galvenās domstarpības jau šobrīd ir par sociālo budžetu. Viņas ir objektīvas, jo pienākuši pie tās robežas… Kas attiecas, veči, par ministrijām. Es domāju – tā a priori, vot, uzreiz visus noraidīt, es domāju, ka tas neatbildīs jūsu…

Šlesers: Pagaidi, jautājums ir – kāpēc, Aivar? Mēs aicinām veikt reformu, samazināt valsts pārvaldes aparātu, kas ir labāk pirms vēlēšanām. Ja mēs domājam, kas ir labāk pirms vēlēšanām – kāpēc jūs tagad nevarat ņemt un apvienot ministrijas?

Urbanovičs: Jā, bet ko ar ko? Viņam tas ir svarīgi.

Šlesers: Piemēram, satiksmi, ekonomiku, reģionālo pašvaldību lietu ministriju – ļoti normāli, kā es teicu. Ja man būtu iespēja vadīt tādu ministriju, es labprāt. Un es zinu vēl tādus cilvēkus. Redz, kur viens, Andris vēl, vēl. Protams, vajag uzlikt arī kaut ko tādu, kas zaļajiem zemniekiem nepatiktu – zemkopību ar vidi, bet partija draudzīgi var. Publiski visi pateiks, ka var. Iekšlietas – tieslietas, Eiropā ir valstis, kurās tas ir kopā, ja tā godīgi.

Lembergs: Es tev pateikšu – tieslietas es nevaru šobrīd pieļaut, ka tās nonāk Jeģinstvas kontrolē. Jo tas ir saistīts ar mūsu [Ventspils biznesa] kariņiem. Šajā gadījumā, ja tur būs svešs tieslietu ministrs, viņi piespiedīs reģistru darīt to, kas nav darāms.

Šlesers: Aivar, mēs taču šodien neplānojam Vienotībai atdot visu varu. Mēs runājam par to, ko mēs sakām tautai. Ārlietu ministru – to vajag, a pārējos – apvienojiet.

Izrunājam par būtību – ko tad mēs gribam īsti panākt? Man liekas, ka uz to mums jāatbild po čestnomu.

 

Urbanovičs: Izvilkt viņus ārā.

Šlesers: Tātad atstāt šo valdību, lai viņa strādā līdz 2. oktobrim kā mazākuma valdība.

Urbanovičs: Bet nepalīdzēt.

Pateicu, ka Pabriks neder

Lembergs: Mans priekšlikums ir tāds. Ja iet runa par to, lai tā situācija ar to, ka tādi zaļie zemnieki var iet kopā ar Saskaņu, būtu objektīvi labāka – tad ir vajadzīgas divas lietas. Pirmā lieta, ka jūs kaut kādos zaļiem zemniekiem svarīgos jautājumos viņus atbalstāt. Kas ir svarīgi ne tikai zaļajiem zemniekiem, bet arī.

Šlesers: Zemniekiem, lauciniekiem.

Lembergs: Lauciniekiem jūs esat tie pozitīvie. Jūs balsojat, atbalstāt zaļo zemnieku savienību, zaļo zemnieku vēlētāju intereses. Es par to runāju.

Šlesers: Tāpēc viņi par Saskaņu arī nobalsos.

Lembergs: Nē, viņi par Saskaņu nebalsos, bet tad šī tālākā sadarbība ir loģiska, jo ir bijusi sadarbība konkrētos jautājumos. Jo visi jau skatās uz savu kabatu. Vot, bļaģ, jūs varat griezt, kā patīk – 10% trakie, par tiem es nerunāju, a pārējie 90% skatās uz šito te… Ja, protams, neparādās kaut kas tāds kā hokejā. Rīgas Dinamo – huj s ņim, ka viņš ir krievs. Ja mordu nabju, a on latiš. Nazarovs ir latvietis, pareizi? Nu, tam līdzjutējam. Tā ir viena lieta. Otra – saskaņoti atbalsta, ka zaļie zemnieki lien ārā ar tādu priekšlikumu, ko Jaunais laiks negrib atbalstīt, bet opozīcija atbalsta.

Urbanovičs: Jā, man vajag, lai Guntis… lai es zinu drusku iepriekš.

Lembergs: Jā, protams.

Šlesers: Bet Aivar, par ministriem, tas tomēr ir būtisks jautājums. Jo šajā gadījumā mums ir jābūt pietiekoši garai…

 

Lembergs: Es to atbildi saprotu. Tas Dālderis ir palicis. Tās veselības… visas tur Circenes, viss tas ir jākancelē nost, tur nav, par ko runāt vispār.

Šlesers: Kuras Circenes?

Lembergs: Nu, Circeni grib par veselības ministri.

Šlesers: Nuu…

Lembergs: Nē, nu, par to iet runa. Ja zaļajiem zemniekiem dod tieslietas un Augulis ir tieslietu ministra vietas izpildītājs… Bija domāts savādāk. Augusts aizgāja, es viņam pateicu – tu aizej un viņam pasaki, bļaģ: tieslietu ministrija Augulim! Viņš paklausīja un izdarīja! (Smejas.) Gan izdarīja šitas Brigmanis, bļaģ, gan arī tas paklausīja. Lūk, es domāju, ka tad to var noteikti atbalstīt, pēc manām domām. Un otra lieta. Tad ir ārlietas. Es nezinu, ko var atbalstīt. Es jau neatbalstītu neko… Lai premjers pilda. Vārdu sakot, ko viņi piedāvā. Pabriku?

Šlesers: Nē, nē, garām.

Lembergs: Es pats pateicu, ka neder, bļaģ. Kāpēc tur…

Šlesers: Es pateicu jau, ka tad Tautas partijai būs par vienu deputātu vēl vairāk.

Lembergs: Ā, pareizi, jā, labs.

Šlesers: Ārlietu ministrs sēž Saeimā.

Urbanovičs: Viņš var.

Šlesers: Nē, nu, labi, viņš var. Bet mums būs ļoti grūti paskaidrot, kāpēc mēs tādu atbalstām.

Urbanovičs: Paklausieties, man ir gaužām vienkārši. Es atradu iemeslu, kā es varu noraidīt jebkuru, bet, ja mēs saskaņosim, es atradīšu iemeslu, kāpēc izdarīt izņēmumus. Viss. Ja jautā – tikai plāns, tad runāsim.

Lembergs: Nu, vot, un Guntis visu laiku grozās pa to Saeimu. Ja kādas idejas rodas, viņam vajag onlainā teikt.

Urbanovičs: Bet ir vēl viena lieta, ko būtībā ir jāimplantē mūsu sarunā – tas pats Andris. Mēs sākam attīstīt bez viņa, jo faktiski viņš mums nav vajadzīgs. Šad tad viņš mums piebalsos, šad tad – ne. Mums vajag opozīcijai virzīt…

Šlesers: Savas iniciatīvas.

Urbanovičs: Pagaidi, nē, nē, mēs nevaram. Ja mēs sāksim nodokļus ņemt nost un balsot par pabalstiem, mēs vienkārši smieklīgi būsim. Mums vajag koncentrēties uz to – mēs ar likumdevēja iniciatīvām, balsojumiem spiežam viņus vilkt ārā budžetu. Viss.

Parex un visādas huiņas

Lembergs: Ja jūs gribat dzirdēt, ko es darītu? Budžetu – skaidrs, neatkārtojamies. Ko es darītu? Es jau nezinu, kādas te kuram intereses, bļaģ. Parex restrukturizācija, bļaģ – kas tie [bankas vadītājam Nilam] Melngailim par pircējiem Nomurām, visādām huiņām, tu tur neesi iekšā?

Urbanovičs: Es jau esmu publiski paudis savu viedokli par to.

Lembergs: Pagaidi, bet es jau nezinu, vai Tautas partija nav tur iekšā visās tajās blēdībās un Melngailis tur spēlē pats par sevi, ja… Es domāju, ka jautājumu par šito, kas tur notiek tajā Parex un ko viņi grib darīt – lūk, kur uztaisīt parlamentāro izmeklēšanu.

Šlesers: Nē, saproti, Aivar, šis atkal ir jautājums, kurā uzvarētāju nav. Vienīgais, kurš var uzvarēt, – tu tur vari uzvarēt, jo Parex atgādinās, ka tur Godmanis un vēl kaut ko. Es piekrītu, ka tur, bļaģ, pievilks klāt, ko te runājat. Ja Bērziņš ir strādājis bankā, mums šis jautājums nekāds labais nevar būt. Es domāju, nekas līdz vēlēšanām nenotiek ar Parex.

Urbanovičs: Ar Parex notiks nākošotrdien.

Šlesers: Kas tad notiks?

Urbanovičs: Viss notiks. Labo ārā, un pārdod labi zināmiem cilvēkiem.

Šlesers: Kam?

Urbanovičs: Labi zināmiem cilvēkiem, nezinu, kam. Otrdien viņi to taisās darīt. Viņi nevis velk ārā sūdus tālākai marinēšanai, viņi izņem konfektes, iepako, un kāds nopērk. Nomura dabū procentus, Melngailis – komisiju, visiem labi.

Šlesers: Bet kas pērk?

Urbanovičs: Kas pārdod! Latvijas valsts pārdod.

Lembergs: Nē, nu, es jau darīšu visu, lai zaļie zemnieki šito neatbalstītu. Viņiem, protams… Tur mums būs konflikts par pārdošanu.

Urbanovičs: Bet tu tur neko neatrisināsi. Kopš tautinieki izdarīja šo, viņi faktiski padarīja a priori vairākumu Jaunajam laikam [valdībā].

Šlesers: Bet viņi nevar tādu lēmumu pieņemt vieni paši, es domāju – valdībā.

Urbanovičs: Ar vairākumu viegli. Viņi nedarīs tā, viņi pieņems valdībā vadmotīvus – konceptuāli, bet pārējo izdarīs Privatizācijas aģentūra, proti, Artis Kampars viens pats. Vot, tā.

Šlesers: Par ko mēs viņu noņemsim nost…

Urbanovičs: Pēc tam jau, kad būs nopizģījis, piedod, pusotru miljardu.

Lembergs: Redzi, Ainār, palika tā saruna jau, man liekas, ļoti tāda pareizi silta par Parex. Saproti, kas ir ar Jeģinstvo? Pareizie, nekādas muhļīšanās. Mēs esam muhļītāji, pareizi? A viņi kādi, bļaģ?

Šlesers: Da tur tikai sāks bļaut, grābjat! Brigmanis bļauj, grābjat! Apstādināt!

Lembergs: Viņš ta var runāt. A šobrīd opozīcija un arī mēs iebildīsim – es absolūti skaidri iebildīšu. Jo, bļaģ, nu, kā – mēs esam valdībā, joptvaimaķ, bet te kaut kādi pipeles ārzemnieki nopelnīs baigo piķi, johaidī. Nu i dirst! Lai Melngailis taisa no vietējiem večiem blici, joptvaimaķ, vismaz mēs būtu iekšā! A viņš, bļaģ, es viņam palūdzu, lai viņš ar Mediju namu noslēdz reklāmas līgumu – viņš pateica, ka viņam esot jāsaskaņo ar FKTK, bļaģ. Lai viņš iet dirst, pimpis, bļaģ. Saproti? Vot, tā.

Un, Ainār, lai tu saprastu manu tādu… Mēs decembrī vai janvārī – nu, tur [ZZS] pacēlās jautājums par premjerēšanu, tā un tā. Es viņiem teicu – labi, principā varat ar mani rēķināties, bet mēs norunājām, ka šo jautājumu publisko tad, kad mēs par to atsevišķi vienosimies atbilstoši situācijai. Bet nepagāja nedēļa, Brigmanis televīzijā, viņam jautā – a ko jūs liksiet pretī Šķēlem? Viņš saka – Lembergu par premjeru, bļaģ! Saproti? Protams, viņi visi metās man virsū, jo socioloģija ir tāda, kāda tā ir. Un šobrīd, protams, visi sāka bļaut – ZZS līderis Lembergs, ZZS līderis Lembergs. A huj tauta zina – līderis, ne līderis. Saproti, a šobrīd šajā situācijā man tas, ka es esmu līderis, nozīmē, ka politika, ko realizē Dombrovskis – tā ir mana politika. A nahuj tad vispār Lembergs vajadzīgs, es jau vispār neatšķiros no Dombrovska, saproti? Tāpēc es ļoti cieti deklarēju ļoti sistemātiski atšķirīgu viedokli, un tā ir politika. Saproti, Brigmanis saka kaut ko vienu, es saku kaut ko citu. Tāpēc Diena bija spiesta atzīt – fu, bļaģ, jā, Brigmanis dara kaut ko citu, nekā tas Lembergs runā, saproti? Man šī atdalīšanās – man viņa ir jāietur, saproti? Man ir jāietur tā pauze, es nedrīkstu viņu par ātru, pārāk tuvu laist, tā ir apzināta politika. Jo, saproti, es nevaru pieļaut, ka mani apzināti saista ar esošās valdības politiku, bļaģ. Tad ir dirsā.

Šlesers: Pagaidi, bet rezumē ir tāds – mēs turam to valdību līdz rudenim, bet jautājumos, kur tad viņiem būs grūti, ja. Pēc būtības es domāju, ka štelle tāda – mums jāsaskaņo šādā sastāvā jautājumi, kas skar zaļos zemniekus, a viss pārējais mums jāsaskaņo ar tevi divatā ar Andri, lai opozīcija, kurai ir tomēr vairākums, var kaut kādus jautājumus nobalsot. Nu, valdībai grūtāk pieprasīt…

Urbanovičs: Kamēr zaļie nav pateikuši kaut kādas lietas, kur viņiem ir intereses – mēs rīkojamies tā, kā viņu nebūtu. Mēs tikai nerunājam, ka zaļie ir sūdabrāļi, mēs sakām – ka valdība.

Lembergs: Protams, a valdība – tas ir Dombrovskis.

Urbanovičs: Valde un valdība.

Šlesers: Bet, kas attiecas par ministriem, būtu ļoti nepareizi, ja mēs vienotos pēkšņi atbalstīt ārlietu ministru. Pirmkārt, a nahuj mums vajadzīgs ārlietu ministrs šodien? Ir valsts sekretārs, es atvainojos, Teikmanis, kurš ir gana pieredzējis cilvēks, vai tad kaut kas notiks ārlietās, ja pēkšņi nebūs?

Urbanovičs: Tu taču runāji ar mani. Ar mani ir gaužām vienkārši – es neatbalstīšu nevienu, jo viņi man neiedod man rīcības plānu. To es esmu pateicis viņiem. Bet, ja būs izņēmums, piedod, vai tu teiksi – paklausies, baigi foršo džeku liek -, O.K., es izdarīšu izņēmumu.

Šlesers: Paklausies, izdarām tā, vot, šitajā jautājumā, Jāni, tas ir principiāli, lai pārbaudītu mūsu attiecības – nevienu ministru mēs ar tevi neatbalstām, kamēr neesam saskaņojuši.

Urbanovičs: Kāpēc tu man tā jautā? Vai esmu rīkojies savādāk?

Šlesers: Nē, nu, pagaidi, nu, ir kaut kādi jautājumi, es atvainojos, es Saeimā nesēžu.

Urbanovičs: Nu, ko nozīmē pārbaudīt?

Šlesers: Es nesēžu Saeimā. Nu, jūs aiziesiet ar Bērziņu, saspēlēsiet, ka tu dari tā, viņš dara šitā. Es runāju par ministru jautājumu, ka tur nevis Bērziņš vai kurš tur Saeimā, bet, vot, par ministru jautājumu, kamēr mēs ar tevi neesam novienojušies, tikmēr mēs… lai nebūtu tā.

Urbanovičs: Labi, a ar Andri tu pats vienojies.

Šlesers: Jā, tieši tā.

Urbanovičs: Man jo labāk.

Es paņemtu dahuja balsu

Šlesers: Paklausies, par uzturēšanās atļaujām – līdz 12. termiņš, līdz 18. jābalso. Tā man teica. Šito jautājumu… Tur gan vajadzētu vēl kādam. Mums balsis pietiek, bet tas būtu labs signāls mums… Jo, saproti, uzturēšanās atļaujas, Aivar… Nevis tāpēc, lai tevi pārliecinātu, man tevi nav jāpārliecina… Kaut vai trīs balsis lai ir, tas būtu labi – trīs reizes vairāk nekā iepriekš.

 

Lembergs: Pag, kā jūs domājat? Jūs domājat par izmaiņām nobalsot.

 

Šlesers: Nu, kā – tur ir divi punkti, kas ir svarīgi.

 

Lembergs: Es jūsu vietā izdarītu savādāk.

 

Šlesers: Nu?

 

Lembergs: Es nobalsotu pilnīgi to pašu.

 

Urbanovičs: Zatleram figu parādītu.

 

Lembergs: Jā! Jā! Jā!

 

Urbanovičs: Pošol viņš dirst!

 

Lembergs: Jā, pošol viņš dirst!

Urbanovičs: Tu iedod savus – kaut vai lai nepiedalās balsojumā.

Lembergs: Es sagatavošu, ka nepiedalās balsojumā.

Urbanovičs: Pieci.

Lembergs: Pieci ne pieci, bet nepiedalās.

Šlesers: Visiem piemetās tur skrejamais… Ščerbatihs, vo.

Lembergs: Es gribu, vot, šito parādīt Zatleram, bļaģ – bez izmaiņām!

Šlesers: Jo pēc būtības tur ir divi jautājumi, kas ir svarīgi. Viens jautājums – nekustamais īpašums, otrs – subordinētais kapitāls, trešais – bļaģ, to es nesaprotu, tas nav mans jautājums, par tām darbavietām, viss. Es tikai saprotu vienu lietu. Es tikko atbraucu no Kannām. Mēs noslēdzām līgumu ar Frankfurtes mesu. Viņi neinvestē, bet doma ir tāda, ka viņi ir izvēlējušies Rīgu – Rīgā jātaisa izstāžu komplekss. Tagad ir jāmeklē investīcijas, bet viņi no 23 vietām ir pateikuši – Rīga. Bet tad notiek tikšanās ar ļoti daudziem tādiem saucamajiem investoriem un uzņēmumiem, nu, tādiem visādiem. Un tad, kad es izstāstīju štelli par uzturēšanās atļaujām skandināviem, viņi mutes attaisīja vaļā, viņi saka – mēs ta tā… Viņi visu ļoti labi saprot.

Lembergs: A ko viņš iebilda, tas prezidents?

Urbanovičs: Spiegi!

Šlesers: Es satikos ar viņu. Nē, paklausies, viņš grib uz otro termiņu tikt un viņš grib būt populārs.

Lembergs: Āā.

Šlesers: Viņš teica – otrreiz es viņu izsludināšu, es tikai vienreiz atmetīšu. Vot, šitādu zajebonu, ja. Es atmetīšu vienu reizi – otrreiz, jo tas jau nav referenduma jautājums.

Lembergs: Es jums pateikšu, jūs mani, vot, sūdīgi pazīstat, bļaģ. Vot, man dažreiz tā gribas, bļaģ, iet startēt Rīgā, nahuj, tajās Saeimas vēlēšanās, bļaģ – paņemt dahuja balsu un es dahuja dabūtu. Un zini, ko es pirmo izdrāztu? Zatleru noņemtu! Zatleru noņemtu, un zini, par ko? Par aplokšņu saņemšanu, saproti? Par aplokšņu saņemšanu pirms prezidentūras, un ka tāds prezidents nevar būt. Un noņemtu nahuj un parādītu, bļaģ, visiem pārējiem – vot, jūs man, bļaģ, parlamentu tiranizēsiet tā kā tagad!

Šlesers: Tas ir pēcvēlēšanu jautājums.

Lembergs: A kāpēc, vot, tagad vajag šito te viņam? Pimpis, bļa.

Urbanovičs: Man nav problēmu, tad, kad vajadzēja iet ar presi runāt – ne zaļie, ne oranžie negāja.

Šlesers: Nē, bet es aizgāju uzreiz.

Lembergs: Kad tas būs?

Šlesers: Līdz 12. aprīlim ir tagad laikam iesniegšana, 18. vienreiz jānobalso. Štelle tāda – nesniedzam principiāli nekādus priekšlikumus.

Lembergs: Tu tikai savlaicīgi pabrīdini mani.

Šlesers: Mēs tevi esam jau pabrīdinājuši – pēc mēneša.

Lembergs: Zini, kā, mēnesis, tas un tas aizmirstas.

Šlesers: Un tad – kā kaut kas, davaj, sanākam. Tev jāskrien… Es pateikšu, kā man bija. Man bija ar Šķēli tikšanās pa dienu, mēs tikāmies Lido. Kāds uzzināja par to… Viens pa māti, viens pa meitu, koroče, vakarā pēc valdes sēdes izejam, man tur tāds tumšs, taupa elektrību augšā, tajā cekas mājā. Uzreiz – džuks! – prožektors acīs, Krēvics, ja. Jūs ar Šķēli tikāties? Es saku – tikos. Kur, kā, kapēc? Man te bija i Šķēle, i mēri, tas un šitas – vajag, atceries, kā mēs pagājušo reizi satikāmies? Tagad vajag… Ja tu neatzvani tagad ne man, ne Jānim, tad tu kaut kur te viesnīcā, un viss.

Urbanovičs: Mēs neesam tikušies. A, ja tevi intervē, tu tikies tikai ar Šleseru.

Šlesers: Tieši tā.

Lembergs: Davaj, čau!

Urbanovičs: Jo Šlesers tiekas ar visiem šeit – tas ir loģiski.

Lembergs: Tas ir loģiski, ja. Paga, bet, ja mēs tikāmies, par ko mēs tikāmies? Es varu pateikt – mēs tikāmies par Eiropas Komisijas aktivitātēm, paredzot ieviest maksājumus tranzītā…

Šlesers: Par sarežģītu. Es tevi paaicināju, ņemot vērā, ka es pie tevis uz Ventspili nebraucu, par uzturēšanās atļaujām.

Lembergs: Vo, davaj. Viss, par tādu jautājumu – viņiem, bļaģ, nav jautājumu vairāk. Labi, sarunāts, davaj, davaj!

Komentāri (1)

카지노사이트 30.10.2019. 05.29

… [Trackback]

[…] Information on that Topic: ir.lv/2017/08/04/zini-ko-es-pirmo-izdraztu-zatleru-2-3/ […]

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu