Kā Valda Zatlera vietā ielikt «pareizo» prezidentu, pēc tam nomainīt valdību un pabeigt arī sabiedrisko mediju tīrīšanu – to Aivars Lembergs un Ainārs Šlesers apspriež drīz pēc 10. Saeimas vēlēšanām
Pirms Lemberga atnākšanas Šlesers ar Andri Ameriku izvērsti pārrunā politisko situāciju pēc vēlēšanām. Tajās Šlesera un Andra Šķēles bloks Par labu Latviju ir ieguvis tikai astoņus mandātus, bet Šleseram tagad ir jāpamet Rīgas vicemēra postenis, savā vietā atstājot partijas biedru Ameriku. Nupat 7. oktobrī veiksmīgi īstenota rokāde, Ameriks ievēlēts par brīvostas valdes priekšsēdētāju, pateicoties ZZS pārstāvja Viestura Silenieka atbalstam, kas saskaņots ar Aivaru Lembergu, pretī apsolot ostas reklāmas līgumus izdevniecībai Mediju nams.
No Lemberga izskan arī cita interesanta informācija – par iespējamu kukuli ostas pārvaldniekam Loginovam, par Latvijas Dzelzceļa naudas pludināšanu Saskaņas un Jaunā laika priekšvēlēšanu kampaņai un to, ka airBaltic vadītājs Bertolts Fliks esot turējis doto vārdu un noslēdzis reklāmas līgumu ar Mediju namu.
Ameriks: Man ir svarīgi, Ainār, viens – tuvākā nākotnē. Ar Nilu viena lieta, tev ar Urbanoviču otra. Urbanovičs ir Nila krusttēvs, tu labāk par mani zini. Ja attiecības veidojas normālas Saeimā… Tas ir četrstūris – ja pēkšņi sāksies konflikts Saeimā, tad loģiski tas var… Urbanovičs ir čangalis, viņš ar mīkstiem cimdiem ir jātur.
Šlesers: Es domāju – viņš apzinās vienu lietu… Jautājums, kurā virzienā aizies Par labu Latviju, vai nepazaudēs manu vektoru, ka es ar tiem krievvalodīgajiem gribu, vai pēkšņi… Šodien es Urbanovičam teorētiski stāstu kā trešā persona: Šleseram ir divi varianti. Tu esi paņēmis krievvalodīgos, viņam ņihuja tur nav vairs, nav jēga cīnīties par krievvalodīgajiem, ir jāatgūst latvieši. Bet, ja Šlesers aizies uz latviešu elektorātu, tad viņš cīnīsies mērķtiecīgi, lai noņemtu ZZS un Vienotībai, bet beigās neatkarīgi no rezultāta, bļaģ, viņi atkal strādās kopā, un tu ar savām 29-32 balsīm sēdēsi vēl opozīcijā. Un tad pateiks tā – Urbanovič, cik tev gadi tagad? 51, 52. Pēc četri gadi tev 56, un, ja tu vēlreiz tavo…, tad vēl pēc nākamajām vēlēšanām tev jau 60, pensija. Kāds tur jaunais premjers, tev jau jāgatavojas pensijai. Tas pulkstenītis tikšķ. Tāpēc ir svarīgi saspēlēt, lai šajā sasaukumā mēs varētu kaut ko izdarīt…
Nu, izrunāsim tagad trijatā, bet tad ar Lembergu es palikšu, gribu drusku saprast par to politiku. Jo labā lieta priekš mums, sūdīgā priekš viņa – viņš jau teica: Jaunais laiks, Dombrovskis, Dombrovskis. Bļaģ, paņem sarakstu, no tiem 33 puse ir sorosisti – Ēlerte, Čigāne, Kārkliņa, visi Kalniņi, amerikāņi pilns, Lieģi… Tur var rasties zināmas problēmas.
Ameriks: Viņas radīsies.
Šlesers: Viena lieta, pirms vēlēšanām paspēlēt, lai novinnētu, bet tagad uz četri gadi – viņš to nevar atļauties, viņam šī valdība ir jāgāž! Tāpat kā Tautas partijai bija jāgāž Godmaņa valdība, jāatrod nu tas moments. Viņam jāpalīdz šo valdību padarīt nepopulāru.
Ameriks: Jā, bet to viņš darīs pavasarī. Viņš sakostiem zobiem…
Šlesers: Bet, ja tā godīgi, tā kā visi runā par tām mājām… Te blakus tā viena māja, es domāju, ka viņi ļoti tagad domā, lai nepadirstu varu. (Blakus Rīdzenei atrodas ASV vēstniecība – red.) Ko viņi saprot – kamēr Aivars ir, tikmēr tas viss ir ļoti trausls.
Ameriks: Mhm.
Šlesers: Zemnieki vienā dienā var tavo… Es neticu visām šīm sazvērestībām, bet redzi – ja amerikāņi būvē lielo vēstniecību un viņi grib tur baigi šo teritoriju ietekmēt, tad viņi saprot vienu lietu – ka Saskaņa, Šlesers, Šķēle plus Lembergs ir 59 balsis un viņi uzspridzina šito valdību, zaprosta, tas nozīmē to, ka viņi tikai gaida īsto brīdi, kad pārgriezt rīkli esošajai koalīcijai. Un zini, tās bažas pazaudēt un pēkšņi nonākt tādā ietekmē – tas nav viņu plānā. Man liekas, tam puisim ir jārēķinās, ka var notikt kaut kādas darbības, kuras… piedod, bet viņas var būt ļoti, ļoti nepatīkamas.
Ameriks: Mh… Tā ir, amerikāņi tagad decembrī atklās vēstniecību, tad atbrīvo Raiņa bulvāri…
(Ierodas Lembergs.)
Lembergs: Nu, sveiks, atvainojos par kavēšanos mazliet. Nu, kā tev iet? Sen neredzēts! Kā Rīgā iet?
Šlesers: Par politiku mēs ar tevi pēc tam aprunāsimies, davaj, izrunājamies par Rīgas ostu.
Lembergs: Klausies, davaj, par Rīgas ostu… Es tev pateikšu – tagad uz vēlēšanām Loginovs naturāli brauc virsū man un zaļajiem zemniekiem, naturāli. Būdams brīvostas pārvaldnieks, kas nav politiķis. Nu, teiksim, Ainārs uzbrauktu vai kā… Nu, vēlēšanas, saprotams – mēs arī šad tad sazvanījāmies, un nav nekādu problēmu. A Loginovs darbojas kā politiķis, tikai es nezinu īsti, kādu partiju viņš pārstāv.
Ameriks: Pašu savu.
Šlesers: Būtu jau labi, ja viņš pārstāvētu, bet nav jau partijas.
Lembergs: Nuja! Viņš tā kā virs visiem, zini. Un atklāti sakot, man tāda… Es domāju – ja es uzrunātu Dombrovski, ka vispār kaut ko vajag pamainīt tajā Rīgas brīvostas pārvaldes vadībā, es domāju, es noteikti dabūtu atbalstu, saproti?
Ameriks: Nu, Loginovs jau veselu kaudzi izdarījis ir lietu… Arī, ka valde nav vajadzīga, ja…
Šlesers: Mēs jau viņu drāzām pagājušoreiz…
Lembergs: Tur atkal LSF holdings ir, nu, izīrēja tos… Nu, paņēma kukuli tur kaut kādus 300 tūkstošus dolāru, ja… Izīrēja tur tos kaut kādus velkoņus… Bija būtiska vienošanās par kaut kādiem…
Ameriks: Nē, nu, tur bija valdes priekšsēdētāja vienošanās, tur nekādas… Bet tur jau nebija īstenībā ne pieņemts konkrēts… tur jau paši paņēmām atpakaļ.
Lembergs: Nē, nu, saproti, viņi gāja uz kontraktu, ka viņiem būs zināms termiņš, ka viņi to naudu atpelnīs. Tagad iznāk, ka viņi tur ir palikuši, it kā pēc tiem aprēķiniem, brīvostas pārvaldei parādā 500 tūkstošus dolāru, ja? Nu, es nezinu, varbūt mazāk vai kā, bet nu… Vārdu sakot, samaksāja Loginovam un kompānijai naudu, ja. Tie paņēma. To, ko apsolīja, – neko neizdarīja, un kompānija vēl palika parādā, ja…
Ameriks: Nu, tur nekādu naudu nesamaksāja, beigās viss bija tikai par solījumiem…
Lembergs: Ja?
Ameriks: Tieši tā, ja jau būtu samaksājuši… (Smejas.)
Lembergs: Āā!
Ameriks: Jā… īstenībā nolaida pusotru mēnesi muļķi jeb divus mēnešus, bet rezultātā…
Lembergs: Ja?
Ameriks: Nuja, nu. Un tagad īstenībā tas labākais… Bet nu to ostas likumu neizgrozīja tā, kā īsti vajadzēja, mēs jau paši gribējām paņemt atpakaļ, un viss par pašizmaksu… Un pasūtīt visus bekot.
Šlesers: Nē, nu, Aivar, tā pozīcija ir tāda…
Lembergs: Pag, bet es gribēju pabeigt šito jautājumu. Man tev lūgums būtu – varbūt varētu paskatīties, kā no tā konflikta vismaz iziet ārā.
Ameriks: Es domāju, ka iziesiem.
Lembergs: Jo es tur esmu… Ne es, mani bērni ir tieši ieinteresēti, ja, man tur citas nekādas tiešas intereses nav, bet šitas ir tas gadījums. Es, protams, nevaru vērtēt tā menedžmenta darbu, jo es klausos to, ko viņi man stāsta, ja. Es arī nestrīdos – iespējams, ka īsti nav tā, kā viņi man stāsta, vai ne. Bet man tev lūgums varbūt atrast to… nu kaut kāds…
Ameriks: Es jebkurā gadījumā… man nav nekāda atlīdzība vispār, nekāda. Un nekad nav bijušas, ja, tā ka tas ir čotka, ja. Vienīgais… šobrīd no sarunas tas Jarošenko, kur viņš, nu…
Lembergs: Tas ir Stepanova [Lemberga opozicionāra] cilvēks.
Ameriks: Jā… teiksim, zināmas… Viņš seko līdzi.
Šlesers: Viņš seko, zina un tā tālāk, bet nav bijis tā, ka viņš kaut ko torpedētu.
Ameriks: Jebkurā gadījumā, es zinu to, ka es patreiz nekādā veidā nejaucos Stepanova pagultē vai vēl kaut ko… Tātad ir jāatrod juridiski korektākais variants, kā no tā visa tikt ārā.
Lembergs: Man lūgums… tu varētu, kas tur varētu tikt skaidrībā? Nu, pats Loginovs jau tur nenodarbosies ar to.
Ameriks: Nu, nodarbosies, nodarbosies, nav jau to variantu. Patreizējais valdes lēmums, to, ko Ainārs pieņēma… ka mēs patreiz viņus pasūtām bekot… Mēs arī paši šobrīd ar tiem kuģiem operējam, kuģi jau ostas pārvaldei, mēs sniedzam to pakalpojumu, tikai tā noformēts, lai tā Konkurences padome nepārmet to, ka teiksim… Neaizgāja tie ostas likuma grozījumi, kurā – nezinu, kāpēc īstenībā….
Lembergs: Neizgāja tā, kā viņi gribēja, tur kaut kāds kompromiss atradies.
Šlesers: Variants ir tāds – panākt vienošanos par tiem kuģiem, neviens nepelnīs. Osta sniegs par pašizmaksu.
Lembergs: Tas mani neinteresē…
Ameriks: Koroče, es visu sapratu.
Lembergs: Jā, nu, vot, tas man būtu tāds konkrēts.
Ameriks: Labi, labi.
Šlesers: Ar Loginovu ir tā – saproti, viņš nav slikts cilvēks, bet šad tad viņš ļapņit kaut ko tādu, ka…
Ameriks: Es viņu audzināju piektdien vakarā, ja. Viņš bija visu ko pateicis par to, ka kritīs valdība pēc prezidenta vēlēšanām, tad viņš bija pateicis, ka ostas valde vispār viņam liekas… Koroče, es saku – tu vispār otdajoš otčot, kur ir tava, teiksim, loma, un tu tak vispār saproti – ostas valdi, teiksim, mēs nolikvidēsim, tad tevi noņems nākošajā dienā, jo tev vismaz ir valde, buferis, pēc likuma. Tu taču nevari šodien bez tā bufera izdzīvot pat nedēļu, ja. Nāks jauns ministrs, nahrenizēs tevi ātrāk, nekā tu paspēsi pamosties. Nu, labi, O.K. Tas ir Loginovs, un es Loginovu tomēr aizstāvu un uzskatu, ka mēs spēsim sastrādāties un būs tas līmenis… ja vajag kaut kādas lietas, konsultēties… Viens ir skaidrs – Stepanovs noteikti nav man… Es viņu arī pa gabalu ij redzējis neesmu.
Šlesers: Nu, mēs ar Andri esam izrunājuši. Aktuālie jautājumi – tie, kas tur ir Kundziņsalā tagad ar visiem tiem uralhimiem, ar Ralfu viņš ir saticies… Kļaviņu un izstāstīja, kas tur notiek. Svarīgi, lai tur notiek visas tās infrastruktūras attīstības. Vēl es izstāstīju problēmas par Krievu salu, kur tur svarīgi, lai beigās tas projekts ir attālināms, lai nerastos problēmas – jo nav jēga taisīt tik dārgu termināli, ja tur beigās ogles nevar ģenerēt tādu naudu, vai ne. Tā ka tur būs ļoti nopietni jāizskata, tiklīdz mēs ar mobilitāti tiksim galā… es vēl pats vienā valdes sēdē piedalīšos tagad novembrī. Bet būtiski ir tas, ka kaut kādus stratēģiskus jautājumus, svarīgi tomēr arī, pirms Loginovs izsūta dienas kārtību – vajadzēs vienkārši apskatīties… Jo, ko es esmu sapratis, – Silenieku interesē visi tie zaļie jautājumi, kur viņi var teikt… un plus vēl mārketings, divas tēmas.
Ameriks: Vairāk, vairāk, drusku plašāk, tu vienkārši neinteresējies.
Šlesers: Nē, nu, paga, pagaidi, es runāju par to, ko es jūtu valdes sēdēs. Tas, ka viņš tur iet un ņemas, ja, bet, teiksim, [Vienotības pārstāvji] Škapars ar Pulku – es nezinu, vai viņi sēdēs, vai nesēdēs… Saproti, viņi… Reāli mums nav bijis neviens… viens tikai balsojums par Expo bija, tur, kur es palīdzēju valdībai tikt pie naudas, visos pārējos mums ir bijis konsensuss, ja. Pēdējais jautājums arī – viņi nebalsoja par, pret, bet viņi atturējās vienkārši par Andri. Teica – nu, labi… Līdz ar to viņi…
Lembergs: Pag, nu, atturējās šitas te…
Ameriks: Nu, viņus savādāk izdrāztu, nu, tur skaidrs.
Šlesers: Bet svarīgi ir viens – ja ir kaut kādi tekošie jautājumi – ka tev jau Andra telefons ir, ka jūs pa tiešo sazvanāties vienkārši. Nu, viskautkas tur var notikt tajā ostā.
Lembergs: Klausies, davaj, sarunāsim vienkāršu lietu – brīvostas valde tad var noslēgt tādu reklāmas līgumu, mārketinga līgumu ar to Mediju namu.
Šlesers: Es domāju, ka uz nākamo gadu tur nebūs vairs šis jautājums politizēts, nav nekādas vēlēšanas, tad mēs saliksim paketi, tai skaitā Mediju namu.
Lembergs: Cik mēs varam vienoties?
Ameriks: Lai viņš nelec ārā no kopējā…
Šlesers: Aivar, izdarīsim tā… mēs paņemsim visu kopīgo budžetu, paņemsim visu budžetu kopā, pēc tam skatīsimies…
Lembergs: Vecais, cik reklāmas budžets ir?
Ameriks: Kopējais reklāmas budžets uz ostu patreiz, ko mēs pēc papildinājuma liekam, ir apmēram pusmiljons, nu, 400 tūkstoši apmēram. Tur ir reklāmas, tur arī kaut kādas sponsorēšanas.
Šlesers: Vienkārši apskatīsies proporcionāli, lai Mediju namam ir cienījama pārstāvniecība, nu, lai nekas neizlec ārā…
Lembergs: Cik Dienai iedos, tur Koziolam?
Šlesers: Teiksim tā, vienosimies tā – Dienai un Mediju namam ir vienāds cipars. Tad, vai viņš mazāks vai lielāks…
Lembergs: Vo! Tādu es atbalstītu.
Ameriks: Paklau, tātad… man nav iebildumu, ja tā ir praktiskā reklāma, nevis kaut kāds…
Lembergs: Protams…
Ameriks: Otrs – jārēķinās ar to, kāds būs tas valsts puses pārstāvis. Jo tie atšķiras. Ja, teiksim, viņi būs vairāk vai mazāk saprotami, tad tur nav jautājumu.
Šlesers: Nē, nu, pag, bet Viesturs [Silenieks] paliek, es saprotu.
Lembergs: Protams.
Ameriks: Viesturs ir viens, bet mums vajag saprast divi, un kā tur būs.
Lembergs: Nu, kā, satiksme – es domāju, ka zaļie zemnieki paņems satiksmi.
Ameriks: Tad divi būs. Tur vispār tad pietiek…
Lembergs: Un tad ir pašvaldība, un viss, pietiek balsis. Jo es domāju, ka Kampars gribēs ekonomiku sev paturēt, lai viņš tur…
Šlesers: Ā, nu, paga, finanses arī viņiem – viņiem divas vietas arī paliek. Šodien reāli no ekonomikas ir Pulks, no finansēm – Škapars. Vai viņi mainīs kaut ko? Es domāju, ka…
Lembergs: Tas neko nemaina. A kā tu domā – kad par to varētu būt runa kaut kāda?
Ameriks: Par budžetu?
Lembergs: Klausies, a šito te budžetu uz nākošo gadu varēja apstiprināt, kamēr vēl jaunā…
Ameriks: Ne, ne…
Lembergs: Nepaspēs, ja?
Ameriks: Mums tagad īstenībā budžetu stiprināsim… Pateikšu, kad stiprināsim budžetu, 6. vai 12. decembrī. Bet viņš iet kā vesels, tur nebūs atšifrējums. Bet loģiski, ka mēs vienojamies par zināmu ciparu, es pateikšu…
Lembergs: Lai budžetā viņi tur var plānot.
Ameriks: Jā, jā.
Lembergs: O.K., pie tam tur vajag reāli reklāmas, visu to darīt.
Ameriks: Nē, nu, tieši par to ir runa.
Lembergs: Tur nekādas kreisās, nekas tur nav. Nomaksā, un viss.
Ameriks: Bet tas ir ļoti labi! A Mediju nams šajā gadījumā ir Neatkarīgā jeb vēl kaut kas?
Lembergs: Neatkarīgā, šitā te… Vakara Ziņas, Māja.
Ameriks: Nu, Vakara Ziņas īsti tur mazāk…
Lembergs: Nu, Neatkarīgā pamatā.
Ameriks: Neatkarīgā. Māja arī mazāk.
Lembergs: Un portāls, protams.
Šlesers: Māja arī… Vienīgi, zini, ko varētu – valsts locekļu mājvietas ielikt iekšā un pareklamēt…
Lembergs: Nē, nu, portāls, Andri, portāls vēl ir.
Ameriks: Nu, tad tieši tādā pašā veidā… Dienai tas pats ir.
Lembergs: Dienai arī tas pats. A kam jūs dodat naudu sportam?
Ameriks: (Nopūšas.) Mēs dodam sportam drusku citādi. Mums ir astoņi valdes locekļi, ja, un mēs dalām zināmā mērā… Sportam gāja apmēram pēc formas 20 tūkstoši gadā katram. Nu, teiksim, mums ir Kameņeckis, kurš ar džudo nodarbojas…
Lembergs: Ā, un tad katrs, kas savā…
Ameriks: Jā, jā, nu, drusku, tiešā veidā mums sportam nav. Ir apmēram 20 tūkstoši uz vienu, 160 tūkstoši tur aiziet.
Lemergs: Nu, skaidrs, jā.
Šlesers: Kam tu gribi, tad lai tie arī valdes locekļi…
Lembergs: Nu, man jārunā tad, nu, tu saproti – tā kā Zaļās partijas biedri.
Ameriks: 25 vai cik. Tas ir katram. Viesturs tiem alpīnistiem saviem.
Lembergs: Ā, nu tur tas Kļaviņš… jā, jā, jā.
Ameriks: Tas ir tādā… līdz ar to pareizina ar astoņi, rezultāts – 160 štukas. Ja kaut kas īpašs ir, bet tā mēs nevienu sporta komandu nesponsorējam… Vienīgi, vot, valdes priekšsēdētājs Šlesera kungs te vienreiz ielobēja kaut kādam bērnu sportam kaut ko… (Lembergs nosmejas.) Nu, tādi ir principi… Īstenībā, es saku vēlreiz, ar Viesturu mēs, ja tas pasjanss tiešām būs tāds… Nu, arī Saskaņas centra tie pārstāvji… Nu, ar to Jerošenko, tas būs tagad domes deputāts, ievēlēts. Es nezinu, vai viss viņam ir Stepanova… Viņam sava firma Laika stars…
Šlesers: Nē, nu, es tagad valdes līmenī varu pateikt – kaut kādi jautājumi viņam bija, viņš nāca, runāja, bet nekādu tādu redzamu lietu nav stūmis cauri.
Lembergs: Stepanovam nav nekas Rīgas ostā, izņemot tos velkoņus kopā ar tiem igauņiem.
Ameriks: Nu, velkoņi nosacīti… Nu, es nezinu, kas vēl… Īstenībā viņam tas Laika stars ir kaut kāda grāmatvežu firma.
Lembergs: Jā, nu, švaka… Viņi kaut kādā konkursā bija piedalījušies, kamēr es nebiju, uzvarējuši. Kredītu vajadzēja sagādāt, neko viņi nebija sagādājuši, sūdus tikai savārīja. Labi, Andri, vsjo, paldies, nekavēsim tevi.
Ameriks: Paldies par atbalstu!
Lembergs: Nu, jā, jā. Ā, pareizi – es tevi neapsveicu ar ievēlēšanu [ostas valdes vadībā], ja!
Ameriks: Nu, paldies par atbalstu, jā.
Šlesers: Davaj, čau! Mēs ar tevi vēl pasēžam.
Lembergs: Jā, jā, mēs pasēdēsim. Tagad tev kreņķi mazliet vairāk, ja?
Ameriks: Man, jā, jā, man kreņķi tikai vairāk paliek. Nu, redzi, mums jau Rīgā arī tas pats variants, ka ir divas partijas – tad ir vieglāk.
Lembergs: Nu, Jaunups jau grib ievilkt Saskaņu valdībā un, es domāju, paņemt Rīgu.
Ameriks: Tikai Saskaņa arī pati saprot, ka ar to Ēlertes grupu viņiem ir stipri tālu.
Lembergs: Jā, jā, bet mēs sakām – Dombrovski, tas ir tavs, airē! Viņam pie vienas rokas viena girja, pie otras – otra girja, nabadziņš, es viņam jūtu līdzi! (Smejas.) Viņam lielākās problēmas ar tiem lietussargiem… (Tā sauktā Lietussargu revolūcijas grupa partijā – red.)
Ameriks: Es domāju, ka tur šobrīd vislabākajā situācijā ir zaļie zemnieki. Tie ir vispār.
Lembergs: (Smejas.) Tā ir. Labi, uzredzi! (Ameriks aiziet.)
Noasiņojuši, bet dzīvi…
Šlesers: Nu, kā tev izskatās, Aivar?
Lembergs: Vot, redzi, nepaklausījāt jūs neviens mani. Pirmkārt, es piedāvāju iebalsot toreiz, ka pašvaldības deputāts, ja ievēlē, tad var izvēlēties, kur palikt – vai pašvaldībā vai Saeimā. Tu tagad būtu palicis Rīgas pilsētā.
Šlesers: Mhm.
Lembergs: Nu, vot, toreiz mani neatbalstījāt, uzskatot, ka uz jums tas neattiecas. Es tev toreiz arī teicu, kad kopā jūs bijāt, ka es jūs neatbalstu. Es uzskatu, ka ir nepareizi, ka jūs ejat kopā tik atšķirīga elektorāta politiskie spēki [TP un LPP/LC], jūs jau neveidojat to summu… Jūs jau otrādi – viens otru apkarojat pēc būtības, ja.
Šlesers: Es tev pateikšu – ir trīs faktori, kuri lielā mērā mūs saspieda. Pirmais faktors ir tāds, ka finiša taisnē tomēr Vienotība aizgāja ar lozungu «Latvieti nepadodies, krievi nāk», nelaidīsim Saskaņu pie varas! Tas mobilizē ap sevi un mobilizē krievus. Aizgāja pārbaudīta vērtība.
Otrs moments bija tas, ka visas trīs koalīcijas partijas teica – nē, nē, jāstrādā kopā, un viss. Bija lielāka ticamība, ka trīs var sadarboties, un mums tās vietas bija palicis mazāk.
Un tas ir mazākais ļaunums – 2009. gads bija slikts visiem, nu, te kaut kāda stabilitāte, cilvēki nesaprot, kas tās par naudām, Valūtas fonds pensiju maksā, kaut kāda stabilitāte iestājusies – viss, mazākais ļaunums. Un, protams, pārmetumi, kas ir oponentiem, tas ir pats par sevi… Un tavs faktors pacēla zemniekus… Daudzi ņēma – mēs par Lembergu – un meta, tas bija prognozējams.
Bet, nu, labi, noasiņojuši esam, bet dzīvi. Šajā gadījumā masa nav liela, bet es domāju, ka Saeimā jāsāk gatavoties nākamajām vēlēšanām, kas būs pašvaldību.
Jautājums ir – kā tu pats redzi, jo tomēr tie sorosisti jau baigi daudz tajā Vienotībā. Cik tu redzi… tā valdība var nostrādāt?
Lembergs: Redzi, Ainār, es negribu maisīties, jo katrs izvēlas pats… Es uzskatu – ne tāpēc jums bija tas rezultāts tāds, kā varēja būt. Tātad Tautas partija visu laiku ir sacentusies savā ziņā ar TB/LNNK par to, cik viņi ir nacionāli. Dalbiņš 16. martā gāja kopā ar esesiešiem, lika ziedus, un tur gāja arī Ābiķis no Tautas partijas un vēl vesela šļura Tautas partijas biedru. Tikpat bijuši vai pat brīžiem nacionālistiskāki kā TB/LNNK. Un krievu elektorātu, par kuru tu cīnījies… viņiem TP ir tas pats, kas TB/LNNK. Vot, vienkārši – absolūti nepieņemami.
TP elektorāts – tas ir tāds pārtikušāks latvietis, tur krievu vispār nav. Vot, vienkārši nav. Un tad, kad 2006. gadā Kalvītis iniciēja to Abrenes jautājumu, es uztaisīju socioloģiju – kuru partiju vēlētāji ir kā noskaņoti pret Abrenes atdošanu. Tad Tautas partijas vēlētājs bija visnegatīvāk noskaņots nekā TB/LNNK, viņi bija visnacionālistiskākie. Viņš gāja uz to, lai to izdarītu, viņš piļīja nost savu vēlētāju, viņš jau nesaprot…
Savukārt tu – tu to pierādīji Rīgā, tu vari pretendēt un tu pretendē uz krievu vēlētāju. Bet tagad krievu vēlētājs, kas grib par tevi nobalsot, viņš saprot – ja balsos par tevi, viņš nobalsos arī par tiem tauteniekiem. Vot, to gan ne! Savukārt tie nacionālisti Tautas partijas – nu, bļin, tas Šlesers, kas ar tiem krieviem pilsētā kopā, – par to ne! Un iznāk, ka jūs – nevis trīs plus trīs ir seši, bet jums vieni atkrita, otri atkrita… Es domāju, ka jūs vismaz pusi pazaudējāt par tik, par cik jūs gājāt kopā. Vot, jūs nekādi nevarējāt… tāpat kā tu nevarēji iet kopā ar ZZS. Vot, arī nevarēji iet. Tāpat kā TB/LNNK.
Šlesers: Reāli ar Saskaņas centru.
Lembergs: Tu vari iet ar Saskaņas centru.
Šlesers: Tur ir sinerģija.
Lembergs: Vai nu viens pats, vai ar Saskaņas centru, bet nekadā gadījumā ar tiem – TB, ar Tautas partiju un arī zaļajiem zemniekiem. Tie tomēr arī konservatīvi, ja. Un tiem, kas balso par zaļajiem zemniekiem, izņemot mani, tie…
Šlesers: … tevi ir norijuši.
Lembergs: Mani ir norijuši… Bet viņiem Šlesers nav pieņemams vairākumam, līdz ar to – liekot kopā, tur nesanāks. Es nezinu, kurš no jums to iniciatīvu izrādīja, bet tā bija kļūda. Ja jūs būtu startējuši katrs atsevišķi, tu, Ainār, būtu viens pats savas 10-12 vietas dabūjis, un Šķēle savus 5% būtu pārvarējis. Droši, droši! Kopā jums būtu 17-18 vai 19 balsis.
Šlesers: Zini, dzīve jau sastāv no kļūdām. Bet labā lieta ir tā, ka vismaz ir iezīmējušās tagad aprises… Es domāju, ka ir pieci politiskie spēki. Vairāk nebūs. It sevišķi, ka nāk pašvaldību vēlēšanas, ir reģionālie spēlētāji, bet lai kāds uztaisītu kaut ko lielu, tad tikai sadaloties vai apvienojoties… Jo tagad taisīt pa pieciem reģioniem apkārt kaut ko jaunu…
Lembergs: Bet tu saproti, Tautas partijas vēlētājs, ja neskaita tos 3%, ir sadalījies starp Visu Latvijai, Vienotību un ZZS, un tu viņu nedabūsi, saproti. Tev ir galvenais jautājums – es negribu aģitēt -, bet tev galvenais jautājums, vai tev vajag to Tautas partiju? Tu jau nevari, protams, šodien izšķirties…
Šlesers: Redzi, Aivar, man tā štelle ir tāda. Nākamās ir pašvaldību vēlēšanas. Es esmu ievēlēts Saeimā. Ar mani ir tāpatās kā ar tevi lielā mērā. Saproti, tur ir viens cilvēks – tā ir partija. Tu tagad nodibinātu kaut ko jaunu – skaidrs, jauna partija, priekšsēdētājs Lembergs. Ar mani ir tāpatās. Tavs reitings, protams, krietni augstāks, bet… (Atnes ēdienu.)
Es domāju – tas, kas ir noticis, Saskaņas centrs ir ieguvis otro vietu un sapratis vienu lietu… Es visu laiku esmu mēģinājis radīt ilūziju, ka es pārstāvu partiju, kurā ir arī daudz krievu, bet vēlēšanas diemžēl parādīja, ka SC ir krievu partija. Es pārstāvu latviešu partiju, krievi tur ir ļoti nosacīti. Domē man ir četri ievēlēti krievi, bet nacionālā līmenī tas ir savādāk.
Tā mana doma ir tāda, ka Jānim [Urbanovičam] principā arī ir tādas nopietnas pārdomas. Nu, labi, dabūja 29, bet, ja apskatās progresu… 2002. gadā bija vienota organizācija Za pčol, kurai bija 25 vietas. Astoņu gadu laikā progress ir plus četras vietas un tāpatās stabila opozīcija.
Nu, tā ilūzija, ka mēs būsim varā un bez mums neko nevarēs izdarīt, īsti nav piepildījusies.
Protams, jautājums ir tāds – kā tagad attīstīsies politika? Jautājums – vai Dombrovska valdība nostrādās četrus gadus? Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, viens no tiem – esi tu. Un tad ir daži ārējie faktori. Man ir savs veidoklis, bet es gribēju tevi paklausīt, kā tu pats redzi. Jo iepriekšējo reizi tu teici, ka ar Dombrovski var strādāt, bet viņš diemžēl ir palicis mazākumā, tur ir Pilsoniskā savienība, tagad Ēlerte, tur ir Čigāne, Kārkliņa, tie Kalniņi, viss sorosistu perēklis, kas tagad ir legalizējies, viņi visi tagad ir parlamentā… Jautājums – kāds ir viņu scenārijs? Domā – viņi tā mierīgi strādās, vai ko viņi darīs…
Lembergs: Protams, statistika ir zināma, Pilsoniskajai savienībai 16, Jaunajam laikam – 12. Dombrovskis ievilka iekšā Pilsonisko savienību. Ja Dombrovskis būtu gājis viens, es domāju, viņš savas 26 būtu dabūjis bez tiem sorosītiem. Šobrīd galvenais strīds Vienotības rindās, Dombrovskim – ko ņemt kā trešo partneri?
Kā tu atceries, viņi tikās ar ZZS, pēc stundas ar TB/LNNK-Visu Latvijai! un uzaicināja koalīcijā. Dombrovskis uzskatīja – vecā koalīcija, viss. Bet Jaunais laiks uzskatīja, ka ne – Vienotība, ZZS un Saskaņa. Savukārt Pilsoniskā savienība saka kategoriski «nē» Visu Latvijai! Savukārt gan JL, gan Pilsoniskā savienība skatās uz ZZS – a tas taču Lembergs! Un tagad nabaga Dombrovski atstāj viens pret vienu ar Lembergu, kas notiks? Šobrīd tā situācija vēl vairāk mainījusies, Dombrovskim pienāk signāli no pils, no ārzemēm, ka tos profašistus nedrīkst ņemt. Savukārt Saskaņa saka – ņifiga, nekādu tur līgumu šādu tādu…
Šlesers: Pilntiesīgi!
Lembergs: Un iznāk, ka ne Visu Latvijai!, ne Saskaņa koalīcijā neies. Dombrovskis iedomājas, ka viņš vienosies ar Saskaņu, ka tā atbalstīs budžetu, un par to viņiem iedos kādu ministru.
Šlesers: Neesmu runājis, bet es neredzu motivāciju, kāpēc viņi tā varētu darīt.
Lembergs: Es ar viņu runāju pagājušajā pirmdienā, viņš teica – tikai, ja ir dalībnieks. Mēs arī teicām Dombrovskim – paga, paga, vieni koalīcijā atbildēs par visu, a vieni nebūs koalīcijā, valdības deklarāciju neparakstīs, būs valdībā… Pie iekšējām problēmām Vienotībā nāks pils aspekts un starptautiskais aspekts.
Šlesers: Bet kā tu redzi – kā tas beigsies? Kristovskis paziņoja – ja iet ar Saskaņu, tad tā būtu tautas apmānīšana, tāpat kā ar pensijām. Cieta pozīcija. Jo lozungs bija – nepieļausim Saskaņas nākšanu pie varas.
Lembergs: Nuja, Kremlis! A tagad Vašingtona ar Kremli vienojas… Nu, vot, man izskatās, ka tā lieta beigsies ar to, ka reāli bus divi partneri ar 55 balsīm.
Šlesers: Lembergs un Dombrovskis.
Lembergs: Jā.
Šlesers: Tad jau tevi var apsveikt.
Lembergs: (Smejas.) Nu, tā izskatās. Pie tam ZZS ievēlētais sastāvs ir… labas kvalitātes.
Šlesers: Tie vecie ir ārā?
Lembergs: Nu, viena daļa ir ārā – Visvaldis Lācis, Eniņš, nu, tādi nekādi… Nu, normāla publika, saproti! Es tā to lietu redzu – tagad uztaisa valdību, un, es domāju, ka… atkarīgs, cik efektīvi strādās opozīcija… Ja Vienotības reitings ies uz leju, paies zem kaut kādiem desmit, galvenais faktors būs Vienotības iekšējās pretrunas, ne ārējās un ne ZZS.
Šlesers: Skaidrs viens – Saskaņu viņi dabūt iekšā nevar, jo tad Vienotība sašķeļas. Viņš nevar nomenedžēt, jo tur bija pārāk daudz izteicienu… Urbanovičam vajadzīga pilnvērtīga dalība koalīcijā.
Lembergs: Nu, ne jau kopā ar Visu Latvijai!
Šlesers: Visu Latvijai! jau pateica Urbanovičam – jāatzīst okupācija, jāsarauj saiknes ar Putina partiju, un kaut kas vēl trešais bija…
Labi, Aivar… Es pilnīgi piekrītu tev, es politikā ne pirmo dienu – visu, ko tu stāstīji, es esmu nonācis līdz tam pilnīgi loģiski pats, valdība ir jātaisa. Bet viena lieta, ko tu esi pateicis tikko, – blakus mājas [ASV vēstniecības] vēlmes un ietekme. Tu jau zini, es baumas nekad nestāstu, bet es tā vienmēr uzdodu jautājumu – vai tas ir ticami, vai nav ticami? Tas, ko sapratuši mūsu draugi, šitie te no blakus mājas… Viņi uzskata, ka situācija ir bīstama. Jo valdība būs pārāk atkarīga no Lemberga. Tas nozīmē, ka valdība var tikt gāzta jebkurā laikā.
Lembergs: Protams.
Šesers: Balsis starp Lembergu, Saskaņu, Šķēli un Šleseru ir pietiekošas, lai izveidotu citu valdību, un viņi apzinās – tagad, kamēr Zatlers tur ir uz vietas, viņi daudzmaz, a kas būs pēc Zatlera? Zini kā – es varu tikai atstāstīt, ko esmu dzirdējis, bet tas viņus ir ļoti nobažījis. Tā doma ir tāda, ka tev tur pašam ir jāskatās, lai atkal kaut kādas provokācijas viņi neuztaisa, un viss. Jo tas, ko viņi sapratuši, – kamēr ir Lembergs, tikmēr zaļie zemnieki skatīsies mutē un klausīs Lembergam, ja vajadzēs, gāzīs Dombrovski, un viss. Teiksim, es un Šķēle esam kļuvuši mazāk bīstami, bet tava bīstamība ir palielinājusies, tavs faktors krietni augstāk, jo tā matemātika ir izveidojusies, vot, tāda. Tev ir svarīgi nepieļaut kaut kādas, vienkārši pašam zināt, kur kādu provokāciju kas var izdarīt no viņiem… Jo viņi redz to, ka na pķičih pravah viņi ir, bet viņa var arī nebūt, un viss….
Lembergs: Tā ir. Un man vienoties ar Saskaņu un Par labu Latviju simtreiz vieglāk nekā viņam…
Šlesers: Par to arī ir runa, tāpēc viņi par to ir ļoti satraukušies, pat ļoti. Tas sastāvs nacionālais – izprovocēt, kāpēc viņiem nesadarboties, tas ir vispār elementāri. Visu Latvijai!, Kristovskis – tur konfliktu var uztaisīt uz līdzenas vietas. Jāaiziet uz koalīcijas sēdi tev un jāiziet ārā, un jāaizcērt durvis, ka ar šitiem vispār nav jēga… Vai arī Kristovskis kaut ko pateiks – viņš uz provokācijām uzķeras ļoti ātri. No tā viņi ir nobaidījušies, ko viņi var darīt, es nezinu, bet variants ir tāds, principā tu esi tas, no tevis ir atkarīgs šīs valdības mūžs.
Nahren man vajag vinnēt
Lembergs: Nu, redzi, es tev pateikšu tādu lietu. Viņi jau nesaprot, man jau tā pieeja ir baigi vienkārša. Nu, pieņemsim, labi – ZZS būtu vinnējuši. Nu, labi, Lembergs – premjers. Kas – Valūtas fonds man nāktu pretī kaut kur? Izdrāztu kā mazo ezi, pareizi? Tāpēc, pieņemsim, es pieslēdzos vēlēšanu kampaņai, nezinu, vai tu ievēroji vai ne, ja neskaita tur kādas intervijas, es nebiju izbraucis ārpusē vispār nekur. Man nebija neviena tikšanās, vot, vispār nebija! Ne ar vēlētājiem, ne avīzes kaut kur pa rajoniem, ne reģionālā televīzija, vispār nemaz. Es pieslēdzos priekšvēlēšanu kampaņai pēdējā nedēļā.
Šlesers: Bet tev ir laba, Aivar, tu esi represētais…
Lembergs: Nē, paga, es tev pateikšu, kāpēc… Es pieslēdzos tikai tāpēc, ka nedēļu pirms vēlēšanām pēkšņi parādīja, ka Par labu Latviju +3% punkti – septiņi [procenti vēlētāju atbalsta aptaujās] jums parādījās, Vienotībai 22, arī +3% punkti, Saskaņai tur kaut kādi 26 – arī 3% punkti pieaugums, ZZS nulle, viens plusā vienā aptaujā, otrā aptaujā mīnusā. Citiem vārdiem, tos neizlēmušos sadalījāt jūs trīs un vēl kaut ko jau sākat paņemt – nezinu kurš, bet sāk paņemt no ZZS. Un tāpēc es pēdējā nedēļā pieslēdzos. Nodubultoja manu to reklāmas kampaņu televīzijā, radio, un, protams, bija tās sarunas.
Šlesers: Un Ventspils vēl fonā.
Lembergs: Un Ventspils fonā, jā. (Smejas.)
Šlesers: Bet vēl tagad iet kaut kur…
Lembergs: Bet tā jau nav priekšvēlēšanu aģitācija, tas jau ir pilsētas mārketings. Nu, vot. A es pateikšu, kāpēc es tā darīju. Man bija bail – ja es uziešu ar pilnu švunku, a mēs novinnēsim, a ko tad es darīšu? A nahren man tas vajadzīgs! Vot, man tas uzdzen… 20 vietas, tad man bija tāds…
Šlesers: Aivar, O.K., bet ko mēs darām?
Lembergs: Citiem vārdiem, šobrīd nedarām neko. Pozīcija vienkārša – Dombrovskis uzvarējis, liek valdību. Tu gribi Visu Latvijai? Lūdzu! Ar Saskaņu? Lūdzu! Visas simt balsis parlamentā viņš grib? Davaj, nebūs opozīcijas, simt balsis veido valdību – čau, ideāli! Lai viņš izdara visus tos darbus, kas ir jādara, paskatīsimies. Mēs vēl šodien neesam redzējuši – divas trešdaļas jeb apmēram 230 miljoni jāīsina budžeta izdevumi. Uz ko? Viņš nav parādījis! Par 120 miljoniem, 140 jāpalielina budžeta ieņēmumi. Uz ko? Tur nebūs labas ziņas, saproti. Tagad viņš pirms vēlēšanām teicā – nē, vecā koalīcija. Tagad jau viņš Visu Latvijai! nepaņems, jau viena lieta – un tagad iet kopā ar Saskaņu – jau piemāna vēlētājus.
Šlesers: Jautājums – vai Saskaņa ieies? Urbanovičam jau vajag pilnvērtīgu vai nekādu…
Lembergs: Neies, bet viņš jau… Viņiem jau pats fakts, ka viņš meklē, tā teikt, nevis saka «ar Kremli mēs nesadarbojamies», bet jau meklē – tas jau vēlētājiem nepatīk, saproti. Viens, otrs, trešais – viņam nebūs labu ziņu. Un es domāju, nu, varbūt es kļūdos, ka tā iekšējā spriedze tā pieaugs, ka tas varas ābols… Ka vajadzētu kaut kam mainīties, saproti? Bet kāda ir problēma? Pieņemsim, Dombrovskis nav premjers. A kas ir premjers? Pasaki, kurš premjers? Šlesers ar astoņām balsīm – neiet cauri. Es? Es esmu idiots? Urbanovičs? Neiet krastā! Vot, kāda vienkārša problēma – vajadzīgs cilvēks, kas, nu…
Šesers: Aivar, man ir tev priekšlikums. Es ar tevi varu runāt pietiekoši atklāti. Atšķirībā no Šķēles es arī nekad neesmu ar tevi spēlējis spēles, to tu zini. Kā es saku, tā arī domāju, un viss. Līdz pavasarim tev ir svarīgi vienkārši neļaut situāciju, lai notiek kādas provokācijas, tas ir viens, būtiskākais.
Lembergs: Piekrītu.
Jāieliek pareizs prezidents
Šlesers: Jo tu pats zini, kur kas var izspēlēt. Draugu, nedraugu tev ir daudz. Tas ir viens. Otrs variants ir tāds. Ir jāieliek pareizs prezidents. Man ir priekšlikums sekojošs – tev jānozīmē prezidents tāds… Tu zini, kādi kritēriji ir vajadzīgi prezidentam, bet tev ir jāiedod kandidatūra.
Lembergs: Baigi atbildīgi.
Šlesers: Piedod, bet nu… Un mēs ar Saskaņu nobalsojam par, un tev ir savs prezidents. Kā saka, viņam ir jāatbilst tiem kritērijiem, bet šoreiz tas nevis tā – trīspusēji saskaņots, bet tu uzņemies atbildību par šo posteni. Līdz ar to es domāju, ka tas ir pats svarīgākais, kas var būt. Tātad tev ir savs prezidents, kurš X stundā, kā saka, varēs tev palīdzēt.
Lembergs: Par kuru cilvēku tu vari, bļaģ, garantēt, ka viņš nebūs otrs Zatlers, nu, pasaki?
Šlesers: Tev jāliek kādu no savējiem! Daudz jau viņu tev nav. Piedod, nevar meklēt kādu, kura nav. Apskaties no esošajiem deputātiem un tā tālāk, nu, kas tev ir. Apskaties, kuri var. Piedod, bet šeit tie, kas ir bijuši izpildvarā, kaut vai deputāts. Jo, davaj, nemeklēsim no malas kaut kur šitādus – jāņem ar politisko pieredzi.
Lembergs: Protams.
Šlesers: Es nezinu, kam tu uzticies vairāk no tavējiem. Nu, Augusts, kā saka, nē… Vajadzīgs, kas zina angļu valodu, lai nevar pārmest, vai ne? Kas tev no ministriem, Augulis? Kā saka, normāls, jauns, cik viņam gadu – ir četrdesmit, nav?
Lembergs: Jauns, nav 40… Varbūt ir 40, es nezinu, neesmu prasījis. Prezidentam ir jābūt 40 gadiem, ja?
Šlesers: Jā. Kas tev tur vēl ir?
Lemergs: Es jau domāju, Dūklavs būtu vo! prezidents. Tikai, nu, viņam angļu nav.
Šlesers: Tas nebūtu labi. Vējonim ir angļu valoda, bet Vējonis par mīkstu.
Lembergs: Augulis ir labāks. Es viņu domāju satiksmē vai ekonomikā ielikt, nu, redzēsim…
Šlesers: Paga, bet tu satiksmi taču neatdosi Vienotībai?
Lembergs: Nē, nē, nē.
Šlesers: A kāpēc tu saki – ekonomikā? Beidz!
Lembergs: Nu, satiksmē.
Šlesers: Es viņu nezinu, bet labs iespaids.
Lembergs: Viņš bija labklājības ministrs, kad noņēma pensijas. Nu, ievēlēja viņu!
Šlesers: A kas ar šito te Daudzi tev notiek?
Lembergs: Ai, viņš ne…
Šlesers: Par daudz amati patīk…
Lembergs: Variants ir uzlikt Gundaram… un nedzers…
Šlesers: Nē, Aivar, paklausies, es ar tevi tagad runāju pavisam atklāti. Pēc visa kvalificējas Daudze, protams, ļoti labi. Augulis un Daudze. Es nezinu, cik Augulim ir gadu, bet Daudze ir Saeimas priekšsēdētājs – viņu var sagatavot, bet tad viņš zina, uz ko viņš gatavojas nepilnu gadu no vietas, un viss. Un tad par viņu nobalso. Viņš būs tas prezidents, kurš nosauks nākamo premjeru, tas nozīmē, ka tu uzreiz kontrolē to procesu – kā saka, kur viņam skaidri jāzina, kā rīkoties. Otrs moments – pēc vēlēšanām viņš nosauks vēl vienu premjeru. Jebkuru spēli nav jēga taisīt, ja tu nezini, ko darīs prezidents. Zatlers tur klausīsies visu kaut ko… Daudze teiks – Aivar, kā mēs rīkojamies? Nu, vai Augulis… Viens no viņiem. Man ir astoņas balsis. Es gribu ar tevi atklāti runāt – es gatavošos Rīgai nopietni, mēs ar Saskaņu esam kopā, mums ir labas šances. Bet man negribētos padirst šo unikālo iespēju… Jo, pirmais, nav jēgas tagad spēlēties, kamēr ir Zatlers. Viņš nahuj ir jāvāc nost! Jāliek ir iekšā Augulis vai Daudze, vai kaut vai Dūklavs, pofig, bez valodas… Bet nu, kā saka, valstij tas nebūtu labāk. Labāk tomēr, lai tā angļu valoda ir, lai neizkristu no tās aprites. Es šeit neesmu spēlētājs, jo man nav tās balsis, bet esmu gatavs ar tevi saspēlēt un šīs lietas izrunāt. Esmu gatavs runāt ar Urbanoviču, un viss, un tad – taisām valdību. Ja premjers un prezidents ir viens vesels, saproti… Ja tā godīgi, es tev pateikšu atklāti – ja Daudzi vai Auguli nosauc, nu, pieņemsim tā – Daudze prezidents, Augulis premjers, a kādas problēmas?
Lembergs: Nekādas.
Šlesers: Saproti, un tev ir divi amati uzreiz. Tie jautājumi, kas man būs svarīgi un tā tālāk, es ar tevi, kā teikt, vienmēr varēšu izrunāt, un viss. Bet štelle ir viena, tā ir maksa par to – Saskaņa samaksās, mēs piekritīsim, un tev ir premjers un prezidents, un viss.
Lembergs: Jā, bet saproti, līdz tam sabiedrībā ir jāredz kaut kāds bardaks, kas valda…
Šlesers: Aivar, ja mēs kopā sašancēsim, mediji un viss pārējais. Būs problēmas… 16. marts būs problēma, visādas iekšējās tēmas… Kristovskis un tā tālāk. Piedod, tur var sastrīdēties par visu kaut ko.
Lembergs: Šodien jau bija atnākuši. Šitā te, tā vecā dirsa, bļa, Seile: kā tā? Visu Latvijai! ievēlēti! Saproti, viņi pretī sēž. Tas Parādnieks, es pirmo reizi dzīvē viņu redzēju dzīvu, saproti. Āboltiņa sēž, Čepāne, gandrīz sakāvās koalīcijā.
Šlesers: Viņa taču iedeva tādu rakstu… Nu, par to, ka viņi vairs nebūs jaunākie brāļi, ka viņi būs vecākie brāļi…
Lembergs: Jā, jā, jā, tas ir reāli, tas nav izdomāts.
Šlesers: Saproti, ir viena lieta – tev tādas situācijas varbūt vairs nebūs, tev šoreiz ir iespēja uztaisīt prezidentu un premjeru, Aivar, nu. Es domāju – gan es, gan Urbanovičs, gan Andris, mēs tam piekritīsim, bet līdz tam kopīgais variants – ka līdz prezidenta vēlēšanām ir nepieciešams mazināt Vienotības ietekmi. Tur vienkārši mums jāsaspēlē, un tad, kad viņi paliek opozīcijā visi trīs, vot, tad viņi meklēs vainīgos un sāksies raganu medības. Zini kā, vecenes, Čepānes un viss pārējais…
Lembergs: Mhm.
Šlesers: Es tā domāju. Nu, padomāsim par valsti! Ir virkne lietas, kas ir svarīgas, kas šai valstij notiek. Nu, tā Vienotība… Nu, labi, lai tagad viņa griež un pieņem nepopulāros lēmumus, bet tā filozofija jau atšķiras… Tur būs tā Ēlerte un viss pārējais. Nahuj, jāuztaisa viena normāla valdība, kurā ir vilkme un tā…
Lembergs: Man gribētos… (Smejas.) Bet man pašam… es negribu.
Šlesers: Bet ej tu par premjeru! Ko tu domā?
Lemergs: Nē, es pats neiešu.
Šlesers: Nu, labi. Bet ko tu teici, ka gribētos?
Lembergs: Gribētos valdību viegli paņemt. Kā tu sāki, pēc prezidenta vēlēšanām, elementāri.
Šlesers: Izvēlies tikai, kurš ir premjers un kurš prezidents, Aivar! Es šito atbalstīšu.
Lembergs: Es jau nezinu, ko domā Jānis [Urbanovičs].
Jānis jau gribēs arī par 29 balsīm, viņš teiks – paga, paga… a kas man?
Šlesers: Spīkers – Jānis! Beidz, normāli. Pārējo tur sadalīs un tā tālāk, po bratski, beidz. Jo ievēlēt prezidentu – tā ir maksa par to, lai nokļūtu valdībā. Prezidents var nominēt premjeru. Tāda varianta var nebūt, jo to var arī palaist garām. Es jau kaut kur biju pateicis – es neticu, ka Lembergs varētu piekrist, ka Ēlerte būs prezidente, un Ēlerte nepiekritīs, ka Lembergs. Tā drusku saasināti uzliku pretpolus, viņi būs partneri, bet es neticu, ka viņi vienosies, kurš kuram piekāpsies. Bet šitajā variantā – nu, kā, Saeimā slēgtais balsojums. Koalīcija virza dajebko, Zatleru vai Ēlerti, vai Kristovski, vai figviņzina ko Vienotība… Un jūs izvirzāt Daudzi, un pirmajā piegājienā ir iekšā! Pirmajā! Nē, nu, paklausies, nav viņš alkoholiķis, beidz. Ja paņem viņu un pasaki – ja tu pierādīsi, ka deviņu mēnešu laikā vari tikt no šitā vaļā… Saproti, man tāda sajūta, ka Daudze tomēr pēc pārliecības ir pareizajā pusē.
Lembergs: Jā, jā.
Šlesers: Viņš tomēr kritiskos brīžos ir pret Zatleru un tā… Viņš ir pareizi noskaņots. Nav tā, ka viņs ir melnbalts, viņš tomēr ir mūsu pusē. Par dzeršanu es tev neko nevaru pateikt. Nujā, bez angļu valodas – tur būs pārmetumi, tur atkal var rasties kritika par prezidentu. Jo Dūklavs atbilstu, viņš būtu tāds hozjaistveņņiks, bet tur kāds var izspēlēt…
Lembergs: Nē, nu, Dūklavu var likt arī par premjeru!
Šlesers: Jā, varbūt Dūklavu var par premjeru ielikt, vo! Daudze prezidents, Dūklavs premjers. Saproti, premjers, piedod, var arī nerunāt angliski – nekas nenotiks, jo prezidentam jau jābraukā pa visādiem sammitiem. Premjers var mazāk braukāt.
Lembergs: Tā ir.
Šlesers: Ir jau visādi piemēri pasaulē bijuši. Ja tu esi gatavs tādai lietai… Jo tagad par to skaļi vispār nav jārunā. Tāpēc es tev pasaku, tev pašam jāpasaka – ko un kā, jo es ar balsīm šodien spēlēt nevaru, bet man gribas, lai tā valdība būtu – nu, negribas sorosistu valdību.
Katru dienu, bļaģ, smadzenes skalo
Lembergs: Zini, kas ir sūdīgi? Mēs tā arī neatrisinājām, ko es jums arī uzreiz teicu, ka vajag apvienoties par sabiedriskajiem medijiem. To televīziju daudzmaz sakārtoja, to valsts televīziju, bet tas valsts radio – kā bija, tā palika.
Šlesers: Nē, Aivar, štelle ir viena. Es domāju, ka jūs tagad nevienosieties ne par ko… Pēc prezidenta ievēlēšanas – taisām apvienošanu, Latvijas Radio ar Televīziju, un tur ir gatava komanda, kura nosedz visu laukumu. Un to izdarīt pēc prezidenta ievēlēšanas, apvienot un apvienojot vēl pieņemt lēmumu optimizēt, pārlikt jaunās telpās radio, bet ir viena vadība.
Lembergs: Jā, tā kaut kā jārisina.
Šlesers: Nu, savādāk ar visiem Streipiem mēs tālu netiksim.
Lembergs: Katru dienu, bļaģ, skalo smadzenes – gan radio, gan televīzijā. Stulbi, nu…
Šlesers: Nu, ja mēs tur esam kopā, bet… Streips tur pret mani noskaņots ļoti… Nē, Aivar, es saku – tev ir jāizdomā, es uzskatu, ka tev ir unikāla iespēja.
Lembergs: Jā. Es tā nemaz nebiju domājis.
Šlesers: Nu, redzi – šad tad es arī varu kaut ko savā galvā izdomāt. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai mēs tagad ar Saskaņu būtu līdz prezidenta ievēlēšanai konstruktīvā opozīcijā. Pēc tam kopīgiem spēkiem… Atceries, kā krita valdība, kad ievēlēja Vairu? Piedod, ja esošā koalīcija nespēj vienoties par prezidentu un par prezidentu nobalso… Ko jūs izdarāt? Piedod, jūs izvirzīsiet kandidātu Daudzi…
Lembergs: … Vienotība nobalsos! Atbalstīs, savu neizvirzīs.
Šlesers: Tu domā?
Lembergs: Ja viņi būtu gudri, viņi tā izdarītu. Nē, protams, ka ne… Zini, cik viņiem prezidenta kandidātu viņu rindās?
Šlesers: Nu, pieci vismaz.
Lembergs: Katrs otrais, bļaģ, kurš tad tur nav?
Šlesers: Nē, es domāju, ka tā ir unikāla iespēja, un tad ir skaidrs. Visiem ir skaidra pozīcija.
Lembergs: Laba doma.
Šlesers: Un tad būs vieglāk arī sakārtot šitās problemātiskās lietas mūsu valstī, jo visi zinās, ka X stundā sanāk premjers, prezidents, valdība un pieņem jebkuru lēmumu, ir vienprātība.
Lemergs: Mhm.
Šlesers: Mani apmierina, jo mēs tad ar Urbanoviču varam tur Rīgā ciešāk sadarboties, kas mums der. Attiecīgi tu nostiprini – tu principā, teiksim tā, pārņem varas partijas statusu. Un tur visiem būs skaidrs. Tajā brīdī, kad no vienas partijas nāk premjers un prezidents – tu esi uzvarējis. Bet man nebūs žēl.
Lembergs: Svarīgi jau uzvarēt ilglaicīgi, zini, kā…
Šlesers: Saproti, mēs īstermiņā padiršam tikai tāpēc, ka ir tie pretinieki visi. Šajā variantā, kad tiek sakoncentrēts tas un tas… apvienota televīzija ar radio kopā, bļaģ, vēl mēs privātos medijus tomēr kaut kādā veidā uzprišinām un tā tālāk… Ko viņi izdarīs? Vot, viņi šinī sastāvā saplēsīsies, viņiem nebūs tādi resursi, ne citi. Mēs varam izspēlēt izcili!
Šajā gadījumā mēs ar Andri palīdzēsim drāzt par budžetu, par visām lietām, nu, spēlēsim aktīvi, lai fonu radītu kā konstruktīvā opozīcija – redziet, kā šitie te apmāna vēlētājus. Jo problēma ir tāda, mums bija opozīcija – Tautas partija, Pirmā partija, bet viņi tādi melnbalti… Pēdējo pusgadu neesmu jutis, ka tie deputāti – ieskaitot Kučinski, Andri Bērziņu mūsējo – ka viņi būtu ļoti aktīvi. Ja mēs ar Andri pieķersimies klāt tam visam, tad mēs to ābeli kratīsim tā, ka zaļie āboli kritīs nost, ne tikai tie, kas ir gatavi… Būs mērķtiecīgs darbs.
Lembergs: Mh…
Šlesers: Ja tu šito atbalsti, tad mums jāsatiekas ar Andri kopā, jāizrunā. Bet viņš tur neko nevarēs, jo nav jau vairs tādas Tautas partijas. Es jau vienmēr esmu bijis mazs, es jau izgāju no tā, ka skaits nav liels… Bet principā Tautas partijas vairs nav un nebūs.
Lembergs: A ko jūs domājat – taisīt partiju tagad vienotu?
Šlesers: Nē, mums ir apvienība, astoņas vietas. Vajag izanalizēt, apskatīties. Nav jau jēgas. Apvienība lai strādā… Nākamās ir pašvaldību vēlēšanas, Rīgā man ir skaidrs, kā es dabūšu balsis, – Rīgā ir pārbaudītas lietas…
Lembergs: Klausies, bet kā Tautas partija varēja tā izgāzties Valmierā?
Šlesers: Aizgāja tā vilkme – mazākais ļaunums, ļausim Dombrovskim strādāt.
Lembergs: Jā, bet Valmierā, bļaģ! Cik viņi daudz ir izdarījuši, tur taču visu laiku dod, dod, dod.
Šlesers: Aivar, bet izskatās, ka tādam [Aigaram] Freimanim ir taisnība, cilvēki nesaista šīs vēlēšanas kopā. Pašvaldībā es balsoju par savējiem, nacionālā līmenī ir cita ideja. Paskaties, iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās ZZS 2% Rīgā, a tagad ir 11%. Skaidra atbilde – tavs faktors. Lielākā daļa biļetenu, kur vispār nav atzīmes. Par Lembergu balso. Pirmajam līderim, ir jāreflektējas, jādabū vismaz puse – divas trešdaļas nobalsoja par mani, tavā gadījumā tikai katrs piektais ievilka krustiņu Vējonim. Es saku, Aivar, uz mani tu paļauties vari, es šo pasākumu atbalstīšu. Man šodien nav tik daudz balsis, lai es te kaut kādu savu spēli spēlētu.
Kā saka, izdomā, kurš ir premjers, kurš ir prezidents un… Es nevaru pretendēt uz varas partijas statusu. Svara kategorija ir par mazu. Man ir svarīgi, lai no Vienotības tā svara kategorija pāriet uz ZZS.
Lembergs: Jā, bet tur redzi, kas ir par sūdiem… Kāpēc par mani nobalsoja Rīgā? Tāpēc, ka Lembergs – premjers. A tagad pēkšņi ZZS var uztaisīt premjeru, un Lembergs kāpēc neiet? Bet pēkšņi kaut kāds Augulis vai Dūklavs. A ko es pateikšu vēlētājiem?
Šlesers: Paga, ir prezidents, kurš izvērtē visus par un pret.
Lembergs: Mhm.
Šlesers: Paklausies, uzvarētājus netiesā! Vēlēšanu nav. Saproti, bet mēs pirmajā piegājienā – Daudze, zaprosta! Pārsteigums! Un tajā brīdī… Bet, nu, tev viņš jāpaņem aiz vienas vietas, jāizvirza nosacījumi un jāpasaka, ka tikai tu viņu vari izvirzīt, neviens cits.
Lembergs: Jā, jā, protams.
Šlesers: Ja šī pusgada laikā – septiņu astoņu mēnešu laikā – viņš pārkāps sarkano līniju kaut vienu reizi, tad viņa nav. Saruna zem četrām acīm, un viņš var izdarīt izvēli – vai viņš grib vai negrib.
Lembergs: O.K., vecais, es skriešu, sešos nākamā tikšanās.
Šlesers: Paklausies – un par šitām visām ekonomiskām lietām, valsti attīstīt, par tranzītu? Kā tur Ivaram iet, neesi runājis ar viņu? (Iespējams, runā par Ivaru Sormuli, kravu pārvadājumu kompānijas Baltijas Tranzīta serviss vadītāju – red.)
Lembergs: Nu, diezgan normāli. Mums vajag satikties kaut kad, neesam… Kad mēs varētu?
Šlesers: Saki, kad tu esi Rīgā.
Lembergs: Nākošnedēļ pirmdien. Davaj, sešos. Bet tu ar Andri nevari tagad sazvanīties, sarunāt?
Šlesers: Es viņu rīt satikšu. Nu, nav jau tagad…
Lembergs: Nuja, labi.
Šlesers: Paklausies, bet noinformē vienkārši par ministriem… Tātad satiksmi tu ņemsi. Nu, skaidrs, ka Vienotībai – tas būtu neprāts…
Lembergs: Tātad satiksme. Tad vide un reģionālā, iekšlietas mums – kaut ko no spēka. Vai nu ārlietu, vai iekšlietas – viņi gribēs ārlietas, tad mums iekšlietas. Aizsardzība nahren mums vajadzīga. Labklājība. Zemkopība. Vārdu sakot, mums jābūt septiņiem ministriem, jo es rēķinu, nekas tur nesanāks – mēs paliksim tikai divi, nekāda Saskaņa tur nebūs.
Šlesers: Bet Gaidim dos vai nedos?
Lembergs: Ja iedos tieslietas mums, bļaģ.
Šlesers: Bet nāk Saeimas priekšsēdētājs kopā…
Lembergs: Nē, Saeimas priekšsēdētājs mums nebūs.
Šlesers: Bet ir 16 amati.
Lembergs: 17 amati, es rēķinu, ka premjers ir divi, jo viņam ir izšķirošā balss valdībā.
Šlesers: Tad 15 valdības locekļi, un Saeimas priekšsēdētājs.
Lembergs: Gundars vietnieks. Pie tam, ja būs Visu Latvijai!, tad mūsu prasība, ja Jaunajam laikam nevar vienam pašam būt vairākums – viņiem tad septiņas un mums astoņas kopā ar Visu Latvijai! Nu, tā.
Šlesers: A kur Kristovski liksi?
Lembergs: Ārlietas, aizsardzība, lai iet, kur grib. Viņi jau saplēsīsies. Tur jau viņiem, bļaģ, nav kā mums, ka jādomā, ko likt par ministru. Bet to tu nekur nesaki, tas vēl nav…
Šlesers: Nē, tas ir tikai starp mums.
Lembergs: A tu zini, ka Magone finansēja Saskaņu no Dzelzceļa naudas vēlēšanām?
Šlesers: Kādā veidā?
Lembergs: Caur reklāmu. Esi lietas kursā?
Šlesers: Savā laikā vai manā laikā kaut kāds atbalsts jau Saskaņai tur ir bijis – Baltijas fondiem un kaut ko tādu…
Lembergs: Nē, nē, nē. Tas bija priekšvēlēšanu. Un Jaunais laiks arī kaut ko saņēma. Viņš tur pa pilnu… Vienkārši jātiek skaidrībā. Viņam tur KNAB ķēries klāt, šodien bija…
Šlesers: Viņam tur civilsieva, vienkārši viņi nav precējušies, uz kāzām kaut ko uzdāvinājis… Bērns ir. Ģimenes lieta, bet viņi nav laulībā iekšā. Uztaisīja tādu… Es viņam esmu prasījis, nekā tur nav. Teorētiski var piesieties par jebko, bet ir pretī reāla puse, kurš tur ir pircis… Tā viņam sieva.
Lembergs: Nu, tad paldies Dievam. Nu, tad pirmdien sešos!
Šlesers: Bet tā doma par šito te…
Lembergs: Baigi interesantā! Es nebiju padomājis… Nu, mana pieeja tāda – nu, labi, Dombrovskis vinnēja, bļaģ, 400 miljoni jāmeklē, lai viņš meklē.
Šlesers: Ā, paklausies, Fliks gribēs ar tevi satikties, davaj.
Lembergs: Nav problēmu.
Šlesers: Viņu ir sačakarējuši šitie te visi, viņš izstāstīs, kas notiek. Saproti, štelle tāda, ka Rīgas lidosta ir pārpildīta, jo rēķina jau pīķa stundas. Reāli viņam nav, kur vairs vest tos pasažierus, ir jau neapmierinātība, viss. Es nezinu, ko darīs Gerhards, bļaģ, bet es zinu – ja tu būtu ministrs vai es… Es zinu, ja divas kompānijas [airBaltic un lidosta] savā starpā tiesājas un ministrs saka, ka viņš nejaucas iekšā… Tad sarunāsim laiku, viņš grib satikties, saka – ar Lembergu būs vieglāk. Jo Roberts, viņam tas bizness… Viņi tur gāja, meklēja. Tur ir Jakrins, beigās nevarēja saprast – Roberts [Zīle] saka vienu, bet viņš ir Briselē, Kaspars saka citu, Jakrins saka citu, bet viņš saka – ar Aivaru vismaz es satikšos, izrunāšos.
Lembergs: Labi, labi, O.K. Nu, viņš arī noslēdza toreiz tā, kā tu biji sarunājis, ar Mediju namu, viss kārtībā. Nu, to es vērtēju! Labi, vecais!
Komentāri (19)