Pašvaldība aicina iedzīvotājus nevākt beigtās vai pusdzīvās zivis un nelietot tās uzturā
Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju, atkal konstatētas beigtas zivis, aģentūru LETA informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Laukmane.
Pašvaldība saņēmusi ziņas, ka Slocenes upes krastā, pie Jelgavas ielas tilta, konstatētas beigtas zivis. Pašvaldības speciālisti sazinājās ar Valsts vides dienestu, lai skaidrotu notikušā iemeslus un saņemtu tālākās rīcības norādes. Pašvaldība aicina iedzīvotājus nevākt beigtās vai pusdzīvās zivis un nelietot tās uzturā, kā arī neizbarot mājdzīvniekiem.
2015.gadā Slocenes upē un Šlokenbekas Dzirnavu ezerā masveidā gāja bojā zivis. Krimināllietā par Šlokenbekas Dzirnavu ezera un Slocenes upes piesārņošanu ir apsūdzēts SIA Tukuma ūdens vadītājs Ainārs Feldmanis, kurš, kā uzsver apsūdzība, bija atbildīgs par uzņēmuma darbības tiesiskumu un vides aizsardzības prasību izpildi.
Saskaņā ar prokuratūras lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētā persona ilgstoši neveica efektīvus pasākumus, lai kāda akciju sabiedrība regulāri un būtiski nepārkāpj līguma nosacījumus.
2015.gada jūnijā un jūlijā, apsekojot uzņēmumam piederošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, uzņēmuma valdes loceklis konstatēja, ka tām bija radušies darbības traucējumi – samazināta skābekļa daudzums attīrīšanas iekārtas kamerās, aktīvās dūņas pelēkā krāsā un nepatīkama smaka. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās gāja bojā aktīvas dūņas un netika nodrošināts piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais paliekošā fosfora procentuālais samazinājums.
Prokuratūra uzskata, ka apsūdzētā persona neinformēja Valsts vides dienestu par kaitējumu videi. Tāpat minētā persona neveica neatliekamos un sanācijas pasākumus Slocenes upē, kā arī pieļāva, ka laikā no pagājušā gada 7.jūlija līdz 2015.gada 17.jūlijam notekūdeņu attīrīšanas iekārtas novadīja Slocenes upē nepietiekoši attīrītus notekūdeņus. Tas izraisīja zivju masveida bojāeju Slocenes upē un Šlokenbekas Dzirnavu ezerā.
Rezultātā radīts liels apdraudējums ūdens videi, nodarīts mantisks zaudējums Latvijai par kopējo summu 9401 eiro. Tāpat Engures novada domei nodarīti zaudējumi 220 eiro apmērā, savukārt Tukuma novada domei – 30 797 eiro apmērā.
Komentāri (21)
Ēriks 20.07.2017. 16.12
Un kas tad būtu,ja Vides dienests būtu informēts?Dienests atdzīvinātu dūņas,vai nepietiekoši attīrītos notekūdeņus palaistu gaisā?Pietiek kādam uzņēmumam vienreiz ielaist kanalizācijā dūņām kaitīgas vielas lielā koncentrācijā,un šīs ir pagalam un ūdeni attīrīt nevar,paiet vismaz mēnesis,lai tās varētu daudzmaz ataudzēt.
0
dzeris49 20.07.2017. 14.27
Latvijas Lemberga “zaļie” ar Vējoni priekšgalā beigti un smird jau sen, un kam tas interesē?
0
koals 20.07.2017. 15.35
Vispār jau ar to “zaļo kustību”Latvijā ir nevisai labi.Skaistos Rīgas mežos uzdarbojas kvadrociklu noma,mazo HES ietekmi uz vidi objektīvi neviens nav novērtējis,atkritumu šķirošana arī vairāk vārdos(piemēram,ejot no Vecāķu staciju uz jūru izvietotas urnas stikla tarai,plastmasai nav,kaut gan procentuāli tai būtu jābūt vairāk.Domāju ne tikai Lemberga”zaļie” klibo,bet arī Rīgas domes vides dep.,jeb pēc Džera anoloģijas Ušakova”sarkanie”:).P.S.Protams arī indivīds kā tāds nav ideāls.
1
+1
-1
Atbildēt
@J.Biotops > koals 20.07.2017. 16.53
Kāpēc tikai Latvijā? Zaļās kustības visā pasaulē ir aptuveni vienādas, USD krāsā.
Kur nekas neatlec, tur nav ko spēku tērēt, arī pašu energoefektivitāte taču jāuzpasē. Lozungu “dzīvosim zaļi!” vēl neviens nav atcēlis.
0