Jurašs nosauc ģenerālprokuroru par Kangaru advokātu, Kalnmeiers gatavs aizstāvēties parlamentā

Vai ģenerālprokurors traucēja oligarhu lietas izmeklēšanu? “Ir” intervē bijušo KNAB darbinieku Juri Jurašu un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru

Skarbu kritiku Ērikam Kalnmeieram par oligarhu lietas izgāšanos velta bijušais KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, intervijā “Ir” paužot, ka ģenerālprokurors “bija tas, kurš liedza iespēju turpināt operatīvās darbības pasākumus situācijā, kad katru dienu vai nedēļu mums nāca klāt jauni pierādījumi. Viņš personīgi sāka ierobežot mūsu darbības termiņu.”

Jurašs uzsver, ka KNAB amatpersonu “delegācija” vairākkārt devusies pie ģenerālprokurora kā uz cīņu, lai panāktu operatīvās izstrādes termiņu pagarināšanu, jo atbilstoši likumam  to sākotnēji sniedz iestādes vadītājs, bet vēlāk jāprasa akcepts ģenerālprokuroram vai viņa speciāli pilnvarotam prokuroram. Pagarinājumi bija nepieciešami tieši tāpēc, ka KNAB noklausījās “Rīdzenes” sarunas.

“Mēs gājām cīnīties uz prokuratūru – pārliecināt, ka vajag turpināt,” saka Jurašs. “Izcīnījām vairākas reizes iespēju pagarināt. Jo attieksme atnākot – ir skaidrs, ka nedos. Mēs ar delegāciju ejam uz tādu reālu cīniņu. Tu izcīni vienreiz, tad otrreiz, bet jau uz īsāku termiņu, un pēc tam beidzas ar to – bez tiesībām veikt pasākumus. Proti, bez tiesībām turpināt noklausīties,” Jurašs skaidro situāciju 2010. un 2011. gadā.

Jurašs uzsver, ka prokuratūra jau no paša sākuma bijusi informēta par oligarhu noklausīšanos un KNAB tai vēl pirms kriminālprocesa ierosināšanās 2011. gada maijā iesniedzis pilnu operatīvo lietu, ieskaitot visus “Rīdzenes” sarunu ierakstus.

“Mēs ejam ar visu informācijas apjomu. Gribat lasīt izdrukas – lasiet. Gribat klausīties sarunas – klausieties, lūdzu! Beidzās viss ar to, ka vēl pirms kriminālprocesa sākšanas mēs nosūtījām visu operatīvo lietu – ja nemaldos, tuvu pie desmit sējumiem,” saka Jurašs.

“Viņi iepazinās ar visiem lietas materiāliem. Ja viņi šobrīd mēģina apgalvot – nē, nē, mēs tur [prokuratūrā] kaut ko nezinājām, mēs [KNAB] slēpām. Man tas vairāk atgādina signālu patiesajiem saimniekiem – eu, veči, es točna neko nezināju. Patiesībā visi materiāli bija pieejami,” teica Jurašs.

Uz jautājumu, vai personīgi ģenerālprokurors bija informēts par šo operatīvo lietu, Jurašs skaidro, ka sākotnējā informācija sniegta īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļas virsprokuroram Ingemāram Masaļskim, bet vēlāk jau KNAB “delegācija” cīnīties par operatīvās izstrādes pagarināšanu devusies tieši uz ģenerālprokurora kabinetu.

“Skaidrs, ka īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļas virsprokurors Masaļskis par šo lietu zināja faktiski jau no paša sākuma. Iedomājieties – vai tas būtu vispār iespējams, ka ir tāda mega lieta, par kuru zina ģenerālprokurora pilnvarots virsprokurors, un ģenerālprokurors par to nezina? Ja nezina, tad es nesaprotu, kas viņiem ir svarīgas lietas un par kurām viņš būtu jāinformē,” komentē Jurašs.

Kalnmeiers: troika neizlems!

Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers intervijā “Ir” nosauc Juraša sniegto informāciju par meliem un apgalvo, ka pirmo reizi par oligarhu lietu uzzinājis tikai 2011. gada februārī.

“Tas ir dokumentāli ļoti viegli pierādāms. [Ja] būs parlamentārā izmeklēšanas komisija vai vienkārši [Saeimas] komisijās izskatīs, tur ar dokumentiem to apliecināšu,” sacīja Kalnmeiers. Viņš gatavs visu informāciju pilnā apjomā sniegt parlamentam, bet nevēlējās atbildēt uz detalizētiem “Ir” jautājumiem par datumiem, termiņiem un uzraudzībā iesaistītajiem prokuroriem, jo “tas viss tiks izmantots jūsu publikācijā pret mani”.

Tāpat Kalnmeiers “Ir” apliecināja, ka nav klausījies operatīvās izstrādes laikā ierakstītās sarunas. “Nevienu,” teica ģenerālprokurors. To, kādā apjomā šos materiālus klausījušies piesaistītie prokurori, Kalnmeiers nevarēja komentēt, jo viņam netiekot sniegtas šādas atskaites.

“Es domāju, ka neviens cilvēks – ne KNAB, ne prokuratūrā – visus diskus pilnā apjomā nav noklausījies. Viens fiziski to nevar izdarīt. Šeit satura izvērtējums ir atkarīgs no katra darbinieka. Viens kādā sarunā saskata kaut ko, kur būtu vērts meklēt, cits paklausās, pasaka, ka tur nekā nav,” sacīja Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors uzsver, ka apzināti distancējies no oligarhu lietas, lai viņam nevarētu pārmest tās ietekmēšanu. “Ar šo lietu darbojos tikai tādā apjomā, kādā man bija faktiski jāizdara darbs, lai nodrošinātu tās tālāku virzību. Jo mani vienmēr ir mēģinājuši salaulāt ar Lembergu, tāpēc es arī centos nejaukties nekur iekšā – citādi pēc tam būtu, ka es esmu pārlieku interesējies,” teica Kalnmeiers. Vienlaikus viņš uzskata, ka prokuratūra kvalitatīvi veikusi lietas uzraudzību, jo iesaistītie darbinieki ir profesionāli, pieredzējuši un nopietni attiekušies pret šo procesu.

Juraša teikto, ka operatīvās lietas beigu posmā prokuratūra vairs nav ļāvusi noklausīties sarunas, Kalnmeiers kategoriski noliedz: “Meli, meli!”. Viņš sacīja, ka spēs to pierādīt ar dokumentiem, taču pašlaik tie ir slepeni. “Parlamentā visi šie dokumenti tiks uzrādīti. Jurašs melo! Saprotiet, es netaisos ar jūsu žurnāla starpniecību veikt izskaidrošanos, jo faktiski tas ir tāds, es atļaušos krieviski pateikt – ti durak, sam durak!” (Tu esi muļķis, pats muļķis – krievu val.)

Ģenerālprokurors arī uzsvēra, ka vienmēr darbojies likumā noteiktā ietvarā un nav veicis nekādas darbības, kas būtu pretējas amata statusam. Viņš uzskata, ka šobrīd notiek personiska atriebība viņam un prokuratūras diskreditēšanas kampaņa, kurā “Ir” iesaistījies. “Šlesers teica – sadeva pa purnu ģenerālprokuroram, lai citi baidās. (..) Jūs tagad darāt to pašu – sadodat pa purnu ģenerālprokuroram! Lai citi baidās, precīzi, simtprocentīgi!”

Tāpēc Kalnmeiers atbalsta parlamentāro izmeklēšanu oligarhu lietā un gatavs sniegt visu informāciju Saeimai. “Vai es varēšu turpināt savus pienākumus vai ne – neizlems troika. (..) Parlamentam esmu gatavs skaidrot visu, kas viņus interesēs. Ja viņi uzskata, ka esmu pārkāpis likumu, viņiem ir tiesības iniciēt manu atlaišanu. Ļoti labi! Ejam likumīgo ceļu, būsim tiesiska valsts – nevis izlems cilvēku likteņus no tā, kurš skaļāk bļauj, kurš spēj vairāk piesaistīt medijus,” sacīja Kalnmeiers.

Kurš “izgāza” lietu – KNAB vai prokuratūra?

Jurašam un Kalnmeieram ir pretēji viedokļi arī par to, kam jāuzņemas atbildība par to, ka pēc vairāku gadu izmeklēšanas lieta bija jāizbeidz pierādījumu trūkuma dēļ. Kalnmeiers te saskata izmeklēšanas problēmas, savukārt Jurašs – apzinātu KNAB vājināšanu un prokuroru demotivāciju.

Jurašs uzskata, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks “duetā” ar Kalnmeieru mērķtiecīgi torpedējuši korupcijas apkarošanas bloku KNAB, no kura pamazām aizbēguši vai atlaisti darbinieki, tāpēc izmeklēšana apsīkusi. Turklāt prokuratūrā jau sākotnēji bijusi noraidoša attieksme pret šo lietu. To viņš skaidro ar Kalnmeiera kalpošanu oligarhu interesēm un “godīgo prokuroru” rūgto pieredzes bagāžu, kad tiesās tiek noraidītas perfekti pamatotas apsūdzības un cieti pierādījumi – piemēram, tā noticis “Latvenergo” valdes locekļu kukuļošanas lietā un tā dēvētajā Grinberga lietā, kur tiesa attaisnoja Lembergu.

“Šis konkrētais spriedums [Grinberga lietā] un lēmuma pieņemšana ir tikusi ietekmēta no Lemberga puses – tā ir mana pārliecība. Bet ko tas izdara ar godīgo, principiālo prokuroru? Tā ir reāla trauma. Pēc tam seko Meļko process, “Latvenergo”, kad pēkšņi balts kļūst melns!” skaidro Jurašs. Ņemot vērā šo bagāžu, oligarhu lietā prokuroru attieksme “jau ar pirmo mirkli – ar pirmo momentu! – ka tur nekas nesanāks. Ja ir prokuratūras attieksme, ka nekas nesanāks, tad gandrīz nereāli ir izmeklētājam pārlēkt tam pāri.”

Jurašs arī uzskata, ka oligarhu virzīti cilvēki šobrīd atrodas stratēģiski svarīgos amatos tieslietu sistēmā un arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers savulaik apstiprināts Jāņa Maizīša vietā, jo oligarhi “gribēja tur redzēt noteiktu cilvēku, kurš acīmredzot būs tas, kas rūpēsies par viņu drošību.” Jurašs pauda, ka netic Kalnmeieram un līdzīgs viedoklis esot daudziem godprātīgiem KNAB darbiniekiem. “Es viņu noteikti nevērtēju kā Latvijas tautas interešu pārstāvi. Viņš ir tiem, kurus mēs šobrīd uzskatām par Kangariem, advokāts. Viņš aizstāv viņu intereses,” sacīja Jurašs.

Savukārt Kalnmeiers uzsver, ka pašlaik prokuratūra tiek padarīta par vainīgo lietas izgāšanā, lai gan pierādījumu vākšanas un izmeklēšanas darbs primāri bija jāveic pašam KNAB. Viņš arī pauž, ka savāktie pierādījumi bijuši pārāk vāji lietas virzīšanai uz tiesu – to atzinuši vairāki prokurori.

“Saņemot no KNAB lietu, tā tika dota četriem prokuroriem. Vienam iedod izvērtēt – kā te ir? Nē, priekš vajāšanas par švaku. Iedod citam – vēl, vēl, četri prokurori vērtēja, neviens nebija gatavs celt apsūdzību. Tad kā vajadzēja, pavēles kārtībā likt? Tas atbilst normālas tiesiskas valsts principiem?” situāciju komentēja Kalnmeiers. Viņaprāt, šī lieta pierāda, ka valstī kopumā ir problēmas ar izmeklēšanas kvalitāti.

Jautāts, vai viņam kā pilsonim ir pieņemams “Rīdzenes” sarunu saturs, viņš sacīja: “Man kā pilsonim šāda prakse nav pieņemama. Ierakstiet to, lai jums neaizmirstas.” Uz jautājumu, vai pēc iepazīšanās ar sarunām viņš uzskata Lembergu par cienījamu valstsvīru, Kalnmeiers teica: “Pēc visa tā, kas man iepriekš ir bijis zināms un arī tagad – protams, ka nē. Viennozīmīgi – nē!”

Intervijas formātā Juraša un Kalnmeiera viedokļus lasiet žurnālā “Ir”.