Zariņš Satversmes sapulcē saņēma vairākumu – 45 balsis
Par Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektoru trešdien ievēlēts LMA prorektors jaunrades un administratīvajā darbā Kristaps Zariņš, vēsta LETA.
Zariņš rektora amatā ievēlēts ar 45 Satversmes sapulces dalībnieku balsu vairākumu. Sēdē tika izsniegti kopskaitā 78 vēlēšanu biļeteni. Saskaņā ar akadēmijas nolikumu, rektoru ievēl amatā uz pieciem gadiem.
Interesi par LMA rektora amatu interesi bija izrādījuši kopumā trīs akadēmijas darbinieki. Cīņā par akadēmijas rektora amatu iesaistījās arī LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis un LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs Aigars Bikše.
Līdz šim augstskolas rektors bija Aleksejs Naumovs, kurš šo amatu ieņēma kopš 2007.gada.
Kandidātu nākotnes redzējuma prezentācijās kopīgi iezīmējās kandidātu vēlme veicināt LMA sadarbību ar ārvalstu augstākās izglītības iestādēm. Tāpat visi kandidāti uzsvēra nepieciešamību celt akadēmijas un tās absolventu konkurētspēju gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Taču diskusiju laikā tika iezīmētas arī noteiktas problēmas – akūts mācību telpu trūkums, neskaidrības mācībspēka atalgojuma sistēmā un kopējā akadēmijas finansējumā. Bikše izteicās, ka akadēmijas sporta zāli varētu pārveidot mācību nepieciešamībām. Tāpat viņš minēja iespējas izmantot Astrīda Briāna ielā esošās telpas. Zariņš diskusiju laikā pieminēja arī telpas Ikšķilē, kas varētu tikt izmantotas akadēmijas vajadzībām.
Savukārt saistībā ar mācībspēku atalgojumu Zariņš izteicās, ka apsvērtu iespēju diferencēt atalgojumu atkarībā no studentu sasniegumiem. Teikmanis sacīja, ka mācībspēkiem būtu jāsaņem atalgojums proporcionāli nostrādātajam darba laikam. Savukārt Bikše uz jautājumu par atalgojumu izvēlējās neatbildēt.
Atšķirībā no pārējiem kandidātiem, Zariņš savā nākotnes redzējumā uzsvēra akadēmijas studentu starpdisciplinārās izglītības iegūšanas iespējas, praktisku doktorantūras programmu izveidi, kā arī plašāku iesaisti ”Erasmus+” un citās ārvalstu augstskolu sadarbības programmās
Komentāri (33)
mooi 28.06.2017. 21.37
Vienmēr atceros, ka tētiņš parūpējās pat par jaunas mākslas skolas nodibināšanu Pļavniekos, lai dēliņiem būtu uzreiz vieta pēc akadēmijas beigšanas. Par Zariņiem un viņu draugiem vienmēr rūpējās ar siltām vietiņām. Ja neesi no tā loka , esi vienkāršas izcelsmes, tad nekas tev nespīd…. pats cīnies, meklē,pierādi, i tad veiksme maza.
…..Tagad jau rektoros ticis. Dzīve – siltumnīca. Tāds nu mans viedoklis.
0
Skumjais Bruņinieks 28.06.2017. 17.19
To varēja jau paredzēt.
Esmu daudz runājis ar daudziem vecmeistariem..visi, kā viens atzina – Mākslas akadēmija vienmēr un visos laikos ir kalpojusi valsts sistēmai. Tas ir kā akmenī iecirsts.
Jau ar Ulmaņa apvērsuma sākumu Purvītis tika atbrīvots no MA rektora pienākumiem un viņa vietā iecēla Kugu. Tas izcēlās ar savu pārspīlēto nacionālismu un vadonismu. Ulmaņa portretēšana bija modē un “uz urrā” gāja gleznas ar tautu meitām , sarkanbaltsarkanajiem karodziņiem un nacionāliem rakstiem.
Izstāde nevarēja atļauties nepieņemt vidējas kvalitātes gleznu, ja uz tās bija valsts karogi ar tautu meitām.
Ienāca vācieši iekšā un atkal Purvītis kļuva par rektoru, bet ne uz ilgu laiku, kā zinām.
Pēc kara visi rektori, sākot ar O.Skulmi, L. Svempu utt kalpoja padomju sistēmai, kur obligātā nodeva bija sveši mums karodziņi un arī vadonis bija cits jāmālē.
Padomju laikā MA rektoriem un to pietuvinātajiem bija ekskluzīva iespēja tirgot savas bildes ārzemniekiem par valūtu. Bet, atgādinu, – tikai uzcītīgiem sistēmas kalpiem.
Ir bijis tāds viens interesants notikums, kas liecina par latviešu izcilo prasmi līst pastāvošajai varai(vienalga kādai) pakaļā. Pēc kara Purvīša labākie skolēni(neteikšu kuri), lai izdabātu padomju varai, centās norakt pat savu skolotāju Wilhelmu Purvīti. Sak, viņš neatbilst padomju idejām utt. Būtu jau noteikti apēduši bez sāls, bet, interesanti, mūsējo degsmi apslāpēja pats partijas CK sekretārs, kas iejaucies – “..latvieši, latvieši nomierinieties, tas jau perebors, Purvīti neaiztiksim..”
Lūk, tik smieklīgi un nožēlojami…
Tagad MA joprojām kalpo Lemberga sistēmai, lai gan ikdienā to pamanīt nevar…bet kritiskos brīžos Naumovs izdzina laukā savus studentus(paprovē neiet), lai protestētu pret Ķīļa reformām. MA, ja kas, ir zem citas ministrijas.
Man gan liekās, ka mūsu valstī visi ir pagūlušies zem Lemberga sistēmas. Un piesūkušies silei. Inteliģence iemācījusies strēbt no siles klusām, lai nedzird viņu inteliģento rukšēšanu.
0