Ekonomists Dombrovskis kritizē pašvaldības, kas maz uzmanības pievērš darbavietu skaita palielināšanai uzņēmējdarbībā
Latvijas iedzīvotāju skaits turpmākajos gados turpinās sarukt, vienlaikus pieaugot veco ļaužu īpatsvaram. Taču 2030. gadā iedzīvotāju skaitam vajadzētu nostabilizēties, un tas būs ap 1,9 miljoniem cilvēku, aplēsusi domnīca “Certus”, modelējot ārējo un iekšējo migrāciju un to ietekmējošos ekonomiskos faktorus, vēsta lsm.lv.
Kā šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja domnīcas vadītājs ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, emigrācijas un imigrācijas procesus ietemē ienākumu atšķirības – gan Latvijas iekšienē, salīdzinot ienākumus Rīgā un reģionos, gan arī salīdzinot ienākumus Latvijā un citās valstīs.
Ekonomists norādīja – domnīcas “Certus” prognoze par demogrāfijas tendencēm Latvijā līdz 2030.gadam liecina, ka “bilde nav tik drūma”, kādu to zīmējusi ANO vai “Eurostat”. Tās prognozējušas, ka Latvijā 2030.gadā dzīvos 1,6-1,8 miljoni cilvēku. Pēc ekonomista teiktā, turpmākajos gados iedzīvotāju skaits saruks, īpaši reģionos, bet Rīgā un tās apkaimē iedzīvotāju skaits pieaugs.
Iedzīvotāju skaits Latvijā 2030.gadā stabilizēsies – būs ap 1,9 miljoniem cilvēku. Ja Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme būs straujāka – nevis 3%, bet 5% gadā, tad iedzīvotāju skaits varētu būt par apmēram 50 000 lielāks.
Dombrovskis Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina, ka jau drīzumā Latvija saskarsies ar darbaspēka trūkuma problēmu būvniecības sektorā. “Mums jau šogad sācies bums būvniecībā,” teica ekonomists, norādot, ka liels slogs būvniecības nozarei būs divi vērienīgi projekti – dzelzceļa elektrifikācija un ātrgaitas dzelzceļa līnija “Rail Baltica”.
Pieaugot pieprasījumam pēc būvniekiem, palielināsies būvniecības izmaksas. “Nodokļu maksātāji vienkārši samaksās vairāk par vienu un to pašu darbu. Tas notiks, ja šī problēma netiks atrisināta vismaz būvniecības sektorā,” teica ekonomists.
Ekonomists pauda viedokli, ka pašvaldības Latvijā pārāk daudz domā par dzīves vides kvalitātes uzlabošanu, bet maz domā par to, kur cilvēki strādās un kādu atalgojumu saņems. “Rezultātā ir pašvaldības, kas ļoti daudz investējušas sporta hallēs, velo celiņos un tā tālāk, bet tomēr redz, ka cilvēki aizbrauc. Kāpēc? Tāpēc, ka velo celiņš kā tāds neradīs darba vietas,” teica Dombrovskis.
Pēc viņa teiktā, pašlaik ir visai “kropla” nodokļu sistēma – pašvaldību ieņēmumi atkarīgi no tā, kur iedzīvotāji deklarējas un dzīvo. Tāpēc pašvaldībām vairāk rūp, lai cilvēki tajās deklarētos, bet mazāk tas, kur viņi strādā un darba vietas. “To var mainīt. Var mainīt ieņēmumu sadalījumu, arī balstoties uz to, kur cilvēki strādā, kur darba devējs deklarē, kur [cilvēki] strādā,” teica ekonomists.
Jau ziņots, ka pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem iedzīvotāju skaits 2016.gada laikā saruka par 0,97%. Salīdzinājumam – 2015.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,87%. Latvijā šī gada sākumā dzīvoja 1,95 miljoni iedzīvotāju jeb par 18 800 mazāk cilvēku nekā pirms gada.
Komentāri (11)
Austras koks 01.06.2017. 12.14
Beidzot kāds reāli prognozē demogrāfiju, nevis ka 2100. gadā te būs pusmiljons.
Papētiet statistiku uz kā rēķina samazinās iedzīvotāju skaits. Tautību griezumā latviešiem dzimstība ir pa nullēm, iedzīvotāju skaits samazinās uz cittautiešu rēķina. Var pat teikt – cittautieši Latvijā izmirst. Aizbraukušo-iebraukušo saldo ir jau tuvu nullei, un aizbraucēju vairs faktiski drīz jau nebūs. Neliela daļa varbūt pat atgriezīsies. Tā kā imigrācija vairs lomu nespēlēs.
Un ja dzimstība nostabilizēsies kaut vai tagadējā līmenī, tad iedzīvotāju skaita pieauguma/samazinājuma saldo, neskaitot cittautiešus, kaut kādā brīdī būs pa nullēm. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās apstāsies kaut kur pie pusotra miljona. Ja ekonomiskā situācija uzlabosies, tad pat ātrāk apstāsies iedzīvotāju skaita samazinājums un kādā brīdī iedzīvotāju skaits var pat sākt augt. Domāju, 2030. gads iedzīvotāju skaita stabilizācijai ir ticama prognoze. Par stabilizāciju pie 1,9 miljoniem gan neesmu tik optimistisks.
Pensiju jomā tādēļ ir jāpāriet uz sistēmu, kad katrs uzkrāj (vai katram tiek uzkrāta) pensiju sev, nevis esošie strādājošie maksā esošajiem pensionāriem. Tādu pāreju var izdarīt gados 25, nav neiespējami. Nākotnē ilgtermiņā darbaspēka trūkums arī nebūs, jo nepieciešamā darbaspēka daudzums samazināsies, nepieciešamība pēc melnajiem darbiem samazināsies, tos maksimāli aizstās tehnoloģijas. Ja nu kas būs vajadzīgs, būs šo tehnoloģiju operatori. Tas vairs nebūs melnais darbs, un tādu darbinieku nepieciešamais daudzums būs minimāls.
Paskatieties, ko saka Elons Musks (Tesla īpašnieks) – ka nākotnē būs nepieciešams daļai sabiedrības vienkārši nodrošināt kaut kādus ienākumus tāpat vien, jo nebūs nepieciešams tik daudz darbaspēka. Tas arī apstiprina, ka imigrācijas nepieciešamība ekonomikai Eiropā, ir meli vai propaganda.
Tā kā iedzīvotāju samazinājums Latvijā līdz zināmām līmenim varbūt ilgtermiņā pat ir labi, lai atkristu nākotnes problēmas. Bet kā jau teicu – tad ir jātransformē pakāpeniski pensiju sistēma – pārejot pakāpeniski no pirmā līmeņa pensiju sistēmas pilnībā uz otrā līmeņa pensiju sistēmu.
Nu un protams ir jāaizsargā sava zeme no migrācijas, ja gribam saglabāt savu valodu un kultūru. Jo spiediens no mazattīstītās pasaules daļas iedzīvotāju masām arvien palielināsies.
1
Austras koks > Austras koks 01.06.2017. 13.09
Te vēl par darbaspēka pārpalikumu:
“Attīstoties tehnoloģijām, darbs būs nodrošināts tikai augsti kvalificētiem cilvēkiem un pasaules lielākais izaicinājums būs jēgpilni nodarbināt pārējos,” sarunā par sabiedrību, tās vērtībām un zinātni saka matemātiķis, kvantu skaitļošanas zinātnieks ANDRIS AMBAINIS”
“LV portāla jautājums: “Eksprezidente Vīķe-Freiberga nupat kādā intervijā norādīja – pasaules lielākais izaicinājums ne tik tālā nākotnē būs nevis Marsa apgūšana, bet risinājumu meklējumi situācijai, kad tehnoloģiju attīstības rezultātā darbs būs vien nedaudziem, augsti kvalificētiem speciālistiem, un nāksies domāt, kā nodarbināt un rast dzīves jēgu, piepildījumu pārējai sabiedrības daļai, lai tā nekļūtu destruktīva, bīstama.”
A. Ambaiņa atbilde: “Esmu par to domājis un lielos vilcienos šajā ziņā piekrītu Vairai Vīķei-Freibergai. Kāda daļa no šiem cilvēkiem, visticamāk, atradīs sev nodarbošanos radošā darbā, radot kaut ko sev un līdzcilvēkiem – kaut ko tādu, ko varbūt varētu radīt mehāniski, bet būs interesantāk, ja to būs radījis cilvēks. Taču problēma, protams, pastāv –pat ja 60% cilvēku atrastu sev vietu šajā jaunajā ekonomikā, paliek 40%, kuri neatrod sev vietu. Patiesībā tas ir baisi daudz. Es nebaidos no situācijas, ka tikai 10% cilvēku ir darbs, bet no tā, ka 40% cilvēku paliek aiz sabiedrības borta.””
Citāti no šī raksta: Andris Ambainis: Zinātniekam ir pienākums pārliecināt par patiesību – http://www.lvportals.lv/print.php?id=284390
0
Austras koks 01.06.2017. 12.31
Un šeit tāds diezgan histērisks rakstiņš – Latvijā 2100. gadā varētu būt vien pusmiljons iedzīvotāju – http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse?id=286795
Manā skatījumā pilnīgas muļķības. Tas, protams, nenozīmē, ka nav jābūt demogrāfijas programmām, tām ir jābūt, bet tieši tādēļ, lai normāli noturētu dzimstību esošajā līmenī, varbūt pat tā nedaudz palielinātos.
Lai palielinātos, tur gan nozīmīgākais faktors būs ekonomikas attīstība, bet domāju, ka tā nekur nepaliks – neatkarīgi no tā, kāda būs valdība un kas tajā būs (izņemot, protams, kremļa partijas – saskaņa u.tml.). Kremļa partijas notrallinās jebko, tās uz jebkā izveidi vai saglabāšanu nav vienkārši spējīgas, mentalitāte tāda, un varbūt pat arī – uzdevums tāds.
0
Austras koks 01.06.2017. 12.26
Šeit mēs redzam histērikso iedzīvotāju samazināšanās prognozi:
http://www.lvportals.lv/wwwraksti/TEMAS/2017/APRILIS/BILDES_LIELAS/6_SLAIDS.PNG
2
+2
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@andrejs > Austras koks 01.06.2017. 12.41
Par stabilizāciju pie 1,9 miljoniem gan neesmu tik optimistisks.
——–
Dombrovskijs cer uz janu krievu kolonistu ievešanu Latvijā.
0
Austras koks > Austras koks 01.06.2017. 13.00
andrejs: “Dombrovskijs cer uz janu krievu kolonistu ievešanu Latvijā.”
_____________________
Nu par to es ar nebrīnītos :))
0