Domnīca: Latvijas iedzīvotāju skaits 2030.gadā nostabilizēsies

“Ekonomists” Dombrovskis !!!!

Un šeit tāds diezgan histērisks rakstiņš – Latvijā 2100. gadā varētu būt vien pusmiljons iedzīvotāju – http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse?id=286795

Manā skatījumā pilnīgas muļķības. Tas, protams, nenozīmē, ka nav jābūt demogrāfijas programmām, tām ir jābūt, bet tieši tādēļ, lai normāli noturētu dzimstību esošajā līmenī, varbūt pat tā nedaudz palielinātos.

Lai palielinātos, tur gan nozīmīgākais faktors būs ekonomikas attīstība, bet domāju, ka tā nekur nepaliks – neatkarīgi no tā, kāda būs valdība un kas tajā būs (izņemot, protams, kremļa partijas – saskaņa u.tml.). Kremļa partijas notrallinās jebko, tās uz jebkā izveidi vai saglabāšanu nav vienkārši spējīgas, mentalitāte tāda, un varbūt pat arī – uzdevums tāds.

Šeit mēs redzam histērikso iedzīvotāju samazināšanās prognozi:

http://www.lvportals.lv/wwwraksti/TEMAS/2017/APRILIS/BILDES_LIELAS/6_SLAIDS.PNG

Beidzot kāds reāli prognozē demogrāfiju, nevis ka 2100. gadā te būs pusmiljons.

Papētiet statistiku uz kā rēķina samazinās iedzīvotāju skaits. Tautību griezumā latviešiem dzimstība ir pa nullēm, iedzīvotāju skaits samazinās uz cittautiešu rēķina. Var pat teikt – cittautieši Latvijā izmirst. Aizbraukušo-iebraukušo saldo ir jau tuvu nullei, un aizbraucēju vairs faktiski drīz jau nebūs. Neliela daļa varbūt pat atgriezīsies. Tā kā imigrācija vairs lomu nespēlēs.

Un ja dzimstība nostabilizēsies kaut vai tagadējā līmenī, tad iedzīvotāju skaita pieauguma/samazinājuma saldo, neskaitot cittautiešus, kaut kādā brīdī būs pa nullēm. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās apstāsies kaut kur pie pusotra miljona. Ja ekonomiskā situācija uzlabosies, tad pat ātrāk apstāsies iedzīvotāju skaita samazinājums un kādā brīdī iedzīvotāju skaits var pat sākt augt. Domāju, 2030. gads iedzīvotāju skaita stabilizācijai ir ticama prognoze. Par stabilizāciju pie 1,9 miljoniem gan neesmu tik optimistisks.

Pensiju jomā tādēļ ir jāpāriet uz sistēmu, kad katrs uzkrāj (vai katram tiek uzkrāta) pensiju sev, nevis esošie strādājošie maksā esošajiem pensionāriem. Tādu pāreju var izdarīt gados 25, nav neiespējami. Nākotnē ilgtermiņā darbaspēka trūkums arī nebūs, jo nepieciešamā darbaspēka daudzums samazināsies, nepieciešamība pēc melnajiem darbiem samazināsies, tos maksimāli aizstās tehnoloģijas. Ja nu kas būs vajadzīgs, būs šo tehnoloģiju operatori. Tas vairs nebūs melnais darbs, un tādu darbinieku nepieciešamais daudzums būs minimāls.

Paskatieties, ko saka Elons Musks (Tesla īpašnieks) – ka nākotnē būs nepieciešams daļai sabiedrības vienkārši nodrošināt kaut kādus ienākumus tāpat vien, jo nebūs nepieciešams tik daudz darbaspēka. Tas arī apstiprina, ka imigrācijas nepieciešamība ekonomikai Eiropā, ir meli vai propaganda.

Tā kā iedzīvotāju samazinājums Latvijā līdz zināmām līmenim varbūt ilgtermiņā pat ir labi, lai atkristu nākotnes problēmas. Bet kā jau teicu – tad ir jātransformē pakāpeniski pensiju sistēma – pārejot pakāpeniski no pirmā līmeņa pensiju sistēmas pilnībā uz otrā līmeņa pensiju sistēmu.

Nu un protams ir jāaizsargā sava zeme no migrācijas, ja gribam saglabāt savu valodu un kultūru. Jo spiediens no mazattīstītās pasaules daļas iedzīvotāju masām arvien palielināsies.

Raksta apakšvirsraksts: “Ekonomists Dombrovskis kritizē pašvaldības, kas maz uzmanības pievērš darbavietu skaita palielināšanai uzņēmējdarbībā”

___________________

Bet pats Dombrovskis jau atbild uz jautājumu kādēļ tā ir – nodokļu sistēma.

Pašvaldību budžeta lauvas tiesu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tad vēl nāk klāt nekustamā īpašuma nodoklis, plus dotācijas no izlīdzināšanas fonda. Vēl, piesaistītas Eiropas naudas.

Tā kā galvenā pozīcija ir IIN, pašvaldībām ir izdevīgāk veidot guļamrajonus labi pelnošiem iedzīvotājiem, nevis piesaistīt biznesu. Galvenais, lai deklarējas. Rezultātā – bagātākās pašvaldības ir Pierīgas prestižie guļamrajoni – Garkalne, Ikšķile, Mārupe, Ozolnieku novads utt.

Visa biznesa nodokļu nauda aiziet kopējā budžetā. Ja pašvaldība saņemtu vismaz kaut kādu nelielu daļiņu no tās teritorijā esošo uzņēmumu maksātā PVN un UIN, kā arī kaut nelielu daļu arī no tā IIN, kas tiek maksāts par darbaspēku, kas nav deklarējies attiecīgajā pašvaldībā, bet ierodas no citurienes strādāt šajā pašvaldībā, tad aina varētu drīz vien sākt veidoties cita.

Protams, tur būtu jāizdomā, kā noregulēt to, lai nodokļi iet nevis tur, kur uzņēmuma juridiskā adrese, bet faktiskā darbošanās vieta. Bet nu tas ir risināms jautājums, ja pie tā nopietni sāk piedomāt.