Pētnieki: Krievvalodīgo vidū arvien vairāk izvairīgu atbilžu par Latvijas okupāciju

9.maiju joprojām svin ap 60% Latvijas krievvalodīgo, rāda pētījums

Krievvalodīgo vidū nav pieaudzis uzskats, ka Latvija tikusi okupēta, bet būtiski pieaudzis to skaits, kas nevēlas uz šo jautājumu atbildēt, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Kā ziņo aģentūra LETA, pētnieki šodien prezentē Latvijas sociālās atmiņas ziņojumu, kurā noskaidrota sabiedrības attieksme pret dažādiem vēstures problēmjautājumiem, piemiņas vietām un dienām.

Kaprāns skaidroja, ka krievvalodīgo vidū to skaits, kuri nevēlas atbildēt uz jautājumu, vai Latvija tika okupēta, ir pieaudzis līdz 37%, kas ir ļoti daudz. “Iespējams, ir mazinājusies pārliecība par savu patiesību. Iespējams, Krimas faktors ir nospēlējis savu lomu,” vērtēja pētnieks, piebilstot, ka šādi domājošo skaits palielinājies kopš 2009.gada.

Viņš uzsvēra, ka uz šo statistiku raugās kā uz sasniegumu. Tā ir arī vilšanās Kremļa propagandistiem, viņš atzīmēja. “Vēlme bija, ka cilvēki aizstāvēs nepatieso stāstu, ka Latvija pievienojās PSRS,” uzsvēra Kaprāns.

Sociālās atmiņas pētniecības centra izpilddirektors Andris Saulītis LNT raidījumam “900 sekundes” skaidroja, ka latviešiem 8.maijs – Otrā pasaules kara beigu datums – asociējas ar dienu, kad viena okupācija nomainīja otru, nevis dienu, kad beidzās karš. Viņaprāt, no valsts puses nav darīts pietiekami, lai šo dienu veidotu kā atceres dienu. “Šī diena tiek atzīmēta šaurā elites lokā,” viņš teica. Vienlaikus par svarīgiem svētkiem kļūst 4.maijs, piebilda Saulītis.

Savukārt pret 9.maiju, kad tradicionāli biedrība “9.maijs.lv” rīko Uzvaras dienas svinēšanas pasākums, latviešu vidū piecu gadu laikā attieksme būtiski nav mainījusies. Šajos svētkos piedalās aptuveni 5%, bet krievvalodīgo vidū tie ir aptuveni 60%, teica Saulītis.

Pētnieks akcentēja, ka ir mainījusies iedzīvotāju attieksme jautājumā par šīs dienas atzīšanu par oficiāliem svētkiem. Krievvalodīgo vidū šādas kategoriskas nostājas nav, drīzāk tā ir samiernieciska, viņš norādīja. Jaunā paaudze uzskata, ka tas nebūtu vajadzīgs, vidējā ir atturīga, bet vecākā – to vēlētos. Latviešu vidū attieksme ir monolīta – tas nav nepieciešams, uzsvēra Saulītis.