Budžeta finansēšanas sistēma nemudinot pašvaldības rūpēties par uzņēmumu un iedzīvotāju skaitu
Latvijas pašvaldībām pašām būtu jāpiesaista uzņēmumi, kas reģionos radītu jaunas darba vietas. Šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā “Tieša runa” pauda finanšu un investīciju eksperts Ģirts Rungainis, citē Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.
Pēc Rungaiņa teiktā, pašvaldības daļēji ir atbildīgas par iedzīvotāju noturēšanu novadā, jo ir procesi, kas notiek “neatkarīgi no pašvaldības varēšanas un gribēšanas”. Iedzīvotāju skaits Rīgā un tās apkārtējos novados nemainās – ir ap 1,2 miljoniem, kamēr citviet iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Iedzīvotāju mirstība pārsniedz dzimstību, cilvēki izceļo.
Pēc Rungaiņa sacītā, ja pašvaldības teritorijā pamatā ir valsts vai pašvaldību budžeta finansētas iestādes, tad novads stagnē un izmirst. Tā vietā, lai domātu par darba vietu radīšanu, pašvaldības ir ieinteresētas vien tanī, lai cilvēki tajās deklarētos. Ir pašvaldības, kur izveidojušās “lokālās elites”, kas dzīvo labi, teica Rungainis.
Investīciju eksperts norādīja, ka pašvaldībām kopbudžetā vajadzētu atvēlēt minimālus līdzekļus, lai tās varētu nodrošināt minimālas funkcijas, taču pārējām funkcijām resursus tām būtu jāgādā pašām. Ja pašvaldība atrastu veidus, ka piesaistīt jaunus uzņēmumus, tad tām attīstībai būtu pieejami resursi īpašā fondā. Pašlaik pašvaldības nav ieinteresētas uzņēmumu piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā, uzskata investīciju eksperts.
Komentāri (21)
jurisml_inbox_lv 06.04.2017. 09.41
tas ir tiesa , pāsvaldības kuras nevar atpelnīt savu budžetu , bez vārda runas ir pievienojamas pie blakus esošām , kurās ir ražošanas uzņēmumi un kuras atpelna savu budžetu pat vairāakkārt , tas būtu veco rajonu robežās , vecajos pagastos atstājot pa skrīverim konsultantam , nekādu staršinu ar svītu un autoparku.
0
zanE. 06.04.2017. 12.15
…vērojot notiekošo, pārņem pārliecība, ka faktiski valsti pārvalda pašvaldības – diktē noteikumus, uzstāda ultimātus, bez viņu apmierināšanas – nekur un nekā!…valsts budžets tām ir naudas pumpis un vienlaikus arī grēkāzis uz kuru novelt savu neizdarību…
…pašvaldības nav ieinteresētas uzņēmēju un uzņēmumu piesaistīšanā, savu eksistenci tās nodrošina ar labu atalgojumu, iespēju piepelnīties pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs…protams, mazās lauku pašvaldības valsts nomalēs spēj tikai veģetēt, ne tām iespēju piesaistīt investorus, ne interese plēsties par izdzīvošanu – depresija…
…pirms neilga laika paskaitīju pašvaldības, kurās iedzīvotāji noraidījuši kāda uzņēmuma ienākšanu…pašvaldības pasīvi uz to noraudzījušās, pat protestos piedalījušās…diez, kā tās smirdīgās ārzemnieku cūku fermas dabūjušas atļauju attīstīties un gandēt vietējo iedzīvotāju dzīvi?…pret lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem gan bijis stingrs mugurkauls, bet…neņemot vērā iedzīvotāju protestus degvielas uzpildes stacijas auga kā sēnes mazpilsētu centrālajos laukumos…
…interesantākais – iedzīvotāji nevaino vietējās pašvaldības par darba vietu neesamību, vaino valsti – it kā valsts varētu noteikt kurā pagastā celt rūpnīcu vai uzņēmumu…tikmēr vietējie ķeizariņi pirms vēlēšanām kļūst īpaši aktīvi un ar līku pirkstu rāda valdības virzienā…un vietējais iedzīvotājs tam svēti tic…un ievēl atkal tos pašus…
1
jurisml_inbox_lv > zanE. 06.04.2017. 15.58
tāpēc mīlīt ka pari 100 pašvaldību kontrolē zēzēesesieši , taspats saeimā , Rīga tas cits jautājums , sārkanie notērējuši viisus pirms šiem radītos budžeta iekrājumus un jau iebraukuši miljonos parādu , bet visas ļgotas zināmiem slā’ņiem jādod , kas ar prasa līdzekļus , tā skaitās jau savlaicīga balsu pirkšana , skolām , izņemot krievu , proitams nekas neatliek.Faktiski lielo pilsētu budžetiem no valsts visp;’āar nekas nebūtu jādod , iekasē milzu kaudzi nodokļu , jāpietiek sevis uzturēšanai.
0
valdemir 06.04.2017. 11.24
Ja šīs 1000 Latvijas pašvaldībiņas vēl spētu kaut ko piesaistīt un radīt, tad nebija vērts veikt teritoriālo reformu.
0