FM aplēses: budžeta ienākumi var sarukt par pusmiljardu gadā
Īstenojot finanšu ministres pieteiktās nodokļu izmaiņas, valsts budžeta ienākumu zudums nākamgad būs 458 miljoni eiro, bet četru gadu laikā pārsniegs divus miljardus. To rāda līdz šim nepubliskoti Finanšu ministrijas aprēķini, kas nonākuši žurnāla “Ir” rīcībā.
Kopš finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS) martā prezentēja plānu par būtisku nodokļu samazināšanu, līdz šim nav publiskoti aprēķini par šī piedāvājuma fiskālo ietekmi. Tomēr marta beigās Finanšu ministrija (FM) prezentēja savus aprēķinus sociālajiem partneriem un “Ir” rīcībā nonākusi šī prezentācija.
FM prezentācija liecina, ka izmaiņas radīs milzīgu caurumu budžetā. Ienākumu zaudējums pārsniedz visu aizsardzībai šogad atvēlēto budžeta naudu – 450 miljonus eiro – un daudz neatpaliek no izglītībai veltītā apjoma – 678 miljoniem. Plānotie kompensācijas pasākumi šo bedri neaizber, tāpēc nāktos palielināt budžeta deficītu.
Ministres pieteiktais plāns paredz no nākamā gada samazināt darbaspēka nodokļu slogu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmi samazinot no 23% līdz 20% un ieviešot diferencētu neapliekamo minimumu. FM aprēķini liecina – šīs izmaiņas 2018. gada budžeta ienākumus samazinās par 323 miljoniem, bet turpmākajos gados kritums būs vēl lielāks.
Otrs svarīgākais ministres priekšlikums – nulles nodokļa noteikšana uzņēmumu reinvestētajai peļņai līdzīgi kā Igaunijā – 2018. gadā samazinātu budžeta ieņēmumus par gandrīz 200 miljoniem un turpmākajos gados šis zaudējums saruktu tikai nedaudz.
Vairākām citām ierosinātajām izmaiņām – minimālās algas paaugstināšana, IIN likmju izlīdzināšana, solidaritātes nodokļa atcelšana – būtu pozitīvs iespaids uz budžetu, nodrošinot ieņēmumu pieaugumu 2018. gadā par 64 miljoniem un turpmākajos gados zem 50 miljoniem eiro.
Kopumā visu ministres piedāvāto izmaiņu fiskālā ietekme būtu negatīva, radot lielu kritumu budžeta ieņēmumos – 458 miljonus eiro 2018. gadā un attiecīgi 529, 519 un 517 miljonus turpmākajos gados.
FM aprēķini liecina, ka daļu šī ieņēmumu krituma kompensētu ekonomiskais efekts no ieviestajām pārmaiņām. Nākamā gada budžetā cerētais pluss ir 89 miljoni eiro, kas turpmākajos gados strauji palielinās – 2019. gadā cerēts papildus iekasēt jau 130 miljonus, bet tālākajos divos gados attiecīgi 237 un 331 miljonu eiro.
Tomēr pat ņemot vērā cerēto ekonomisko efektu, nākamo četru gadu laikā nodokļu samazināšana atstās budžetā lielu robu – 2018. gadā iztrūkums sasniegs 370 miljonus eiro, gadu vēlāk jau 400 miljonus, bet pēc tam saruktu līdz 282 un 186 miljoniem eiro.
Lai kompensētu ienākumu iztrūkumu, FM piedāvā vairākus risinājumus, ieskaitot izmaiņas PVN režīmā, akcīzes nodokļu celšanu, kā arī aktīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu, liecina “Ir” rīcībā esošā prezentācija. Visi plānotie pasākumi 2018. gada budžetā ienestu papildus vairāk nekā 220 miljonus eiro.
Taču ar to nepietiek, tāpēc FM apsver arī budžeta deficīta palielināšanu. Prezentācija liecina, ka 2018. gadā tas varētu pieaugt par 170 miljoniem eiro, bet turpmāk par 77 – 87 miljoniem. Šādi plāni gan ir apšaubāmi, jo budžeta deficīta palielināšana var notikt tikai saskaņā ar Latvijas likumiem un ES normām. Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais un arī Eiropas Komisijas pārstāvji publiskās diskusijās atzinuši, ka Latvija ir izsmēlusi savas fiskālās fleksibilitātes iespējas – tas nozīmē, budžeta deficītu palielināt nedrīkst.
Komentāri (41)
klusais 06.04.2017. 09.02
Reizniecei ļoti patīk PR gājieni … un konkrētais stāsts ir tikai pierādījums tam , ka vispirms tiek veikti paziņojumi un tad tikai petītas iespejamās sekas. Katrā gadījumā neilgi pēc viņas paziņojuma par planiem sanaca runāt ar cilvēku no EK , kurš tā arī skaidri pateica , ka paziņojums ir , PR ir , bet fiskalās sekas neviens nav parēķinājis . Tagad pierēķināja un acīm redzot sāka kasīt pakausi :)
Interesanta piezīme situācijas sakarā – ” Ceturtdienas rītā intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” ministre gan par šādu informāciju teica: “Tās ir muļķības.” Viņa uzsvēra, ka jāskata reformas radītie papildu ieņēmumi un zaudējumi kopā.”
12
DikembeSakamoto > klusais 06.04.2017. 15.24
Aprēķini ir Igaunijā – dabā redzama nodokļu sistēma. Visa demagoģija ir par to, ka Latvija ir anomālā zona, kur nedarbosies tas, kas ļoti labi darbojas Igaunijā un citur pasaulē. Patiesībā sīkas grupiņas parazītu uz Latvijas tautas miesas grib noēst labu reformu, izmantojot demagoģiju, puspatiesības, pusmelus.
0
DikembeSakamoto > klusais 06.04.2017. 12.08
Klusajam reforma nepatīk, nepatīk, ka nabagi varēs nedaudz uzelpot.
0
DikembeSakamoto > klusais 06.04.2017. 12.36
Es to izlasu skaidrā latviešu valodā.
0
jurisml_inbox_lv > klusais 06.04.2017. 12.22
viņi taču dzīvoja liepājā un tāpat lietoja pilsētas labumus , infrasrtuktūru , skolas , slimnīcas , neba jau krievijas , viņiem nebija karostā sava izpildkomiteja , tāpat partijas komuiteja visai pilsētai bija viena , bet šodien bijušā izpildkomitejas ēkā kabineti papildus sabūvēti, es balstījos tikai uz iedzīvotāju blīvumu , katrā gadījumā tas šobrīd Liepājā sarucis nepajokam , kada starpiiba tos izdzina , jeb emigrējuši labprātīgi , cilvēku jau nav.
0
DikembeSakamoto > klusais 06.04.2017. 12.10
Krievi izbrauc, bet krievu izpildkomiteja Liepājā palikusi lielāka.
0
klusais > klusais 07.04.2017. 14.07
Dikembe – viena nodokļu sistēma nav brīnumnūjiņa , kas atrisinās problemu , tā iedarbojas kompleksā ar parējo biznesa vidi – birokrātijas apmēru , nodokļu administrēšanas sistēmu un tamlīdzīgi . Var uzzīmēt visfantastiskākos nodokļus , bet nekas nenotiks , ja pret uzņēmēju normāli neattieksies kaut tā pati nodokļu administrācija . Ko dod piemēram reinvestētās peļņas 0% likme UIN , ja eksportējošu uzņēmēju VID drāž neatmaksājot PVN , kas Latvijā ir lieliski redzams no 2015. gada novembra kad Petersone tādā veidā izdomāja glābt PVN ieņēmumus. Latvijā cepas par kases sistēmu grozīšanu , ievieš jaunus kases aparātus , kas izmaksā miljonus , kamēr igauņi lieliski tiek galā ar EKA pat bez fiskalās atmiņas . Tas rāda , ka problemas saknes ir citur … starp citu PVN Igaunijā ir arī viens no tiem nodokļiem ,kas daudz labāk iekasējas un ļauj pie daudz mazakas iedzīvotāju masas sasniegt līdzīgus budžeta apjomus.
Pirmais solis ar ko sākt uzņēmējdarbības attīstības uzlabošanu ir birokrātijas mazināšana un nodokļu administrācijas attieksmes maiņu pret uzņēmējiem ne tikai vārdos bet arī darbos.
0
jurisml_inbox_lv > klusais 06.04.2017. 12.27
klusajam , mans komentārs nav zinātniski pētniecisks , jo man trūkst tāda grāda un kā Šveikam , nav man arī diplomātiskas izglītības
0
klusais > klusais 06.04.2017. 10.08
Ebenemezers – ja par ekonomikas attīstību iet runa , tad varbūt vajag apzinat visus faktorus , kas to traucē un pirmais pie ka ķerties – jau esošās sistuācijas analīze . Reizniece jau gadu ministres krēslā un kurš man var pateikt , kas mainījies VID darbā piemēram , lai atbalstītu uzņēmējus ? Vai ir kādas būtiskas izmaiņas , kas palīdz attīstīt uzņēmējdarbību ? Es vakar pat satiku kādu paziņu , kas pirms vairāk kā gada bija spiests pārtraukt ražošanu , jo VID eksportējošam uzņēmumam beidza atmaksāt PVN par eksportēto preci . Gadu veica auditu , neko reālu nespēja uzrādīt , bet beigās uzrakstīja sledzienu par fiktīviem darījumiem , jo redz viens no partneriem esot bijis saistīts uzņēmums , viņi macijušies savulaik vienā klasē . To marazmu grūti vispār aprakstīt – VID sledziens bija uz 90 lapām , džeks atrakstīja atbildi uz 80 lapām . Parādija visas tabulas, kur bija redzama PVN kustība , eksporta fakts apstiprināts ar vairāk kā 10 reāliem saņēmējiem ES , pa PVN kustību ar nekadu pretenziju partneriem , viss skaidrāks par skaidru , bet VID vienkārši drāž un kā izrādās ne vienīgo , viņš man vēl nosauca apzinātas 6 firmas , es pats zinu papildus situaciju ar Stendrea ziepju meitas firmu ( tiesa nezinu ka beidzies , jo viņi bija vizītē pie VID priekšnieces un viņa apsolīja pasekot līdzi situacijai ) . Tajā pašā laikā mums ir caurums PVN iekasēšanā , ja salidzinam ar Igauniju . Un uzņēmējdarbība pie šādas VID attieksmes ne ar kādiem nodokļiem neattīstīsies . Arī ar jaunajiem kases aparātiem ,kuriem vajadzeja sākt darboties ar 1. janvāri , bet ieviešana nopietni kavējas , jo pirmos nosertificeja tikai februāra vidū un tur cik noprotu jau ir problemas viņu darbībā ( igauņiem piemēram kases aparatos nav pat fiskāla :) ) .
0
jurisml_inbox_lv > klusais 06.04.2017. 09.33
pareizi viņa teikusi , jo cer uz ekonomikas attiīstību , bet ja saskaita ieņēmumus un zaudējumus uz mello , pa nullēm , nezinkaāpēc nav domu samazināt valsts administratīvo aparātu un ierēdņu massu,ar visiem “privātajiem ” autumbīļiem kopā ar šoferiem , kurš reāli noēd budžeta līdzekļus, tāpat jādomā par deputātu skaitu pašvaldībās un saeimā , mums 400 000 iedzīvotāju pametuši valsti , piemēram Liepājā 1989. gadā dzīvoja 130 000 , tagad nav pat 40 000 , bet vecā izpildkomiteja liekas vēl papildināta, tāpat pašvaldību reforma tās samazinot dotu zināmu ieguvumu, darāmā un iespēju netrūkst , bet vai vecie kompartijas buki to spēj?
0
klusais > klusais 06.04.2017. 12.11
Dikembe – vai kāds ir teicis , ka nepatīk reforma ?
0
klusais > klusais 06.04.2017. 12.49
Dikembe – es rakstīju skaidrā latviešu valodā , ka man nepatīk reforma ? Vai nevarētu būt tā ,ka es rakstīju , ka vispirms ir jāveic aprēkini un tad jāpaziņo par reformām ? Tā teikt nevajag skriet ratiem pa priekšu .
0
zanE. > klusais 06.04.2017. 10.00
…Ebenemezer…Tu atsaucies uz 1989.gadu, bet…arī tie, kuri intensīvi raud par lielo iedzīvotāju skaitu, kas pametuši Latviju un allaž piesauc izmiršanas draudus – apzināti vai neapzināti noklusē faktu, ka laikā no 1991.- 1995.gadam saskaņā ar līgumu par PSRS armijas izvešanu, Latviju pameta 200 – 250 tūkstoši okupantu armijas un režīma pārstāvji un viņu ģimenes locekļi, kas, loģiski, 1989.gadā skaitījās Latvijas iedzīvotāju sastāvā…
…daži skaitļi:
1989.g. Latvijā bija 905 569 krievu…
2009.g. palika 628 882…
2011.g. palikuši 556 422 krievu…(TS dati)…
…Liepāju, faktiski, varējām uzskatīt par “kara pilsētiņu” un noklusējot faktus par okupantu armijas izvešanu, kuras rezultātā Latvija “zaudējusi” savus iedzīvotājus, palīdzam izplatīt “alternatīvās ziņas”….
0
Rihards 06.04.2017. 08.07
Cik varētu paņemt no ēnu ekonomikas ? aplokšņu algām ? PVN shēmām? blēžu (kaut vai Gulami)īpašumu konfiskācijām?
Galvenais : vai būs politiskā griba.
Spriežot pēc Gan Bei stāsta-blēži viegli atpērkas……
Ja būtu iedoti kādi 5 gadiņi reāla cietumsoda,citiem būtu mācība.
2
DikembeSakamoto > Rihards 06.04.2017. 12.06
Plānotie kompensācijas pasākumi šo bedri neaizber, tāpēc nāktos palielināt budžeta deficītu.
———
Kāpēc nevar samazināt izdevumus?
Otrkārt te ir aprakstīti tikai zaudējumi konkrētās pozīcijās, bet nabagi, kuru maciņos nonāks šī nauda, to nekavējoties iztērēs, tāpēc 21% PVN ļoti ātri atgriezīsies valsts kasē, kas šajos aprēķinos nav parādīts. Reforma ir laba, tā 1:1 ir Igaunijas sistēma, bet Vienotība un naudasmaisi grib nograut reformu.
0
Absints > Rihards 06.04.2017. 16.55
Gan Bei pieder Saeimas deputāta Potapova ģimenei. “Savējais tak”.
0
skaidrais 06.04.2017. 11.31
Manuprāt reforma nekādā veidā nedrīkst apšaubīt aizsardzībai paredzēto Latvijas saistību pret NATO izpildei. Citādi tie, kas vēl joprojām nav sapratuši, piemēram, Eiro vajadzību Latvijā, tikai berzēs rokas.
0