“Ir” atklāj, cik lielu robu budžetā izraus plānotās nodokļu izmaiņas
Saistītie raksti
Viedoklis /
14. novembris
Publiskā sektora izdevumi jāsamazina, nevis jātērē 20 000 par vietas izveidi pirmsskolā
Tēma /
13. novembris
Viss neriņķo ap Rīgu
Radars /
6. novembris
Radars Latvijā
Intervija /
6. novembris
Mums ir laba riska apetīte
Viedoklis /
1. novembris
Skolotājiem ir jāstrādā ar bērniem, nevis valsts vietā jārisina mācību līdzekļu pieejamība
Komentāri (41)
Absints 06.04.2017. 13.56
Katrai valstij ir trīs stratēģiskās nozares- Enerģētika, Sakari, Transports.
Par Enerģētiku, protams, varam diskutēt (tarifi, operatori, tirgus, OIK), bet vairāk vai mazāk tā ir ciešamā stāvoklī
Sakari – telekomunikācijas, tīkli, internets ir vieni no labākajiem pasaulē
Transports – un te nu esam pilnīgā dimbā. Braukājot pa Pasauli, nekur neesmu redzējis tik sliktus ceļus kā Latvijā.
Vakar pa TV bija sižets- kokrūpnieks Latgalē spiests uz laiku slēgt uzņēmumu, jo nevar piegādāt produkciju, saņemt izejvielas.. Drustos ceļi ir tādā stāvoklī, ka var stādīt kartupeļus, kā tika pausts. Mūsdienu pasaulē attālumiem vairs nav lielas nozīmes, it sevišķi Latvijas mērogos, ceļiem gan ir.. Un, ja ārpus lielRīgas zonas darbaspēks ir lētāks un pieejamāks, teritorija plašākas, telekomunikācijas, internets pieejams, tad “jauno rūpnīcu” nevar “tur” taisīt tikai tāpēc, ka ar transportu būs švaki. Un bērnam skolu “labāk izvēlēšos tur, kur varu to labi aizvest, nevis tuvāko”.. Tāpēc valsts, deklarējot lauku attīstību, realitātē veic to gremdēšanu. Vai domājot otrādi – ja uz to Latgales ciemu būtu labs, plats, taisns asfaltēts ceļš, vai tur nerastos darba vietas?
Un atkal tas ir investīciju jautājums. Īstermiņā tie, protams, ir izdevumi, un tāpēc mūsu gudrā Saeima uz to neparakstās, jo ilgtermiņa domāt nespēj, a dzīvojam ta ne vienu gadu vien…
2
DikembeSakamoto > 06.04.2017. 15.31
Te var atcerēties dzelzceļa nojaukšanu, kas ir pilnīgs idiotisms.
0
klusais > 07.04.2017. 14.15
No Mažeiķiem uz Meiteni ? :)
0
lno 06.04.2017. 12.41
Bez zaudējumiem nav iespējamas nekādas reformas. Kompensēt zaudējumus varētu ar ēnu ekonomikas samazināšanu, bet kam tas interesē?:)
0
Absints 06.04.2017. 12.14
Latvijā apmēram trešdaļa strādājošie saņem naudu aploksnē, Protams, var domāt ka tā ir labāka alternatīva, kā nesaņemt neko, taču šī trešdaļa būtiski kropļo konkurenci tām 2/3, kas maksā. Tas rezultāts vislabāk izpaužas būvniecībā, konkursos ir “mazākā cena”, tad nu būvnieks ekonomē gan uz materiāliem gan uz algām, bet būves rezultātā brūk..
Tajā pašā laikā Latvijā jebkurš kantoris praktiski nespēj strādāt, ja tas nav reģistrēts, tātad par tā eksistenci ir oficiāli zināms. Savukārt, lai maksātu algu aploksnēs, ir oficiāli jāmaksā minimālā, un tas savukārt var būt laba pazīme VIDam, lai veiktu kontroli. Manuprāt, tups un vienkāršs algoritms, un man nav skaidrs kāpēc VIDs to neizmanto.
Nupat gan ir mēģinājumi restaurēt stukaču dienestu, bet kā jau te vairākkārt tika apgalvots (un kā to arī, faktiski, pierādīja Bojārs savā raidijumā) darbinieks nav ieinteresēts to darīt, jo vai nu var “nodegt” pats, vai arī viņa uzņēmums bankrotē. Tātad tā vietā, lai dabūtu nodokļus, gandrīz 100% iznākums- ir nedabūt neko.
Tāpēc iniciatīvai būtu jānāk no valsts.
Un tagad iedomāsimies – šī viena trešdaļa sāk maksāt nodokļus. Tur iznāktu ne vien aizlāpīt caurumu, bet pat jaunu deķi varētu uztaisīt.
Valsts nevēlēšanās ar to cīnīties ir uzkrītoša. par krāpšanos ar nodokļiem nekas nedraud, ja pieķer, nu tad kaut kas jāatmaksā. Gan-Bei ir labs piemērs.
3
klusais > 06.04.2017. 12.33
Ķīps – lai samaksātu algu aploksnē ir vai nu jāveic fiktīvas apmkasas , ko lieliski var redzēt un filtrēt EDS sistēmā vai arī nedrīkst uzrādīt ienakumus – pakalpojumi pa skaidru naudu, čeku nesišana u.t.t. ko sarežģītāk atklāt un kas manuprāt ir stipri mazāka kopējā aplokšņu algu katlā . Secinajums – VID ir rokās labs ierocis ( EDS ) tikai tas netiek izmantots , visticamāk apzināti.
0
Absints > 06.04.2017. 12.50
Par ko arī stāsts- valsts rokās ir pazīmju kopums, ko tai atliek tikai izmantot.
Nekā…
Esmu dzirdējis apgalvojumu, ka Latvijā tik lieli nodokļi ir tāpēc, ka tiem, kas tos maksā ir jāmaksā arī par tiem, as to nedara.
Tātad, ja visi maksātu, katram būti jāmaksā mazāk.
Triviāli.
0
DikembeSakamoto > 06.04.2017. 15.28
Tie, kas maksā (algotie darbinieki) maksā arī par tiem, kuri pilnīgi likumīgi un oficiāli no nodokļiem ir atbrīvoti, t.i. likums neparedz aplikt ar nodokli vai apliek ar ļoti maziem nodokļiem.
Tad vēl ir atvoeglojumi, piemēram, spriežot pēc deklarācijas Lattelecom Gulbis ir dabūjis atpakaļ no valsts vairāk par 7000€, par attaisnotajiem izdevumiem, kas ir vnk kaut kad unikāls pasaules praksē!
0
skaidrais 06.04.2017. 11.31
Manuprāt reforma nekādā veidā nedrīkst apšaubīt aizsardzībai paredzēto Latvijas saistību pret NATO izpildei. Citādi tie, kas vēl joprojām nav sapratuši, piemēram, Eiro vajadzību Latvijā, tikai berzēs rokas.
0
nomale 06.04.2017. 10.56
Nodokļu reforma nu ir tā sfēra, kurai par godu var arī palielināt budžeta deficītu un ārējo parādu – tā noteikti ilgtermiņā atmaksājas atšķirībā no prastas pensiju vai valsts sektorā strādājošo algas palielināšanas. Ja uzņēmumi būs ieinteresēti reinvestēt peļņu tad es ar abām rokām par. Reinvestēta peļņa nozīmē bezdarba samazinājumu, algu pieaugumu un stabilu valsts budžeta pieaugumu nākotnē. Turklāt tas ir drošākais veids kā ne tikai apturēt emigrācijas vilni, bet arī pagriezt šo procesu atpakaļ!
3
uldis_rats > 06.04.2017. 11.38
Jautājums tikai vai ir reāls pamats uzskatīt, ka šī reforma dos cerēto efektu? Un rakstā minētie skaitļi vedina domāt, ka jau plānojot reformu, tās mērķi ir neskaidri – ja jau budžets jau plānotajā versijā iet mīnusā. Kāds tad ir reformas mērķis? Kaut kā neesmu sadzirdējis, varbūt kāds “vienkāršā valodā” izklāstīt? Tikai, lūdzu, bez nolietotā “sakārtot”…
0
nomale > 06.04.2017. 12.17
Īstermiņā tā nauda, kas šodien aiziet nodokļos (valsts budžetā) tiks novirzīta uzņēmuma attīstībai (paplašināšanai visās šī vārda nozīmēs), kas nozīmē lielāku apgrozījumu (nodokļus) vidējā un, jo sevišķi, ilgtermiņā. Uzņēmuma attīstība nozīmē arī papildus darbaspēka piesaisti un konkurenci par šo darbaspēku – lielākas algas – vairāk nodokļu – utt.
0
DikembeSakamoto > 06.04.2017. 12.27
1) To pieprasa Eiropas komisija;
2) Tagad ir lieli nodokļi nabagiem (minimālajai algai, pensijām), kas bremzē ekonomikas attīstību, nav izdevīgi iet strādāt un radīt darbavietas, cilvēku pirktspēja ir zema, jo lielākā daļa no nopelnītā tiek atdota nodokļos 60-70%.
3) miljonu ienākumiem ir ļoti mazi nodokļi, peļņu izved, tērē ārzemēs, pērk ārzemēs īpašumus, iegulda ārzemju fondos, no kā Latvijas ekonomikai nekāda labuma nav.
Iznāk ekonomikas noplicināšana. Ja salīdzina ar lauku, no kā iegūst ražu, tad lauks tiek noplicināts, no iegūtās ražas nekādi ieguldījumi saimniecībā nenotiek, instrumenti nolietojas, lauks noplicināts, zirgs vecs un slims, bet visa raža tiek notriekta ārzemēs ceļojumos, pirktas jaunas kungu stātes Parīzē utt. Kalpi bēg uz labākām saimniecībām.
0
Vilis Ērglis 06.04.2017. 10.54
Nesaprotu, kāpēc tik ļoti tuvredzīgs skatījums uz nodokļu mazināšanu. Šis lēmums ļoti palīdzētu attīstībai, lai aizvērtu budžeta robus vēlāk. Tie robi nekļūs lielāki.
4
klusais > Vilis Ērglis 06.04.2017. 11.12
vilis – par kādu attīstību nākotne runājam , ja nav sakārtota esošā situācija šodien ? Gads jau pagajis bet kas ir mainījies esošajā situācijā ?
0
zanE. > Vilis Ērglis 06.04.2017. 12.42
…Klusais…nevajag aizmirst, ka DRO gandrīz pusotru gadu pirms tam bija ekonomikas ministre…kādas reformas tajā laikā tika paveiktas?…kādus pamatus valsts ekonomikā ielika, lai sekmīgi to tagad attīstītu finanšu ministrijā?…
…varbūt, kāds to atceras?…
0
nomale > Vilis Ērglis 06.04.2017. 13.23
Atcerēties jāsāk ar Dombrovski, kurš neveica nekādas strukturālās reformas tad, kad bija vispiemērotākais brīdis. Visa tā Latvijas glābšana notika uz vidusslāņa un infrastruktūras rēķina. Tai pat laikā būvētāji-krīzes izraisītāji tika atalgoti ar TUA.
0
Vilis Ērglis > Vilis Ērglis 12.04.2017. 16.24
Ja nekas netiks darīts, lai atvieglotu uzņēmēju darbību Latvijā, tad arī nevaram cerēt, ka uzņēmumi attīstīsies, lai nestu lielāku peļņu. Labs sākums būtu nodokļu sistēmas sakārtošana un padarīt darba spēku lētāku neupurējot indivīda labklājību.
0
MChuzzlewit 06.04.2017. 09.36
No roba budžetā varēs izvairīties, piemēram, pārtraucot maksāt maznodrošināto pabalstus tūkstošiem cilvēku, kas valstī, kur, ja kāds nezina, ir hronisks darba roku trūkums, gadiem un gadu desmitiem izvairās no jebkāda darba.
Tas būtu vienkāršākais.
Grūtāk, bet ne neiespējami, būtu panākt, ka tiek izbeigta nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana visādām ekstravagancēm, sākot no Pakalniņas filmām, beidzot ar Rimšēvica kantora algām.
Vēl arī būvniecības lobijs, kas lieliski iemācījies izšantažēt miljardus “kultūras” un “medicīnas” vārdā, būtu jāierobežo. Bet tā jau zinātniskā fantastika. Pārāk dāsni viss jau sasmērēts, lai tur kaut kas nobruktu.
P.S.
Varbūt, ja tiks samazināts ienākuma nodoklis, daži uzņēmumi, kas tagad saviem darbiniekiem par pilnas slodzes darbu maksā “honorārus” (vair arī neko, nodarbinot viņus “praksē”), varēs viņus pieņemt darbā kā štata darbiniekus?
0
klusais 06.04.2017. 09.02
Reizniecei ļoti patīk PR gājieni … un konkrētais stāsts ir tikai pierādījums tam , ka vispirms tiek veikti paziņojumi un tad tikai petītas iespejamās sekas. Katrā gadījumā neilgi pēc viņas paziņojuma par planiem sanaca runāt ar cilvēku no EK , kurš tā arī skaidri pateica , ka paziņojums ir , PR ir , bet fiskalās sekas neviens nav parēķinājis . Tagad pierēķināja un acīm redzot sāka kasīt pakausi :)
Interesanta piezīme situācijas sakarā – ” Ceturtdienas rītā intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” ministre gan par šādu informāciju teica: “Tās ir muļķības.” Viņa uzsvēra, ka jāskata reformas radītie papildu ieņēmumi un zaudējumi kopā.”
12
jurisml_inbox_lv > klusais 06.04.2017. 09.33
pareizi viņa teikusi , jo cer uz ekonomikas attiīstību , bet ja saskaita ieņēmumus un zaudējumus uz mello , pa nullēm , nezinkaāpēc nav domu samazināt valsts administratīvo aparātu un ierēdņu massu,ar visiem “privātajiem ” autumbīļiem kopā ar šoferiem , kurš reāli noēd budžeta līdzekļus, tāpat jādomā par deputātu skaitu pašvaldībās un saeimā , mums 400 000 iedzīvotāju pametuši valsti , piemēram Liepājā 1989. gadā dzīvoja 130 000 , tagad nav pat 40 000 , bet vecā izpildkomiteja liekas vēl papildināta, tāpat pašvaldību reforma tās samazinot dotu zināmu ieguvumu, darāmā un iespēju netrūkst , bet vai vecie kompartijas buki to spēj?
0
zanE. > klusais 06.04.2017. 10.00
…Ebenemezer…Tu atsaucies uz 1989.gadu, bet…arī tie, kuri intensīvi raud par lielo iedzīvotāju skaitu, kas pametuši Latviju un allaž piesauc izmiršanas draudus – apzināti vai neapzināti noklusē faktu, ka laikā no 1991.- 1995.gadam saskaņā ar līgumu par PSRS armijas izvešanu, Latviju pameta 200 – 250 tūkstoši okupantu armijas un režīma pārstāvji un viņu ģimenes locekļi, kas, loģiski, 1989.gadā skaitījās Latvijas iedzīvotāju sastāvā…
…daži skaitļi:
1989.g. Latvijā bija 905 569 krievu…
2009.g. palika 628 882…
2011.g. palikuši 556 422 krievu…(TS dati)…
…Liepāju, faktiski, varējām uzskatīt par “kara pilsētiņu” un noklusējot faktus par okupantu armijas izvešanu, kuras rezultātā Latvija “zaudējusi” savus iedzīvotājus, palīdzam izplatīt “alternatīvās ziņas”….
0
klusais > klusais 06.04.2017. 10.08
Ebenemezers – ja par ekonomikas attīstību iet runa , tad varbūt vajag apzinat visus faktorus , kas to traucē un pirmais pie ka ķerties – jau esošās sistuācijas analīze . Reizniece jau gadu ministres krēslā un kurš man var pateikt , kas mainījies VID darbā piemēram , lai atbalstītu uzņēmējus ? Vai ir kādas būtiskas izmaiņas , kas palīdz attīstīt uzņēmējdarbību ? Es vakar pat satiku kādu paziņu , kas pirms vairāk kā gada bija spiests pārtraukt ražošanu , jo VID eksportējošam uzņēmumam beidza atmaksāt PVN par eksportēto preci . Gadu veica auditu , neko reālu nespēja uzrādīt , bet beigās uzrakstīja sledzienu par fiktīviem darījumiem , jo redz viens no partneriem esot bijis saistīts uzņēmums , viņi macijušies savulaik vienā klasē . To marazmu grūti vispār aprakstīt – VID sledziens bija uz 90 lapām , džeks atrakstīja atbildi uz 80 lapām . Parādija visas tabulas, kur bija redzama PVN kustība , eksporta fakts apstiprināts ar vairāk kā 10 reāliem saņēmējiem ES , pa PVN kustību ar nekadu pretenziju partneriem , viss skaidrāks par skaidru , bet VID vienkārši drāž un kā izrādās ne vienīgo , viņš man vēl nosauca apzinātas 6 firmas , es pats zinu papildus situaciju ar Stendrea ziepju meitas firmu ( tiesa nezinu ka beidzies , jo viņi bija vizītē pie VID priekšnieces un viņa apsolīja pasekot līdzi situacijai ) . Tajā pašā laikā mums ir caurums PVN iekasēšanā , ja salidzinam ar Igauniju . Un uzņēmējdarbība pie šādas VID attieksmes ne ar kādiem nodokļiem neattīstīsies . Arī ar jaunajiem kases aparātiem ,kuriem vajadzeja sākt darboties ar 1. janvāri , bet ieviešana nopietni kavējas , jo pirmos nosertificeja tikai februāra vidū un tur cik noprotu jau ir problemas viņu darbībā ( igauņiem piemēram kases aparatos nav pat fiskāla :) ) .
0
DikembeSakamoto > klusais 06.04.2017. 12.08
Klusajam reforma nepatīk, nepatīk, ka nabagi varēs nedaudz uzelpot.
0
DikembeSakamoto > klusais 06.04.2017. 12.10
Krievi izbrauc, bet krievu izpildkomiteja Liepājā palikusi lielāka.
0
klusais > klusais 06.04.2017. 12.11
Dikembe – vai kāds ir teicis , ka nepatīk reforma ?
0
jurisml_inbox_lv > klusais 06.04.2017. 12.22
viņi taču dzīvoja liepājā un tāpat lietoja pilsētas labumus , infrasrtuktūru , skolas , slimnīcas , neba jau krievijas , viņiem nebija karostā sava izpildkomiteja , tāpat partijas komuiteja visai pilsētai bija viena , bet šodien bijušā izpildkomitejas ēkā kabineti papildus sabūvēti, es balstījos tikai uz iedzīvotāju blīvumu , katrā gadījumā tas šobrīd Liepājā sarucis nepajokam , kada starpiiba tos izdzina , jeb emigrējuši labprātīgi , cilvēku jau nav.
0
jurisml_inbox_lv > klusais 06.04.2017. 12.27
klusajam , mans komentārs nav zinātniski pētniecisks , jo man trūkst tāda grāda un kā Šveikam , nav man arī diplomātiskas izglītības
0
DikembeSakamoto > klusais 06.04.2017. 12.36
Es to izlasu skaidrā latviešu valodā.
0
klusais > klusais 06.04.2017. 12.49
Dikembe – es rakstīju skaidrā latviešu valodā , ka man nepatīk reforma ? Vai nevarētu būt tā ,ka es rakstīju , ka vispirms ir jāveic aprēkini un tad jāpaziņo par reformām ? Tā teikt nevajag skriet ratiem pa priekšu .
0
DikembeSakamoto > klusais 06.04.2017. 15.24
Aprēķini ir Igaunijā – dabā redzama nodokļu sistēma. Visa demagoģija ir par to, ka Latvija ir anomālā zona, kur nedarbosies tas, kas ļoti labi darbojas Igaunijā un citur pasaulē. Patiesībā sīkas grupiņas parazītu uz Latvijas tautas miesas grib noēst labu reformu, izmantojot demagoģiju, puspatiesības, pusmelus.
0
klusais > klusais 07.04.2017. 14.07
Dikembe – viena nodokļu sistēma nav brīnumnūjiņa , kas atrisinās problemu , tā iedarbojas kompleksā ar parējo biznesa vidi – birokrātijas apmēru , nodokļu administrēšanas sistēmu un tamlīdzīgi . Var uzzīmēt visfantastiskākos nodokļus , bet nekas nenotiks , ja pret uzņēmēju normāli neattieksies kaut tā pati nodokļu administrācija . Ko dod piemēram reinvestētās peļņas 0% likme UIN , ja eksportējošu uzņēmēju VID drāž neatmaksājot PVN , kas Latvijā ir lieliski redzams no 2015. gada novembra kad Petersone tādā veidā izdomāja glābt PVN ieņēmumus. Latvijā cepas par kases sistēmu grozīšanu , ievieš jaunus kases aparātus , kas izmaksā miljonus , kamēr igauņi lieliski tiek galā ar EKA pat bez fiskalās atmiņas . Tas rāda , ka problemas saknes ir citur … starp citu PVN Igaunijā ir arī viens no tiem nodokļiem ,kas daudz labāk iekasējas un ļauj pie daudz mazakas iedzīvotāju masas sasniegt līdzīgus budžeta apjomus.
Pirmais solis ar ko sākt uzņēmējdarbības attīstības uzlabošanu ir birokrātijas mazināšana un nodokļu administrācijas attieksmes maiņu pret uzņēmējiem ne tikai vārdos bet arī darbos.
0
Rihards 06.04.2017. 08.07
Cik varētu paņemt no ēnu ekonomikas ? aplokšņu algām ? PVN shēmām? blēžu (kaut vai Gulami)īpašumu konfiskācijām?
Galvenais : vai būs politiskā griba.
Spriežot pēc Gan Bei stāsta-blēži viegli atpērkas……
Ja būtu iedoti kādi 5 gadiņi reāla cietumsoda,citiem būtu mācība.
2
+3
-6
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
@DikembeSakamoto > Rihards 06.04.2017. 12.06
Plānotie kompensācijas pasākumi šo bedri neaizber, tāpēc nāktos palielināt budžeta deficītu.
———
Kāpēc nevar samazināt izdevumus?
Otrkārt te ir aprakstīti tikai zaudējumi konkrētās pozīcijās, bet nabagi, kuru maciņos nonāks šī nauda, to nekavējoties iztērēs, tāpēc 21% PVN ļoti ātri atgriezīsies valsts kasē, kas šajos aprēķinos nav parādīts. Reforma ir laba, tā 1:1 ir Igaunijas sistēma, bet Vienotība un naudasmaisi grib nograut reformu.
0
Absints > Rihards 06.04.2017. 16.55
Gan Bei pieder Saeimas deputāta Potapova ģimenei. “Savējais tak”.
0