Jaunais Valsts kancelejas vadītājs detalizēšot priekšgājēja sagatavoto valsts pārvaldes reformu plānu
Īstenojot reformas valsts pārvaldē, jaunieceltais Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis paralēli ierēdņu skaita mazināšanai valsts pārvaldē domās par vairāku mazo valsts institūciju apvienošanu vai likvidēšanu, vērtējot to eksistēšanas lietderību. Tā Citskovskis šorīt sacīja intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma”.
Kā citē aģentūra LETA, Citskovskis atzina, ka viņa galvenais mērķis ir izveidot efektīvu valsts pārvaldi. “Mums ir jādomā, kā ar reformām varam panākt maksimālu ekonomiju, domājot par kvalitāti un efektivitāti. Skaidrs, ka sagaidu pretestību, tomēr mans uzdevums ir nodrošināt veiksmīgu komunikāciju, lai iecerētie plāni tiktu izrunāti un par tiem panākta vienošanās,” sacīja Citskovskis.
Viņš ir gatavs pārskatīt un papildināt iepriekšējā Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa izstrādāto valsts pārvaldes reformu plānu. “Krieviņa piedāvātajam plānam trūkst vairākas būtiskas detaļas, lai to varētu īstenot. Šo plānu nepieciešams detalizēt,” pauda Citskovskis. Viņš gan neprognozēja, kad varētu izstrādāt papildinātu valsts pārvaldes reformu plānu, tomēr to plānots izdarīt tuvāko mēnešu laikā.
Jau ziņots, ka pēc apstiprināšanas amatā Citskovskis nevēlējās nosaukt valsts pārvaldē atlaižamo darbinieku skaitu. Jaunais Valsts kancelejas vadītājs atzina, ka viņa prioritārais uzdevums būs valsts pārvaldes reforma. Šis uzdevums arī kalpojis kā iemesls, kas motivējis atsaukties Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) piedāvājumam vadīt Valsts kanceleju.
“Lēmums ieņemt amatu nebija viegls, un termiņš, lai par to izlemtu, tiešām bija īss, bet es saskatīju iespēju karjeras attīstībā, turklāt varu paveikt valsts pārvaldē to, par ko pats iepriekš esmu domājis un runājis. Es saredzu iespēju, ka varēšu būt valsts pārvaldes reformu virzītājs,” norādīja jaunieceltais Valsts kancelejas direktors.
Citskovskim neesot bažu par to, ka viņš nevarētu sastrādāties ar premjeru, jo pēc sarunas ar Kučinski abi secinājuši, ka viņiem ir līdzīgs redzējums par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi. “Tās būs īstenojamas valsts pārvades reformas – birokrātijas mazināšana, procedūru pārskatīšana, ierēdņu skaita mazināšana, vadītāju motivēšana, atalgojuma reforma u.c. Viss šis jautājumu kopums ir iezīmēts esošajā reformu plānā, bet šis plāns ir uzlabojams, lai to varētu īstenot,” uzsvēra Citskovskis.
Vaicāts par darbinieku skaita samazināšanu valsts pārvaldē, Citskovskis norādīja, ka kopumā valsts pārvaldes reformu plāns skar aptuveni 58 000 cilvēku, tomēr viņš atturējās nosaukt skaitu, ar cik darbiniekiem plānots pārtraukt darba attiecības. “Vispirms ir jāveic detalizētāks vērtējums, par cik cilvēkiem iespējams samazināt valsts pārvaldi. Tagad nosaukt konkrētu skaitli būtu bezatbildīgs populisms,” atzina jaunais Valsts kancelejas direktors.
Citskovskis Valsts kancelejas vadītāja amatā stāsies 7.aprīlī. Tad arī viņš uzņemsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa kandidātu atlases komisijas vadītāja pienākumus.
Komentāri (37)
traductrice 06.04.2017. 11.42
es īsti nesaprotu, ar ko jaunā Citskovska retorika par reformām atšķiras no “vecā” Krieviņa. Šķiet, ne ar ko. Jo Krieviņš teicās darīt precīzi to pašu. Tad kur ir knifs?
Varbūt atslēgvārds ir tomēr KNAB, nevis ierēdņu reforma? Varbūt KNAB pretendentu vidū (jo pieteikties jau var visi, kam nav slinkums) ir kāds, kurš jau iepriekš zinājis, ka pie Krieviņa viņa kandidatūra neietu cauri, bet pie Cita-kovska bez problēmām? Varbūt jaunais KNAB šefs jau sen ir zināms noteiktās aprindās?
1
jurisml_inbox_lv > traductrice 06.04.2017. 13.07
kučinskim patīk ka ap viņu ir stipri cilvēki (tv rīta panorāma), laikam šis var vairāk pacelt…starpcitu citskovskis un kučinskis ir zemļaki , ja ievērojāt. Visos valsts kantoros ir vakances ,ar paredzēto atalgojumu, to var redzēt viņu mājas lapās , tas viss iekļauts viņu budžetos , kuru gada beigās notrallina un ar katru gada jauno budžetu summas tiek palielionātas , ja cits kovskis samazinās tikai vakances , tad tas nebūs nekas , armija rukās tālāk viņiem vēl ir arī privātšoperi , un ja nav šoperis , tad ir dienesta auto, tas ir arī visās pašvaldībās un tajos ietilpstošajos pagastos ( bijušajos kolkozos)
0
Mantrausis 06.04.2017. 10.05
Rodas iespaids, ka pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā, skolu tīklā, pasta darbībā nav bijušas iespējamas tikai tādēļ, ka pastāvējis uzskats – samazinot attiecīgo iestāžu darbinieku skaitu, viņiem darbs citur nespīd un sociālais budžets to neizturēs.
Diemžēl, ir pagājis ļoti ilgs laiks, kopš Ingūnas Sudrabas laikiem Valsts Kontrolē, kur viņa savulaik pauda viedus vārdus – funkciju audits. Pie tam, manuprāt, šis audits prasitos arī dziļāks – dažas iestādes darbojas, eksistē, pastāv, ir tikai tādēļ, ka to nosaka likums. Vai to nosaka ari reāla nepieciešamība? Vai VID vajag visas apakšstruktūras uin nodaļas, vai, piemēram pietiek ar vienu? Vai vajag KNAB, DP, SAB, MP? Vai nepieciešams algot x preses sekretārus, kas tapat neko nepasaka? Vai nepieciešamas darba grupas un desmitiem procedūru? Vai…
Neesmu manījis sīku, profesionālu procesu analīzi, līdz ar to reforma tiek plānota, bet ko un kā reformēs?
0