Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus būtu atbalstāma, intervijā aģentūrai LETA atzina VAS “Latvijas Televīzija” (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.
Viņš norādīja, ka Latviju kā nelielu valsti tiešā veidā ietekmē citu valstu televīzijas kanālu retranslācijas. Tādēļ, lai stiprinātu Latvijas medijus un informatīvu telpu, būtu prātīgi runāt par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Taču tad būtu jārisina finansiālie aspekti. “Latvijā sabiedriskie mediji vienmēr ir bijuši tādā pabērna lomā un vienmēr ir staigājuši ar pastieptu roku. Tādēļ, ja atskaita nepieciešamās investīcijas, kaut kā sanāk, ka saturam nekad nepietiek. Manuprāt, ja šos jautājumus beidzot izdotos sakārtot saprātīgā veidā, rezervējot budžetu sabiedriskajiem medijiem, tad mēs ļoti labprāt pildītu savu misiju, orientētos uz sabiedrisko pasūtījumu un mazāk cīnītos par reklāmas ieņēmumiem un reitingiem,” teica Belte.
Viņš arī prognozēja, ka tuvākajos gados sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus, taču nav zināms, kurā gadā precīzi tas notiks. “Mēs viennozīmīgi par to iestātos. Tikai mēs gribētu, lai tiek izvērtēts kompensējamā finansējuma apmērs un to darītu neatkarīgi auditori,” pauda LTV valdes priekšsēdētājs.
Viņš atzina, ka patlaban valdībai, visticamāk, nav naudas, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu sabiedrisko mediju ieziešanai no tirgus. Taču nauda varētu atrasties, ja sabiedriskie mediji kļūtu par lielāku prioritāti un vairāk nonāktu valdības dienas kārtībā.
Saskaņā ar LTV aplēsēm sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus prasītu 7,5—8,5 miljonus eiro no valsts budžeta, kas nav tik milzīga summa, lai par to runātu gadiem ilgi. “Domāju, ka nākamajos gados šī tēma aktualizēsies, jo, runājot par informatīvo telpu, mēs runājam arī par valsts drošību,” teica Belte,” sacīja LTV valdes priekšsēdētājs.
Darbības nodrošināšanai LTV no valsts budžeta saņem apmēram 60%, savukārt pārējā summa tai jānopelna ar tiešo darbību un reklāmas ieņēmumiem. LTV ir sabiedriska raidorganizācija, kuras darbību uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. 2015. gadā LTV strādāja ar 16,95 miljonu eiro apgrozījumu un 1,198 miljonu eiro zaudējumiem.
Komentāri (24)
Absints 08.02.2017. 11.23
Principiāli pareizi, taču vai valsts piešķirs šos miljonus?
Reklāmas faktiski bojā sabiedriskās televīzijas tēlu, sākot ar “alvas zobu pastas” vai “desām, kurām nav pievienoti produkti” reklāmām , vai Saskaņas reklāmu par to, cik bērns ieekonomē 12(!) mēnešus braucot uz skolu .
Sabiedriskajai televīzijai ir jāatbilst valsts politikai, taču kāda tā izskatās , ja raidījumam par nanoūdens “izmantošanu” Rīgas Satiksmē seko Ušakova reklāma, kā valsts melo.
0
lno 08.02.2017. 10.21
Vai tad “liberālo demokrātu” galvenā rūpe nav jauns TV krievu kanāls – krievu žurnālistiem trūkst darbs kaut viņu /kā stāsta Jemberga/ raidījumi daudz objektīvāki un skatamāki? Jāaizsargā publika no Radio Brīvā Eiropa, Brīvība un Amerikas balss TV kanāla Настоящее время, jo arī TVrain “nespēja nodrošināt kvalitāti”. Nešaubos ne mirkli, ka jaunā NEPLP nodrošinās mums vislielāko objektivitāti un augstāko kvalitāti:):):)
0
robotron 08.02.2017. 12.07
Ja bargās krievu madāmas vīreļa, Tomsona, raidījumos saskaņieši: Jurkāns un Kreituse, ir apmetušies uz dzīvi, ja tribīne regulāri tiek piešķirta SC pārstāvjiem un kā oponenti tiem netiek ielūgti pērkoņkrustieši vai vismaz NA, bet Vienotība, kas ir no tā paša Kononova NKVDešņika šineļa, ja sabiedrisko domu nemitīgi apstrādā kažokas, strautmanes, liniņi, sedlinieki, rozenvaldi, nemaz vairs nav vajadzības pēc politiskām reklāmām, turklāt tās nav jāieskaita izdevumos.
0