Valdība šodien aiz slēgtām durvīm atbalstīja Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, aģentūra LETA uzzināja valdībā.
Lai gan sākotnēji bija iecerēts elektrifikāciju sākt Ventspils virzienā, pirmajā posmā elektrificējot līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili, atbilstoši jaunākajam piedāvājumam projekts tiks sākts Rīgas virzienā. Pirmajā posmā elektrifikācija notiks līnijās Daugavpils-Krustpils-Rīga (Šķirotava) un Rēzekne-Krustpils-Rīga (Šķirotava). Aptuvenās projekta pirmā posma izmaksas — 519 miljoni eiro.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka koalīcijai piedāvāts Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu sākt ar Rīgas, nevis Ventspils virzienu, kā tas sākotnēji bija iecerēts.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) pagājušajā nedēļā norādīja, ka atbilstoši jaunākajiem aprēķiniem, kā arī Eiropas Savienības (ES) konsultantu ieteikumiem finansiāli izdevīgāk elektrifikācijas projektu ir sākt ar Rīgas virzienu. Šajā gadījumā gan iespējami tehniski sarežģījumi, ņemot vērā projektā “Rail Baltica” plānoto infrastruktūras būvniecību, taču ekspertu skatījumā abu projektu īstenošana ir salāgojama.
Tāpat vēstīts, ka sākotnēji Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu bija iecerēts sākt, elektrificējot posmu Ventspils virzienā. Projekta pirmajā posmā no 2019. līdz 2023. gadam bija paredzēts elektrificēt līnijas Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, tālāk virzienā uz Ventspili. Pirmā posma kopējās izmaksas bija paredzētas 660 miljonu eiro apmērā. Otrajā posmā no 2020. līdz 2025. gadam bija iecerēts elektrificēt līnijas Krustpils-Šķirotava, Daugavpils-Indra virzienā uz Rīgu. Šī posma kopējās izmaksas plānotas 519 miljoni eiro. Savukārt pēc 2023. gada bija plānots elektrificēt posmu Jelgava-Liepāja, bet laikā no 2025. līdz 2030. gadam — ekonstruēt esošos elektrificētos posmus Pierīgā.
Kopējās elektrifikācijas projekta izmaksas aprēķinātas 1,3 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā ES plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai šim projektam ir pieejams ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums 347 miljonu eiro apmērā. Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un jau elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir viens no lielākajiem līdz šim plānotajiem dzelzceļa investīciju projektiem Latvijā. Pašlaik Latvijā elektrificēti apmēram 14% jeb 257 kilometri dzelzceļa līniju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES.
Komentāri (17)
Aldis-2 17.01.2017. 15.26
Apskatot irlv.lv ziņas, rodas iespaids, ka Eiropa nemaz neeksistē :)))
Savukārt visi franču mediji raksta:
Apvienotā Karalīste
Apvienotā Karalīste
Apvienotā Karalīste
…
Kâ vienmēr interesanti raksta biznesa laikraksts “La Tribune”:
Theresa May choisit le “hard Brexit”
(Meja izvēlas “stingro Brexitu”)
Son plan .. a été particulièrement clair : la priorité du gouvernement britannique est le contrôle de ses frontières.
>>> Viņas plāns ir īpaši skaidrs: britu valdības priōritāte ir savu robežu kontrole.
« Il n’y aura pas d’adhésion partielle de l’UE, d’association avec l’UE, ni rien qui nous laisse un pied dedans et un pied dehors. Nous ne cherchons pas à adopter un modèle déjà utilisé par d’autres nations, nous ne cherchons pas à maintenir de morceaux d’adhésions », a clairement dit Theresa May.
>>> “Nebūs daļējās pievienošanās ES, nebūs asociācijas ar ES, nebūs nekā, kas mūs atstātu ar vienu kāju iekšā un ar vienu ārā. Mēs negatavojamies adoptēt kādu modeli, ko izmanto citas valstis, mēs negatavojamies saglabāt pievienošanās lauskas”, – skaidri teica Meja.
Et d’ajouter : « rester dans le marché unique signifierait rester soumis aux lois de l’UE, ce serait rester dans l’UE ». Le langage est limpide : le Royaume-Uni quitte pleinement l’UE et le marché unique, il ne veut pas rejoindre l’Espace économique européen comme l’Islande, la Norvège ou le Liechtenstein, pas plus que des accords bilatéraux comme la Suisse. Il veut un « partenariat nouveau et entre égaux, entre une Grande-Bretagne mondiale, autonome et indépendante et nos amis et alliés dans l’UE ».
>>> Un piebilda: “palikt vienotajā tirgū nozīmētu palikt ES likumu pakļautībā, tas nozīmētu palikt ES”. Valoda ir skaidra: Apvienotā Karalīste pilnīgi pamet Eiropas ekonomisko telpu un vienoto tirgu, tā negrib pievienoties ekonomiskajai telpai ne kâ Īslande, ne kâ Norija, ne kâ Lichtensteina, ne arī ar divpusējiem līgumiem kâ Šveice. Tā grib “jaunu, līdzvērtīgo partneŗu sadarbību starp pasaulei atvērto, autonomo un brīvo Apvienoto Karalīsti un mūsu draugiem un sabiedrotajiem Eiropas savienībā”.
Cette nouvelle stratégie prend également de court les Européens. La stratégie de l’UE depuis le 23 juin tient précisément à la fermeté du refus d’un accord intermédiaire permettant à Londres de demeurer dans le marché unique tout en refusant la liberté de circulation. Theresa May les a simplement pris au mot : désormais, leur position est celle du gouvernement britannique puisque ce dernier accepte sans sourciller de quitter le marché unique. Dès lors, le principal moyen de pression des Européens se dissipe. Et ces derniers vont devoir définir une nouvelle stratégie sur leurs relations avec Londres.
>>> Eiropiešus šī jaunā stratēģija pārsteidz nesagatavotus. ES stratēģija kopš 23.jūnija bija tieši stingri atteikt līgumu, kas pieļautu pieeju vienotajam tirgum bez brīvās darbaspēka kustības. Meja viņus vienkārši ir paņēmusi pie vārda: tagad viņu [eiropiešu] pozicija ir arī britu valdības pozicija, jo tā aci nepamirkšķinot piekrīt pamest vienoto tirgu. Tagad eiropiešu galvenais ietekmes līdzeklis ir izzudis. Un tiem nāksies noteikt jaunu stratēģiju attiecībās ar Londonu.
La première ministre a clairement indiqué qu’elle préférait « pas d’accord » à un « mauvais accord ».
>>> Premjerministre skaidri ir norādījusi, ka viņa labāk izvēlas “nekādu līgumu” nevis “sliktu līgumu”.
4
robotron > 17.01.2017. 15.34
Jādomā, Lielbritānija noraks “saldo pārīti” Junkeru un Dombrovski, jeb pašai ES nav nākotnes.
0
Aldis-2 > 17.01.2017. 16.04
“Le Point” arī ir pārņemts ar Apvienoto Karalīsti, pat “EN DIRECT” līnija ir atvērta:
Brexit : Theresa May réclame une rupture “claire et nette”
(Meja prasa “skaidru un tīru” izstāšanos)
Le Brexit, un “choc” pour le budget de l’UE
(Brexits – “šoks” ES budžetam)
L’inquiétude de Nigel Farage
(Faradža uztraukums)
[bet ne jau par Eiropu, bet gan par līguma parakstīšanu ar ASV]
“Enfin un peu de clarté”
(Beidzot ir mazliet skaidrības)
La livre sterling remonte
(Britu mārciņas vērtība aug)
Une rupture “claire et nette”
(Attiecību saraušana “skaidra un tīra”)
Les principaux points du plan Brexit
(Galvenie Brexita plāna punkti)
– briti pamet vienoto tirgu
– briti atsakās no Eiropas tiesas
– kontrole pār ES pilsoņu imigrāciju
Londres réclame un accord douanier avec l’UE
(Londona piedāvā muitas līgumu ar ES)
L’analyste de notre spécialiste Yves Cornu : “Une dame plus raide que ce que l’on pensait”
(Mūsu speciālista analize: “Kundze ir nelokamāka nekâ mēs bijām domājuši”
“Le Brexit signifie le contrôle” de l’immigration
(“Brexits nozīmē [imigrācijas] kontroli”)
“Nous convertirons les lois européennes”
(“Mēs pārveidosim Eiropas likumus”)
0
Aldis-2 > 17.01.2017. 15.37
“Le Figaro” – bez maz vai puse rakstu ir par Apvienoto Karalīsti:
Theresa May annonce la sortie du marché unique européen
(Meja paziņo par aiziešanu no Eiropas vienotā tirgus)
Brexit : la livre rebondit de 2%
(Britu mārciņas vērtība pieaug par 2%)
Brexit : «Pour Theresa May, la politique passe avant l’économie»
(Mejai politika ir svarīgāka par ekonomiku)
Theresa May : «Nous ne garderons pas un pied dans l’UE et un pied dehors»
(Meja: “Mēs neatstāsim vienu kāju ES un vienu ārā”)
May veut un accord douanier entre le RU et l’UE
(Meja grib muitas līgumu starp Apvienoto Karalīsti un ES)
May met en garde l’UE contre toute volonté de punir le RU
(Meja brīdina ES pret jebkādu vēlmi sodīt Apvienoto Karalīsti)
0
Aldis-2 > 17.01.2017. 15.48
Savukārt “Valeurs Actuelles” raksta par ikdienišķākām lietām:
Les migrants refusés en Allemagne arrivent à Paris
(Imigranti, kuŗiem patvērums ir atteikts Vācijā, ierodas Parīzē)
Kâ vienmēr…
Tā vietā, lai viņus izraidītu, viņiem vienkārši ļauj vazāties pa Eiropu.
0
nomale 17.01.2017. 20.14
Vairāk gan izskatās pēc gigantiskas valsts nozagšanas shēmas. Kādam kabatā ieguls vairāki simti miljonu, bet mēs pārējie turpmākos 50 gadus par to maksāsim. Lai palaistu autobusu lauku rajonos, lai cilvēki darbu var atrast, deputāti naudu neatrod, bet kad miljardu ieguldīt vados, tad uzreiz.
0
nomale 17.01.2017. 20.24
-Kādēļ nepieciešams elektrificēt Rīgas-Krievijas dzelzceļu?
-Lai varētu ekoloģiski nekaitīgi izvest nozagto miljardu!
0