Zviedrija ir uzsākusi savu nepastāvīgās locekles darbu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē (DP) Š. g. janvārī Zviedrija ir arī DP prezidējošā valsts.
Tas notiek dažādu sarežģītu konfliktu laikā. Sīrijā turpinās prātam neapverama vardarbība un nežēlības. Arī mūsu kaimiņvalstīs ir palielinājusies spriedze. Eiropas Savienība (ES) un ANO — organizācijas, kas tika izveidotas pēckara periodā, lai uzturētu mieru, tagad stāv izaicinājumu priekšā. Arvien palielinās norobežošanās tendences un nacionālisma piekritēju skaits.
Mēs nedrīkstam zaudēt laiku, ja vēlamies radīt izmaiņas un pozitīvi ietekmēt pasaules attīstību. Bijušais ANO ģenerālsekretārs Dāgs Hammaršelds (Dag Hammarskjöld) 1954. gadā teica: “ANO ir radīts nevis, lai cilvēci vestu uz debesīm, bet lai to izglābtu no elles.” Šie vārdi šobrīd liekas ļoti piemēroti.
Lai gan DP problēmas pastāv, ir notikumi, kas liecina, ka attīstība ir iespējama. 23. decembrī DP pieņēma pirmo rezolūciju astoņu gadu laikā par miera procesu Tuvajos Austrumos. Rezolūcija sniedz svarīgu izskaidrojumu, balstītu uz starptautiskajiem likumiem un starptautisko kopienu viedokļiem par nometināšanu.
Līdz ar Zviedrijas vietu ANO Drošības padomē, 1. janvārī par jauno ANO ģenerālsekretāru kļuva Antoniu Guterešs (António Guterres). Mūs iedrošina viņa uzstādījums par to, ka ir jāstiprina ANO spējas novērst bruņotus konfliktus. Šo uzstādījumu mēs plānojam īstenot Zviedrijas prezidentūras laikā janvārī. Mēs gribam:
- Sniegt atbalstu Antoniu Guterešam. Mēs plānojam izveidot pamatus aktīvām un konstruktīvām attiecībām starp Drošības padomi un jauno ģenerālsekretāru. Šī sadarbība ir būtiska, lai ANO varētu uzņemties daudzos miera un drošības izaicinājumus.
- Atspoguļot ANO konflikta novēršanas pūles un nepieciešamību pēc sieviešu iesaistīšanas miera un drošības veicināšanā. ANO ir jākļūst daudz efektīvākai, lai pēc iespējas mazinātu konfliktu izcelšanos. Miera procesos jāņem vērā sievietes saikni ar mieru, drošību un attīstību. Mums ir nepieciešami agrīni brīdinājumi par riskiem un gaidāmām krīzēm. Atbilstoši — agrīnā fāzē ir jābūt reakcijai vai nu mediācijas formā, vai vairāk spēku iesaistošā formā. Sieviešu iesaiste miera procesos ir stratēģisks jautājums starptautiskā miera un drošības nodrošināšanā. Tas ir gan pareizi, gan gudri, jo pētījumi pierāda, ka miera vienošanās pastāv ilgāk, kad sievietes atrodas pie sarunu galda. Sīrijas, Somālijas un citu sieviešu balsis ir jāsadzird Drošības padomē.
- Uzlabot Drošības padomes darba metodes. Mēs vēlamies sniegt savu pienesumu tādam Drošības padomes darbam, kas ir daudz efektīvāks, atklātāks un tiesiskāks. Mūsu darba metodēm būs raksturīga atklātība un dialogs, kas palielinās gan atbalstu, gan pārliecību. Šajā procesā ir jāiesaista dažādas mieru pārstāvošās grupas, ieskaitot pilsonisko sabiedrību.
Nākamnedēļ, 10. janvārī Zviedrija vadīs ministru līmeņa atklātās debates par konfliktu novēršanu. Mēs nedrīkstam ignorēt brīdinošās zīmes, kas signalizē par iespējamo kārtējo bruņoto konfliktu un vēl vairāk cietušiem cilvēkiem.
Debates būs pirmā oficiālā tikšanās starp ģenerālsekretāru un Drošības padomi. Mūsu mērķis ir kopīgi panākt jaunu konfliktu novēršanu. Mēs esam labi sagatavojušies. Zviedrija jau ir strādājusi padomē kā novērotāja un ir konsultējusies ar visām dalībvalstīm. Mēs esam izveidojuši dialogu ar Zviedrijas parlamentu (Riksdāgu) un pilsonisko sabiedrību, tāpat esam nodibinājuši arī ekspertu padomi.
Kā Drošības padomes locekle Zviedrija būs atbildīga, profesionāla, uzticama, uz dialogu vērsta un atvērta. Zviedrijas ārpolitika sakņojas starptautiskajās tiesībās, cilvēktiesībās, dzimumu vienlīdzībā un humānismā. Zviedrija turpinās cīnīties ar pārkāpumiem, kuros tiek izmantoti spēka paņēmieni, kas ir aizliegta ANO hartā, cilvēktiesībās un starptautiskajās tiesībās. Veto tiesību izmantošana ir jāsamazina, jo īpaši gadījumos, kad notiek masveida vardarbība un nežēlības, kā, piemēram, Sīrijas gadījumā. Kā DP locekle mēs savu laiku veltīsim koordinējot notikumus, krīzes un operācijas, kas dominē DP darbā un dienas kārtībā. DP darbu ietekmē dažādi notikumi (konflikti var sākties jebkurā brīdī un vietā), tāpēc mums ir jābūt gataviem neparedzamajam.
Starptautiskā sabiedrība nemitīgi nonāk jaunu izaicinājumu priekšā — tādu kā pandēmijas, dabas katastrofas, klimata pārmaiņas un kiberdraudi. Visai ANO sistēmai ir jāstrādā, lai novērstu šos draudus un nodrošinātu starptautisko mieru un drošību 21. gadsimtā.
ANO drošības operācijām ir jābūt daudz efektīvākam. Tajā pašā laikā Drošības padomei, formulējot operācijas mandātus, ir jāņem vērā pieejamā kapacitāte, lai izpildītu uzdevumus. Seksuālā vardarbība, ko pastrādā starptautiskie spēki pret vietējiem iedzīvotājiem, tajā skaitā Centrālāfrikas Republikā, ir pilnībā nepieņemami. Zviedrija cīnīsies pret jebkāda veida toleranci šāda veida gadījumos.
Zviedrija uzraudzīs ANO sadarbību ar reģionālajām organizācijām, ieskaitot miera un drošības sadarbību ar ES un Āfrikas Savienību. Kā aktīva dalībvalsts gan ANO, gan ES, Zviedrija pašsaprotami sniegs pienesumu abu organizāciju ciešākai sadarbībai.
Nav vieglu risinājumu pasaules konfliktiem vai arī attiecību saspīlējumiem Drošības padomē. Pacietība un ilgstošas pūles ir nepieciešamas. Principu ievērošana un dialogs, kā arī pastāvīga dzimumu vienlīdzības nozīmības uzsvēršana varbūt nepateicīgs un dažreiz grūts darbs. Mēs ticam, ka lai celtu kopējo drošību un ilgtspējīgu mieru, tas ir jādara.
To mēs grasāmies darīt, raugoties no mūsu perspektīvas, kā atvērta valsts, kas ir atkarīga no pārējās pasaules globalizācijas laikmetā. Mums ir būtiski, ka pasaules valstis risina problēmas kopā un ka asins izliešana kara laukos tiek aizstāta ar pacietību pie sarunu galdiem. Zviedrija strādās pie tā, lai tiek ievērota starptautiskā kārtība, kuras pamatā ir ANO un Drošības padome. Nākamo divu gadu laikā mēs to darīsim kā DP locekle.
Zviedrija ANO DP tika ievēlēta ar 134 balsīm. Pasaules valstis ir teikušas savu vārdu. Tagad ir mūsu kārta uzņemties atbildību un strādāt.
Margota Valstrēma (Margot Wallström) ir Zviedrijas ārlietu ministre.
Raksts pieejams arī angļu un zviedru valodā.
Komentāri (24)
Aldis-2 05.01.2017. 16.50
Savukārt franču vēsturnieks Gil Mihaely žurnālā “Causeur” fano par dāņiem:
Danemark, les secrets d’une identité heureuse
(Danija – laimīgās identitātes noslēpumi)
Autors mazliet atstāsta un analizē filmu, ko par Dāniju ir uzņēmusi kāda franciete un kas tika rādīta Francijas televīzijā.
Raksts sākas ar stāstu par jaunām dāņu māmiņām, kas ieiet kafejnīcā iedzert kafiju un papļāpāt, atstājot zīdaiņus ratiņos ārā pie kafejnīcas. Un nebaidoties ne no paidofiliem, ne no bērnu zagļiem. Droša valsts. Uzticība.
Bet no kā rodas šī uzticība?
La confiance repose sur l’homogénéité de la société. Oui, vous avez bien lu – et moi bien entendu. Le secret du Danemark est que les Danois sont tous pareils. « Le pays est homogène à plusieurs titres, le pays est culturellement homogène, les inégalités salariales sont réduites aussi. »
>>> Uzticība balstās sabiedrības viendabībā. Jā, jūs pareizi esat izlasījuši, un es labi esmu sapratis. Dānijas noslēpums ir tajā, ka dāņi ir līdzīgi. “Valsts ir viendabīga pēc dažādiem kritērijiem: valsts ir kultūrāli viendabīga, algu nevienlīdzība ir samazināta arī.”
Alexia Mayer nous dit que le secret du Danemark, c’est qu’il n’est pas multiculturel, ou comme le dit le sociologue « qu’il est culturellement homogène ». Autrement dit, qu’il n’y a pas ou peu d’immigration et/ou que l’assimilation – et non pas l’intégration – y marche très bien.
>>> Aleksija Mejere mums stāsta, ka Dānijas noslēpums ir tajā, ka tā nav multikultūrāla jeb, kâ saka sociologs, “ka tā ir kultūrāli viendabīga”. Citiem vārdiem runājot, ka tur nav vai ļoti maz imigrācijas, un ka asimilācija (un nevis integrācija) darbojas ļoti labi.
Le Danemark n’est donc pas « riche de ses différences » mais tout le contraire, riche et heureux grâce à l’absence ou à la très grande faiblesse des différences en son sein.
>>> Dānija tâtad nav “bagāta dažādībās”, bet pilnīgi otrādi – bagāta un laimīga pateicoties dažādību neesamībai vai to ļoti lielam vājumam.
3
Miervaldis > 06.01.2017. 11.52
Savukārt portāla megagvelzējs Aldis ar pretenzijām uz pseidointelektuālismu aizmirsa piemelot klāt, ka šīs memmītes izejot no mājām nebija aizslēgušas durvis, vai ticamāk viņu dzīvokļiem nemaz nav atslēgu, bet blakus pamestajiem ratiņiem uz sienas uzrakstījušas bankas datus un neviens pat nemēģina izmantot ne vienu, ne otru situāciju. Jā, memmīšu datoriem nav arī antivīrusu…
0
Miervaldis > 06.01.2017. 11.55
Megagvelzējs Aldis ir vāji maskēts rasists? Tad jānoskaidro, vai Aldis arī pats sevi uzskata par zagli un pedofilu, kā par latviešiem domā Rietumeiropas rasisti, vai varbūt tomēr rasistiem nav taisnība?
0
Anonīms > 06.01.2017. 10.47
lasu Pastaigu – tur šķiet septembra vai oktobra numurā bija intervija ar jaunu dāņu arhitektu – dievišķīgs cilvēks – ar milzu sociālo atbildību par savu arhitekta darbu. Lai tā būtu arhitektūra, kas kalpo ne tikai investoru, bet visas sabiedrības interesēm.
Lūk, tas ir kaut kas , kas ir cilvēku domāšanā.
Mana protams, ir zviedru sabiedrība. Stokholma ir mans sapnis – tik tuvs un tik tāls vienlaicīgi!
0
Absints 05.01.2017. 13.15
Es nezinu, vai man tā tikai liekas vai tā ir, bet te, šķiet, ir tendence taisīt vispasaules feminizāciju. Vai tas iederas šādā dokumentā?
1
Miervaldis > 06.01.2017. 11.53
Šķiet, ir tendence novērst nejēdzību, ka puse cilvēces atrodas, faktiski, zemcilvēku statusā.
0
Anonīms 06.01.2017. 12.04
Beidzot arī Čurkins tiks iepazīstināts ar Zviedrijas feministiskās ārpolitikas pamatprincipiem. Alepo vēl visi līķi diez vai apglabāti, par ātru rīkot praidu.
0