Dopinga skandāls: Krievijas amatpersona pirmoreiz atzīst organizētu krāpšanos ar dopingu

Šī brīža Krievijas antidopinga augstākā amatpersona pirmoreiz atzinusi valsts līdzdalību masīvajā dopinga skandālā.

Par to otrdien vēstīja laikraksts “New York Times”. Tomēr vēlāk Krievija noliedza šādus izteikumus.

“Tā bija institucionāla sazvērestība,” laikrakstā bija citēta Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) pagaidu vadītāja Anna Ancelioviča.

Vēlāk gan Krievijas Antidopinga aģentūra paziņojumā paudusi, ka Anceliovičas vārdi tikuši “sagrozīti un izrauti no konteksta”. “RUSADA nevar ne atzīt, ne noliegt šādu faktu,” teikts paziņojumā.

Tomēr Ancelioviča un citi laikraksta Maskavā intervētie cilvēki turpināja noliegt raksturojumu, ka dopinga shēmas bijušas “valsts sponsorētas”, sakot, ka valsts augstākās amatpersonas nebija iesaistītas.

“No mana skatu punkta, pieļāvām daudzas kļūdas,” laikraksts citē 81 gadu veco Vitāliju Smirnovu, kuru Krievijas prezidents Vladimirs Putins nozīmējis pārraudzīt valsts sporta reformas.

Tomēr viņš atsaucās uz hakeru grupas “Fancy Bear” atklājumiem, ka ļoti daudziem Rietumu sportistiem ir Terapeitiskās lietošanas atļauja (TUE), kas ļauj ārstu uzraudzībā lietot aizliegtos medikamentus. “Krievijai nekad nav bijušas iespējas, kas ir dotas citām valstīm,” paudis Smirnovs.

Decembra sākumā Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgā izmeklēšanas komisija kanādiešu jurista Ričarda Maklarena vadībā publicēja jaunāko ziņojumu par dopinga lietošanu Krievijā, kurā tika paziņots, ka laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam vairāk kā 1000 Krievijas sportisti 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.

9.decembrī Krievijas sporta ministrs aģentūrai TASS teica, ka “institucionāla sazvērestība” nav pierādīta. Maklarena ziņojums sacēlis pamatīgu vētru ziemas sporta veidu sabiedrībā. Latvijas skeletona komanda bija pirmā, kura paziņoja, ka boikotēs februārī Sočos ieplānoto pasaules čempionātu. Pēc tam, kad latviešu iniciatīvu atbalstīja arī citas valstis, Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF) čempionātu pārcēla uz Kēnigszē trasi, Vācijā.

Tāpat pašlaik jau Krievija zaudējusi tiesības šoziem uzņemt Pasaules kausa posmus biatlonā, ātrslidošanā un distanču slēpošanā.

Pēc Maklarena ziņojuma publicēšanas un tās sniegtās informācijas analīzes, vairāki mediji, tostarp arī Krievijā, ziņoja, ka Sočos pozitīvas analīzes bijušas arī olimpiskajam čempionam skeletonā Aleksandram Tretjakovam un divkārtējam šo spēļu čempionam bobslejā Aleksandram Zubkovam ar stūmējiem. Tāpat aizdomās turamo vidū bija arī olimpiskie vicečempioni kamaniņu sportā stafetē Alberts Demčenko un Tatjana Ivanova.

Tretjakovs Sočos aiz sevis atstāja titulēto Latvijas skeletonistu Martinu Dukuru, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs palika ceturtais. Savukārt uzreiz aiz Zubkova četrinieka palika Latvijas kvartets ar pilotu Oskaru Melbārdi. Tikmēr Krievijas kamaniņu braucēji komandu stafetē izcīnīja sudraba godalgas, bet trešajā vietā Sočos ierindojās Latvijas komanda.