Vilnas zeķes valsts ekonomikas sildīšanai

Daži dzīvē noderīgi risinājumi jaunās nodokļu kārtības ievērošanai

Pētot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātos metodiskos materiālus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumiem no saimnieciskās darbības ienākuma, mani nepatīkami pārsteidza tajos aprakstīts piemērs “iz dzīves”, kurā minēta kāda persona, kas VID reģistrējusi lauksaimniecisko darbību – piemājas saimniecību.

Neskatoties uz to, ka šī persona algotu darbu nestrādā, ir 2.grupas invalīde un kā saimnieciskās darbības veicēja VID reģistrējusies tikai septembra beigās, viņa iemanījusies savā piemājas saimniecībā tikt pie vairāk nekā 9000 eiro ienākuma. Šeit jāņem vērā, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo ienākumu veido ieņēmumu un izdevumu starpība.

Tā kā, manuprāt, vienīgā “piemājas lauksaimniecības nozare”, kas varētu ienest šādus astronomiskus ienākumus, ir pīpējamo kaņepju jeb marihuānas audzēšana, tad aprakstītais piemērs ir vairāk nekā amorāls.

Šis nenoliedzami ir izdomāts piemērs, kas rāda, cik tālu no realitātes un sapratnes par uzņēmējdarbību ir mūsu ierēdņi.

Iespējams, tikpat tālu, cik marsieši no Zemes. Tomēr stāsts nebūs par ierēdņiem – citplanētiešiem. Tas ir turpinājums nesenai publikācijai par to, kā mazajam uzņēmējam izdzīvot bangojošajā nodokļu jūrā. Iepriekš aprakstīti trīs risinājumi, kā mazajam uzņēmējam mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja režīmā izvairīties no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) pārmaksas. Šeit aplūkoti vēl četri risinājumi no pašnodarbinātā skatupunkta, kas vienlaikus reģistrēts kā patentmaksas vai IIN maksātājs.

Darbojošās personas palikušas tās pašas – Anniņa, kas ada vilnas zeķes, un “Melnā avs”, kas tās no viņas pērk. Piemēri fokusēti uz Anniņu, kas šajā stāstā ir galvenā “melnā darba” darītāja. Viņa zeķes ada ar adāmmašīnu, uzadot dienā divus pārus, un par vienu zeķu pāri vēlas nopelnīt 10 eiro. Aprakstītā saimnieciskā darbība – preču ražošana un pārdošana – norisinās tuvākajā nākotnē jeb 2017.gadā, ņemot vērā aktuālas likumu normas.

Ceturtais risinājums. Anniņa reģistrējās VID kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja pilnā apmērā. Tas, vai viņa vienlaikus strādā vai nestrādā algotu darbu, saņem vai nesaņem pensiju, nav svarīgi – patentmaksa, kas sevī ietver IIN un VSAOI, it tāda kā “mēnešbiļete” konkrētai saimnieciskai darbībai konkrētā laika periodā.

Tomēr patentmaksai ir būtiski ierobežojumi – tās maksātājs nedrīkst nodarbināt citas personas.

Turklāt viņa ieņēmumi – nejaukt ar ienākumiem, kas ir ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība! – nedrīkst pārsniegt 15 tūkstošus eiro gadā. Patentmaksas maksātājs uzskaita tikai saimnieciskās darbības ieņēmumus. Tiem nevar noteikt gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus. Turklāt to var maksāt tikai noteiktās profesijās strādājošie, tostarp šuvēji, kurpnieki, kalēji, daiļamatnieki, floristi, frizieri, fotogrāfi, mājkalpotāji u.c.

Atbilstoši MK noteikumiem Anniņai kā adītājai – rokdarbniecei patentmaksa ir 57 eiro mēnesi, ja viņa dzīvo Rīgā, vai 43 eiro mēnesī, ja viņa dzīvo ārpus tās. Pieņemsim, ka viņa dzīvo Rīgā. Ja Anniņa mēnesī ir uzadījusi 10 zeķu pārus un vēlas nopelnīt 100 eiro no to pārdošanas, tad viņai pie plānotajiem ienākumiem jāpieskaita izdevumi par dziju, teiksim, 20 eiro, un patentmaksa 57 eiro, iegūstot kopā 177 eiro (100+20+57=177). Līdz ar to minimālā cena, par kādu Anniņa var pārdot vienu zeķu pāri “Melnajai avij”, ir vismaz 17,70 eiro (177/10=17,70).

Savukārt, ja Anniņa mēnesī ir uzadījusi 40 pārus zeķu un vēlas nopelnīt 400 eiro, tad, pieskaitot izdevumus par dziju un patentmaksu, viņa iegūs kopā 537 eiro (400+80+57=537). Līdz ar to minimālā cena, par kādu Anniņa var pārdot vienu zeķu pāri, ir samazinājusies līdz 13,43 eiro (537/40=13,43).

Ņemot vērā augstākminēto, var secināt, ka aprakstītajā nodokļu maksāšanas režīmā, pieaugot izgatavotās un pārdotās produkcijas apjomiem, ne vien palielināsies saimnieciskās darbības veicēja faktiskie ienākumi, bet arī iespējams samazināt preces pārdošanas cenu, palielinot saimnieciskās darbības veicēja jeb pašnodarbinātā konkurētspēju.

Pilnās patentmaksas maksātājam nav liels administratīvais slogs.

Reģistrācijas iesniegumu aizpilda par vienu, trīs vai sešiem kalendārajiem mēnešiem, vai arī vienu gadu, patentmaksu par izvēlēto periodu maksā avansā noteiktos valsts budžeta ieņēmumu kontos, hronoloģiski uzskaita ar saimniecisko darbību saistītos ieņēmumus un reizi gadā aizpilda iedzīvotāju ienākumu deklarāciju. Turklāt to visu var izdarīt arī elektroniski.

Piektais risinājums. Anniņa reģistrējās VID kā saimnieciskās darbības veicēja un samazinātās patentmaksas maksātāja. Līdztekus augstāk aprakstītajiem profesiju ierobežojumiem ir papildu nosacījumi: personai ir piešķirta vecuma pensija, tās saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro, tā nav mikrouzņēmumu nodokļa, IIN un algas nodokļa maksātāja. Samazinātā patentmaksa par 6 mēnešiem ir 9 eiro, par gadu – 17 eiro. Pieņemsim, ka Anniņa maksā patentmaksu par gadu. Tā kā patentmaksa ir maza, aprēķinos to neņemsim vērā.

Ja Anniņa mēnesī ir uzadījusi 10 zeķu pārus un vēlas par tiem nopelnīt 100 eiro, tad, pieskaitot 20 eiro izdevumus par dziju, viņa var tos pārdot “Melnajai avij” par 120 eiro. Neatkarīgi no pārdotā apjoma viena zeķu pāra cena dotajā gadījumā būs 12 eiro. Tomēr, ņemot vērā 3000 eiro ieņēmumu ierobežojumu, Anniņa nedrīkst pārdot vairāk kā 250 zeķu pārus gadā (3000/12=250).

Samazinātā patentmaksa, ja ievēro visus ierobežojumus, ir pensionētam mājražotājam vai amatniekam, kas vēlas piepelnīties, piemērotākais nodokļu maksāšanas režīms.

Samazinātās patentmaksas maksātājam ir salīdzinoši neliels administratīvais slogs. Reģistrācijas iesniegumu aizpilda par 6 mēnešiem vai vienu gadu un patentmaksu par izvēlēto periodu maksā avansā noteiktos valsts budžeta ieņēmumu kontos. Maksātājam nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju, tomēr, ja to dara, ieņēmumus, par kuriem maksāta patentmaksa, var nenorādīt.

Sestais risinājums. Anniņa reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicēja un IIN maksātāja. Vienlaikus viņa var būt gan darba ņēmēja, kas saņem algu, gan pensionāre, kas saņem pensiju, gan mājsaimniece, kas pieskata savus bērnus.

Vienīgais nosacījums – Anniņas ienākumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 380 eiro mēnesī.

Turklāt kā pašnodarbinātā persona par šiem 380 eiro viņa var nemaksāt VSAOI. Ja Anniņa ir uzadījusi 10 zeķu pārus un vēlas par tiem nopelnīt 100 eiro, viņai jāpieskaita IIN (23%) un izdevumi par dziju. Tie kopā būs 149,87 eiro (149,87-20=>129,87-23%=>100). Līdz ar to minimālā cena, par kādu Anniņa var pārdot vienu zeķu pāri, būs 14,99 eiro (149,87/10=14,99).

Tā kā aprakstītajā situācijā IIN tiek maksāts “parastajā” nodokļu režīmā, jākārto ne vien grāmatvedība vienkāršā ierakstu sistēmā, uzskaitot ieņēmumus un izdevumus, bet arī jāiesniedz IIN prognozējamo avansa maksājumu aprēķini, jāievēro avansa maksājumu termiņi un reizi gadā jāiesniedz ienākumu deklarācija, rezumējošā kārtībā pārrēķinot nodokļus, ja nepieciešams.

Septītais risinājums. Anniņa reģistrējās VID kā saimnieciskās darbības veicēja un IIN maksātāja. Šis ir viņas vienīgais darbs un ienākumu avots. Pieņemsim, ka viņa strādā 20 dienas mēnesī, uzadot 40 zeķu pārus. Lai nopelnītu 10 eiro no zeķu pāra vai 400 eiro neto algu mēnesī, Anniņai jāņem vērā ne vien VSAOI, IIN un saimnieciskās darbības izmaksas.

Tā kā nodokļi tiek maksāti “parastajā” nodokļu režīmā, jārēķinās ar vēl lielāku administratīvo slogu.

Papildus regulāri jāiesniedz pašnodarbinātā ziņojumi un jāsedz VSAOI. Šoreiz VSAOI minimālo iemaksu objekts ir 380 eiro mēnesī, likme pašnodarbinātajiem – 30,58%. Līdz ar to minimālās VSAOI ir 116,20 eiro mēnesī, neapliekamais minimums – 60 eiro mēnesī. Lai iegūtu atlikušos 340 eiro ienākuma, nepieciešami 441,56 eiro, kurus apliek ar 23% IIN (441,56-23%=340). 40 zeķu pāru ražošanas izdevumi ir 80 eiro.

Lai nopelnītu 400 eiro neto algu, Anniņai jārēķinās, ka kopējās izmaksas būs vismaz 697,76 eiro (441,56+60+80+116,20=697,76), bet viena zeķu pāra minimālas izmaksas sasniegtu 17,44 eiro (697,7/40=17,44).

Tas, ka nākamais gads atnesīs ne tik labas pārmaiņas mazajiem uzņēmējiem, vairs nav noslēpums. Tas, ka likumus var rakstīt nekompetenti ierēdņi, bet valsti vadīt augstprātīgās amatpersonas, nevienu nepārsteigs. Neskatoties uz to, aizvien ticu, ka iespēja kļūt par īsteniem savas zemes saimniekiem vēl nav izniekota.