Nodokļu sistēms valstī virzās tur, kur neviens nav gatavs iet
Bieži varam novērot sekojošu ainu – pašvaldība ir atradusi naudu, lai ieklātu jaunus betona bruģus gar ielām, caur parkiem un citur, bet jaunieklātais bruģis neseko cilvēku ierastajām takām un viņi to neizmanto. Cilvēki turpina iet pa iemītām takām, kuras parasti mēdz būt taisnākais un loģiskākais ceļš.
Mūsu nodokļu sistēma valstī bieži ir kā bruģis, kas netiek klāts pa loģisko taku, bet virzās tur, kur neviens nav gatavs iet. Rezultātā – liela ēnu ekonomika, traucēti konkurētspējas apstākļi un līdz ar to arī nelabvēlīga investīciju vide ar izrietošo augsto bezdarbu un budžeta ienākumu trūkumu.
Nodokļu sistēmai ir jābūt loģiskai un saprotamai, lai to ievērotu. Lai valstij klātos labi, tad šai sistēmai būtu jāveicina nodarbinātība, lai no palielinātas ekonomiskās aktivitātes varētu iekasēt pietiekami daudz nodokļos, noturot pēc iespējas zemākas likmes.
Nesen valdība ir pieņēmusi divus kļūdainus lēmumus – (1) palielināt minimālo algu par 10 eiro, nevis neapliekamo minimumu un (2) prasīt darba devējiem samaksāt pilnu sociālo nodokli par cilvēku, kurš strādā tikai daļu slodzes. Tas ir tieši tāpat, kā ieklāt jauno bruģi tur, kur neviens nav gājis un neies.
Tas, ka daudzi Latvijā nemaksā pilnu nodokļu summu, ir jāpieņem kā fakts. Mums joprojām ir “aplokšņu” algas, jo Latvijas salīdzinoši zemajām algām nodokļu slogs ir ļoti augsts. Maksājot visu, pie katra nopelnītā eiro darba devējam valstī ir jāmaksā līdz 80 centiem (atkarībā no ģimenes stāvokļa utt.). Algām zem 1000 eiro mēnesī šis ir lielāks slogs nekā “dārgajās” Skandināvijas valstīs. Daudzi saprot, ka to atļauties nevar. Izvēle tātad ir starp to, lai izbeigtu uzņēmējdarbību, vai to turpināt, daļēji apejot nodokļu sistēmu. Abi varianti valstij ir slikti.
Minimālo algu maksā divos gadījumos – par mazkvalificētu darbu vai kvalificētam darbam kā “oficiālo” daļu no pilnas algas, pārējo maksājot “aploksnē”. Palielinot minimālo algu samazinās uzņēmēju interese darbā pieņemt mazkvalificētu darbaspēku, piemēram, gados jaunus cilvēkus. Jo augstāka minimālā alga, jo lielāka tieksme vai nu darbinieku darbā nepieņemt, vai pieņemt pilnīgi neoficiāli, nemaksājot darba nodokļus vispār. Rezultātā ir gaidāms, ka lēmums palielināt minimālo algu tikai palielinās ēnu ekonomiku. Ēnu ekonomika, savukārt, kropļo konkurences apstākļus tirgū, kas vēl tālāk samazina investīcijas un palielina bezdarbu. Apburts loks, no kura ir jāizkļūst.
Ja valsts vēlas veicināt nodarbinātību un samazināt ēnu ekonomiku, tad ir jāpalielina neapliekamais minimums, lai no katra izmaksātā eiro vairāk naudas ir darbiniekam, bet mazāk valstij. Valsts kases ieņēmums varētu palielināt lielāka ekonomiskā aktivitāte un samazināta ēnu ekonomika. Valsts labklājību necels lielāks nodokļu slogs. Tā pieaugs tikai tad, kad palielināsies patiesā ekonomiskā aktivitāte.
Otrs kļūdainais valdības lēmums – iekasēt pilnu sociālo nodokli par daļēji nodarbinātu darbinieku. Tas tikai un vienīgi veicinās nelegālās nodarbinātības pieaugumu. Valdība kļūdaini uzskata, ka visi daļēji nodarbinātie cilvēki ir tikai aizsegs nodokļu nemaksāšanai – faktiski visi strādā uz pilnu slodzi, bet melīgi stāsta, ka tikai daļa slodzes. Protams, tādi arī droši vien pastāv. Taču nodokļu politiku nedrīkst būvēt uz pieņēmumu, ka visi ir krāpnieki. Daudzi tik tiešām strādā daļu slodzi, īpaši studenti un gados vecāki cilvēki. Uzliekot lielāku nodokļu slogu uz šiem cilvēkiem tiks veicināta vai nu viņu atlaišanu, vai pāreju uz pilnīgi “neoficiālu” darba apmaksu. Atkal – abi varianti valstij ir slikti.
Ilgu laiku politiķu vidū dominējošais viedoklis ir bijis celt nodokļus ar mērķi iekasēt vairāk un pēc tam pārdalīt. Šī domāšana ved strupceļā. Mūsu valstī cilvēki nav muļķi. Viņi seko loģiskiem norādījumiem, bet apiet acīmredzamas muļķības. Ja no valsts puses prasības būs loģiskas, tad sistēma attīstīsies gludi. Ja valdība turpinās bruģēt takas tur, kur neviens neies, cilvēku neapmierinātība ar valsts pārvaldi tikai augs.
Krišjānis Kariņš ir Eiropas Parlamenta deputāts (Vienotība/ETP)
Komentāri (17)
Absints 23.11.2016. 10.57
Piekrītu Kariņa kungam. Dzīvs piemērs- zinu iestādi, kas lai uzturētu apkārtni kārtībā, darbā ir pieņēmusi dārznieku. Dārznieks nāk rezi nedēļā, ravē, pārstāda, plauj. Vairāk darba arī nav. Viņš ir pieņemts uz 1/5 slodzes. Kas notiks tagad? Labākajā gadījumā dārznieku atlaidīs, sliktākajā – maksās aploksnē,jo apkārtne ta kārtībā jātur. Nez vai reāls ir variants, ka par dārznieku nodokļos maksās vairāk kā dārzniekam pašam, jo iestādei par viņa darbu būs vairākas reizes jāpārmaksā. (parēķināju, ja dārznieks par darbu saņem 100 eiro mēnesī, iestādei,tas izmaksā 180 eiro. Pēc jaunā likuma, iestādei tas maksās 900 eiro, no kuriem 100 saņems dārznieks. Izmaksas pieaugs 5 reizes!)
Otrs- Vācijā līdz nesenam laikam nebija noteikta minimālā alga, Rakstu tā, jo nezinu, vai arodbiedrību spiediena rezultātā nav kas mainījies. (arī tur pietiek populistu) Visi zinam, kur ir Vācija, kur esam mēs, taču fakts ir tāds ka minimālā alga kā tāda nevis stimulē ekonomiku, bet bremzē to. Protams populistiski tā ir aizsardzība darba ņēmējam, jo mazāk maksāt nevar. (tad kāpēc to nenoteikt 1000 apmērā?) Tas nozīmē – mazākk nevar, tad nedaram, un nemaksājam NEKO. Taču ir virkne darbu vai darbiņu, kuru apjoms ir neliels (nu piemēram, jāuzkopj kantoris, kas sastāv no 3 telpām), un oficiāli varētu kādam par šo pāris stundu darbu nedēļā samaksāt. Bet- tas nav iespējams, jo ir jāmaksā vismaz minimālā alga, vai, pēc jaunajām izmaiņām, jāmaksā pilni nodokļi arī nepilna laika darbiniekam.. Tad ko darīt, dzīvot netīrās telpās, bankrotēt, jo jāpārmaksā apkopēja darbs, vai atrast veidu, kā to konvertēt- t.i. atrast veidu, kā to ielikt aploksnē, Domāju. ka tagad konvertēšana tikai pastiprināsies…
Rezultātā valsts vārdos ir pret ēnu ekonomiku, praksē to stimulē..
Manuprāt, pilnīgi idiotiski un absurdi lēmumi, man liekas, ka tas ir saprotams par ezim, taču mūsu politiķi tādus pieņem. Ideja jau kārtējo reizi ir jauka un puritāniski pareiza- cīnīties ar negodīgiem nodokļu maksātājiem. Tik vai rezultāts atkal nav godīgo nodokļu maksātāju sodīšana? Vai tā praksē ir cīņa ar nodokļu nemaksātājiem?
Jau simts reizes esmu rakstījis, ka Latvija sevi pārvaldīt nespēj, te nu atkal ir apliecinājums tam.
1
Miervaldis > 24.11.2016. 15.44
Samaksājot dārzniekam 100 eiro, iestāde nekādi nevar samaksāt 900 eiro nodokļos. Nav tādu nodokļu likmju.
Likums vispār ir vajadzīgs tikai tāpēc, lai piespiestu noziedzniekus šo likumu ievērot. Ja visi pilsoņi būtu ideāli apzinīgi, likumus varētu nepieņemt, bet tādu pilsoņu nav. Un darba ņēmējam ir aizsardzība nevis populistiski, bet reāli.
Neuztraucieties par to, ko darīs gnīda, kad viņu piespiedīs samaksāt nodokļus. Tā būs gnīdas problēma. Lai rīko darbā cūkkūti. Lai pats strādā par bezalgas dārznieku un sētnieku. Lai bankrotē. Jo ātrāk bankrotēs visi idejiskie algu nemaksātāji, jo labāk ekonomikai!
Ekonomikas teorija apgalvo, ka dārznieka vietai jau sen jābūt tukšai, jo neviens nevēlēsies strādāt par ”piektdaļnodarbināto.” Kas mums Letvidžā par ekonomisko anomāliju, ka tā nenotiek?
0
Neticis 24.11.2016. 21.39
Mūsu politiķi neizvēlas kā labāk. Viņi izvēlas to, kas (viņu iedomātajā pasaulē) budžetā ienes vairāk naudas.
1
Miervaldis > Neticis 24.11.2016. 22.19
Kam ir vajadzīga jūsu pensija, jums vai budžetam? Kurš būs vainīgs, ja pensionējoties izrādīsies, ka jums nekas vairāk par sociālo pabalstu nepienākas?
0
ilonabi 23.11.2016. 21.26
Es arī esmo to rindās, kurus var atlaist vai atlaist un maksāt aploksnē, jo strādāju 1/3 slodzes. Un, ja mani atlaiž, tad ir ļoti slikti, jo kamēr esmu vēža ārstēšanas stadijā, lielāku slodzi nespēju strādāt.
0