Reģionālajām slimnīcām ir jāizceļ savas stiprās puses

Reģiona slimnīcām ir nozīmīga loma medicīnas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai Latvijas novadu iedzīvotājiem un veselības aprūpes reformām jābūt vērstām uz pakalpojumu pieejamības veicināšanu, viedokļa rakstā pauž SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis.

 Veselības aprūpes sakārtošanai nepieciešama slimnīcu strukturizācija – attīstot reģionālās slimnīcas ikdienas un neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanai, kā arī agrīnai diagnostikai, savukārt lielās slimnīcas „smagāku” plānveida pacientu aprūpei un sarežģītu manipulāciju veikšanai kā to paredz arī Pasaules Bankas pētījums. 

Tā vietā, lai visi darītu visu, daudz vērtīgāk būtu iedalīt precīzus uzdevumus katrai slimnīcu grupai, strukturizējot veselības aprūpes sistēmu kopumā. Reģionālajām slimnīcām ir jāizvērtē un jāizceļ savas stiprās puses un, balstoties uz tām, jāveido sava nākotne. Tā ir iespējams sakārtot slimnīcu tīklu un palielināt pieejamību iedzīvotājiem tuvāk to dzīves vietai. 

Ir svarīgi saprast, ka reģionālās slimnīcas nav slogs, bet attīstot katras slimnīcas stiprās puses un profilējot tās pēc iedzīvotāju vajadzībām un pieprasījuma, reģionālo slimnīcu tīkls ir būtisks atspaids lielajām slimnīcām un visai veselības aprūpes sistēmai – ikdienā tās padara pieejamākus pieprasītākos un rutīnas veselības aprūpes izmeklējumus un pakalpojumus un noņem daļu slodzes no lielākajām pilsētu slimnīcām.

 Uzskatu, ka mērķtiecīgi attīstot strukturālu veselības aprūpes reformu, ir iespējams izveidot ilgtspējīgu, un vienotu Latvijas slimnīcu tīklojumu, kas vērsts uz iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamību un pakalpojumu kvalitāti, kā arī vienlaicīgi atbalsta un stiprina reģionus. Turklāt, ja tiks veikta slimnīcu strukturālā reformas pēc būtības, būs iespējams ietaupīt ievērojamus finanšu līdzekļus, ko tālāk nodot atpakaļ slimnīcām veselības aprūpes pilnveidošanai. 

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība par pārprofilēšanos jau lēma 2011. gadā, kad izšķiroša bija abu slimnīcu turpmākā pastāvēšana. Pēc rūpīgas analīzes tika izvēlēts reģionu slimnīcu attīstības modelis, kas paredzēja saglabāt abu slimnīcu darbību, vienlaikus tās profilējot, izslēdzot mazāk pieprasītās dublējošās funkcijas un pakalpojumus, kā arī samazinot to uzturēšanas izmaksas. Tā rezultātā Balvu slimnīcā tika saglabāta diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana, kā arī darbojas vairākas nodaļas – Ķirurģijas nodaļa, Dzemdību un ginekoloģijas nodaļa, Bērnu nodaļa, Terapijas un neiroloģijas nodaļa, Reanimācija, Uzņemšanas nodaļa un Patologanatomijas nodaļa. 

Savukārt Gulbenes slimnīcā izveidots traumpunkts (diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts), kur visu diennakti ir pieejama ārsta palīdzība, kopš 2011.gada diennakts režīmā reģiona iedzīvotājiem tiek nodrošināta stacionārā aprūpes nodaļa, diennakts stacionārā infekciju nodaļa, dienas stacionārs, plānveida operāciju palīdzība un plašs ambulatoro pakalpojumu klāsts.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības apkalpes pamatteritorija ir 5 novadi. Pērn medicīniskā palīdzība tika sniegta vairāk kā 73 000 pacientu, tostarp ap 4 500 akūtu pacientu, kam tika sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ar dažādām slimībām SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” tiek ārstēti vidēji 1000 bērni gadā.

Ikviens operatīvās darbības rādītājs, salīdzinot ar 2012.gadu, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, ir palicis nemainīgi stabils, pat pieaudzis. Turklāt tas viss ir panākts pie apstākļiem, kad sarūk teritorijā dzīvojošo skaits.

Kopš 2011. gada Balvu slimnīcā nepārtraukti tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, nodrošinot ķirurģijas, terapijas, dzemdību, sieviešu aprūpes, uzņemšanas nodaļas un reanimācijas (intensīvās terapijas) nodaļu diennakts darbu. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem lielāku pieejamību ārstu pakalpojumiem, Balvu slimnīcā šobrīd ir palielināts pieejamo speciālistu skaits. Pacientiem pastāvīgi pieejami pieci speciālisti: ķirurgs, ginekologs, anesteziologs, pediatrs un internists, lai gan minimālā prasība ir tikai pēc trim ārstiem.

Kopumā neatliekamo medicīnisko palīdzību ar akūtām diagnozēm Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā saņēmuši vairāk kā 4 500 pacientu pērn, arī iepriekšējo gadu statistiskas dati ir līdzīgi un pacientu skaits neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, t.sk. ar traumām un ievainojumiem, bijis virs 3500 pacientiem gadā. Otra nozīmīga Balvu slimnīcas specializācija ir dzemdību pakalpojumi, vidēji gadā tiek pieņemtas ap 350 dzemdībām.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības dienas stacionārā veikto operāciju skaits pieaudzis no 400 operācijām, kas veiktas 2012. gadā līdz vairāk kā 500 operācijām, kas veiktas 2015.gadā. Balvu slimnīcas operāciju zālē pērn veiktas 412 operācijas, tostarp 9 akūtas zarnu vēža, 2014.gadā 588 operācijas, no kurām 7 bija akūtas zarnu vēža operācijas, 2013.gadā – 655 operācijas, tostarp 8 akūtas zarnu vēža operācijas, bet 2012.gadā veiktas 615 operācijas, tostarp 8 akūtas zarnu vēža operācijas.

Pēdējo gadu laikā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, esam pilnveidojuši pakalpojumu grozu, nodrošinot augsti kvalificētu speciālistu pieejamību, kā arī radot darbavietas jauniem speciālistiem. To atzinīgi novērtē reģionu iedzīvotāji, kas nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un diagnostiku var saņemt tuvāk savai dzīves vietai. Profilaktiskās apskates 2012. gadā tika veiktas vairāk kā 1000 gadā, savukārt 2015. gadā jau vairāk kā 1500 apskates gadā. 

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība nodrošina plašu medicīnas pakalpojumu pieejamību reģiona iedzīvotājiem – tuvāk to dzīvesvietai. Tādas sarežģītas manipulācijas un ķirurģiskas iejaukšanās, kā krūts vēža operācija, plānveida olnīcu un zarnu vēža operācijas tiek veiktas Latvijas onkoloģijas centros Rīgā, kā arī Liepājas un Daugavpils reģionālajās slimnīcās. 

Šāda līmeņa sarežģītas operācijas reģionālajās slimnīcās kā Balvi, Cēsis, Alūksne, Tukums veikt nerekomendē, jo šāda veida diagnozes tiek ārstētas ar kompleksu terapiju – operatīvā ķirurģija savienojumā ar ķīmijas un staru terapiju. Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības piemērs ir paraugs tam, ka pārprofilējot un strukturējot slimnīcu darbību, ir iespējams nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību tuvāk iedzīvotājiem, lai savlaicīgi tiktu sniegta primārā veselības aprūpe un veiktas nepieciešamās medicīniskās manipulācijas, tostarp sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Uzskatu, ka mērķtiecīgi attīstot strukturālu veselības aprūpes reformu, ir iespējams izveidot ilgtspējīgu, un vienotu Latvijas slimnīcu tīklojumu, kas vērsts uz iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamību un pakalpojumu kvalitāti, kā arī vienlaicīgi atbalsta un stiprina reģionus.

Marģers Zeitmanis ir SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes priekšsēdētājs.