Informācijas noplūdes esot būtiska Latvijas valsts pārvaldes problēma
Kopējā drošības situācija Latvijā pašlaik ir vērtējama kā nedroša un sarežģīta, šodien rīta raidījumā LNT pauda Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets. Viņa vērtējumā, pašlaik Latvijā var runāt par diviem galvenajiem nacionālās drošības apdraudējumiem – Krievijas neprognozējamo rīcību un starptautisko terorismu, citē aģentūra LETA.
Krievijas gadījumā ir redzams, ka šī valsts savu ģeopolitisko uzstādījumu apmierināšanai pie Baltijas valstu robežām palielina karaspēku, mēģinot iebiedēt starptautisko sabiedrību un sašķelt Rietumu sabiedrotos. Krievijas speciālie dienesti pastiprināti mēģina strādāt Latvijā, taču arī DP strādā pastiprinātā režīmā, stāstīja Mežviets. DP uzmanības lokā mēdzot nonākt atsevišķi Latvijas pedagogi, kuri savā darbā īstenojot Krievijas ģeopolitiskās intereses.
Mežviets norādīja, ka pēc skaļajiem terora aktiem Eiropas valstu drošības dienesti ir būtiski pastiprinājuši darbu, līdz ar to ļoti daudz ieceru tiek novērsts vēl plānošanas stadijā un sabiedrība par tiem neuzzina. Mežviets stāstīja, ka musulmaņu kopiena Latvijā ir neliela, tomēr arī to ir skāruši radikalizācijas procesi un kopumā attīstība neesot vērtējama kā labvēlīga. Pēc DP priekšnieka vārdiem, drošības dienesti Latvijas musulmaņu kopienā ir fiksējuši zināmu skaitu radikālu cilvēku, kas diemžēl palielinās.
DP ir sāktas trīs lietas par Latvijas valstspiederīgo dalību Sīrijas konfliktā, tomēr Mežviets pieļauj, ka reālais no Latvijas uz konflikta zonu aizbraukušo cilvēku skaits varētu būt nedaudz lielāks. Pēdējais plaši zināmais gadījums ir par “personu uzvārdā Grīnbergs”, kas tika aizturēts Turcijā un pašlaik ir apcietinājumā Latvijā, piebilda Mežviets. DP ar zināmu regularitāti atsakot patvēruma meklētāju lūgumus Latvijai, tostarp bijušas arī personas, par kurām ir bijušas aizdomas par iespējamu saistību ar islāma radikāļiem.
Klasificētas informācijas noplūdes Latvijā ir ļoti būtiska problēma, kas valsts pārvaldē ir vērojama jau daudzu gadu garumā, sacīja Mežviets. Viņa vērtējumā, virknei valsts pārvaldes amatpersonu nav izpratnes par klasificētu informāciju un iespējamām negatīvajām sekām, kādas var radīt šādu ziņu nopludināšana.
Drošības policijas vadītājs lēsa, ka gadījumu, kad klasificēta informācijas nopludināta neapzināti un kad savukārt tas darīts apzināti kaitnieciski, skaits varētu būt “pusi uz pusi”. Policija pašlaik ir saņēmusi un sākusi vērtēt Valsts kancelejas iesniegumu par informācijas noplūdi Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja konkursā.
Komentāri (24)
Anonīms 01.11.2016. 09.33
Pieņemiet mani darbā DP,un es ieviesīšu kārtību.
Es drošības situāciju Latvijā redzu kā loti loti sarežģītu divu apstākļu dēļ – Krievijas agresīvā valsts ārpolitika, imperialisma un čekisma ideoliģijas atdzimšana un Krievijas milzīgā vara un ietekme Latvijā. Kaut vai mūsu enerģētiskā akariba, kaut vai Putina investoru pārcelšanās uz dzivi Latvijā un nākotnes elektorāta veidošanās.
Sīrija karš un visi islāmisti rīkļu griezēji Latviju uzskata par tādu nabadzi, kurai nav vērts pat ar kāju iespert.
Lūk, varu ietu, kurā istabā gribu – visur dzirdu kā kaimiņi klausās vai radio, vai tv krievu valodā. Mums ir iedzivotāju sapulce par mājas apsaimniekošanas jautājumiem, man kaimiņi lūdz runāt krieviski, jo viņi latviski nesaprot.
Tie ari ir tie draudi – latvieši aizbrauc , latviešus Latvijas latviešu valdība padzen no valsts un iekšā brauc Putina investori un kā mēs tikko te lasījam – tikšot vesti iekšā simti tūkstoši viesstrādnieku no NVS un ienvideiropas nabadzīgam valstīm, kuri ta arī nākotnē šeit natrualizēsies un balsos par sirsnīgo un jauku saskaņu, nevis par kādu no Latvijas partijām.
4
atrium > Anonīms 01.11.2016. 12.09
Skaisle
V.Vīķe Freibera salikusi rociņas gandrīz raud. Dikti baioties no Trampa uzvaras.
Trampa uzvara sūc, bet no Makkeina uzvaras gan čekas viķirānei un viņas sugas brāļiem būtu bijis pamatoti jāraustās. Par SC balso nevien krievi, tādi gadās arī starp t.s. latvietīšiem, kuri tik zvēriski nīst Latvijas nacionālpatriotus, ka maizes kumoss iestrēgst rīklē.
0
Anonīms > Anonīms 01.11.2016. 12.00
kā vēl es domāju – V.Vīķe Freibera salikusi rociņas gandrīz raud. Dikti baioties no Trampa uzvaras.
Mammīt mīļā , eksprezidnetīt, nu neraudi par amerikāniem – varena nācija, izzdzīvos!
Par mums padomā. Kā mūsu latviešu tauta tiek debilizēta un lumpenizēta. Kādi trampa vēlētāji tiek audzināti.
Jūs tiešām domajiet, ka par saskanu balso tikai krievvalodīgie?
0
Austras koks > Anonīms 01.11.2016. 11.03
Es ar nobrīnījos par skaisles teksta atbilstību situācijai un pieliku plusu :))
0
lno > Anonīms 01.11.2016. 10.57
Skaisle. Nezinu, gribēdama vai negribēdama? šoreiz pielieku +:)
0
jurisml_inbox_lv 01.11.2016. 10.42
manupraat visu šo situaaciju sarežģi tas , ka mees esam paaraak demokraatiski iztureejušies , ļaujot saeimaa kultiveet partijas , kuras ir uz vienu roku ar kremļa valdošo kompaaniju , kuras vieno sadarbiibas liigums , vai drošiibas policijai ir kautmazaakaa nojeega ko tas noziimee ? liekas ka nav , man nekas nav pret krieviem , kuri patiesi ir lojaali Latvijas Valstiuj , godpraatiigi paliidz taas saimnieciskajaa un politiskajaa attiistiibaa , nevis abaam rokaam to apzog un kultivee naidu starp tautaam , palasiet krievu tv net , tajaa atklaati tiek pausts naids pret Eiropu un rietumu demokraatiju , Latvija atklaati tiek apspļaudiita , pastaaviigie komenteetaaji te juutas kaa krievijaa.
0
Anonīms 01.11.2016. 09.44
Vēl – par draudu es uzskatu apzinātu Latvijas kultūras devalvēšanu, ja vēlaties – debilizēšanu.
Padlaiko bija desmitiem drukātu izdevumu, kuri kopa un loloja latviešu valodu. Tie bija padideoloģijas žņaugu varā , bet valodu šie izdevumi kopa, looja, sargāja. Kā ir šobrīd? Nosauciet man kaut vai vienu literāri valodniecisku žurnālu. Nosauciet kaut vienu interneta portālu, kas nodarbojas ar latviešu valodu ?
Rakstnnieki 100 000 eur notrieca – nav ne morālo, ne materiālo atbildētāju – nav vainīgo.
Bija Raiņa gads un bija Šekspīra gads. Kas mums – latviešu lasītājiem palicis no Raiņa gada ?
No Šekspīra gada mani ārzemju draugi man atsūtījuši Šekspīra kopoto rakstu audio izdevumu, trīs pētnieciskus izdevumus un mūsu pašu pētnieces Gunas Zeliņas milzu pētījums.
Biu Gētes institūta bibliotēkā – no pārstieguma mēma – visslavenākās latviešu dzejnieces Liānas Langas dzeja vāciski , no R&A Raiņa gadā – ne smakas.
To es sapprotu kā patiesu draudu mūsu pastāvēšanai nākotnē – bļodlaižu triumfs – tautas lumpanizēšana un atsvešināšana no kultūras un izglītības.
4
+1
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
@sniega_roze > Anonīms 01.11.2016. 10.03
Nosauciet man kaut vienu…
Lūdzu – Latvju raksti.
Varbūt vajag tiešām lasīt, nevis vaimanāt!
0
edge_indran > Anonīms 01.11.2016. 14.28
———–
Ne tikai “cenšas”, drīzāk – “ļoti cenšas”. Tā tam jābūt, jo nedzīvojam “ne Āfrikā, ne Antarktīdā” (K.Dimiters).
Uzruna ārpolitikas un drošības foruma „Rīgas konference 2015″ atklāšanā 6/11/2015
https://www.youtube.com/watch?v=6TYYW2W8t3Q
Andris Pauls-Pāvulāns:” …labāk dzīvot pie stulba krieva nekā pie gudra vācieša.”
https://gulags.wordpress.com/2014/05/14/20-jautajumi-andrim-paulam-pavulam/
0
Anonīms > Anonīms 01.11.2016. 10.07
Latvju teksti jau sen vairs neiznāk un LANGA tā salecās ar Kārli Vērdiņu, ka pēdejais aizlaidās uz ASV … pati lasa, kaza!
0
lno > Anonīms 01.11.2016. 11.33
Latvju raksti nav vajadzīgi ne deputātiem, ne ministriem, ne žurnālistiem, jo pie pirmās tie cenšas runāt visu valodu valodā:)
0