Dzelzceļa elektrifikācija nesīs pārmaiņas ļoti daudzās jomās

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš skaidro, kādi ir ieguvumi no dzelzceļa elektrifikācijas un kādi priekšdarbi jāveic, lai to varētu īstenot.

Plānotā dzelzceļa tīkla elektrifikācija Latvijā nesīs uzlabojumus ne tikai dzelzceļa pārvadājumos un pozitīvi ietekmēs vides kvalitāti, bet arī izraisīs pārmaiņas ļoti daudzās jomās, arī tādās, kuras pirmajā brīdī šķiet pilnīgi nesaistītas ar šo projektu. Tādēļ, lai pilnībā apjaustu šī vērienīgā projekta izdevīgumu un efektivitāti, ir jāveic tā padziļināta analīze.

Ideja par dzelzceļa elektrifikāciju kā aktualitāte ir bijusi jau labu laiku iepriekš, bet aptuveni pirms pieciem gadiem, kad tika domāts par posma no Krievijas robežas līdz Jelgavai elektrifikāciju, tika veikti pirmie aprēķini par tās izdevīgumu un efektivitāti visas Latvijas tautsaimniecības kontekstā. Toreiz gan Ventspils virziens, kas tagad jau iezīmēts pilnīgi skaidri, parādījās tikai kā iespējamība, tika veikti dažādi aprēķini un izpēte šīs ieceres izvērtēšanai.

Dzelzceļa elektrifikācija līdz Ventspilij ir pilnīgi pamatota, jo ir skaidrs, ka tā vispirmām kārtām ir nepieciešama tieši kravu pārvadājumiem un tikai otršķirīgi to varētu izmantot pasažieru pārvadājumiem. Eiropas valstu pieredze rāda, ka elektroenerģijas izmantošana dzelzceļa pārvadājumos ļauj efektīvāk saražot un izlietot to visā tautsaimniecībā.

Elektromotori lokomotīvēs patērē krietni mazāk enerģijas nekā ar dīzeļdegvielu darbināmie dzinēji. Elektrolokomotīves ir tīrākas no vides viedokļa, to uzturēšanas izmaksas ir krietni zemākas, nav jāveic akcīzes nodokļa maksājumi par dīzeļdegvielu. Turklāt elektrostacijās saražotā enerģija ir lētāka, ekoloģiski tīrāka. Elektrodzinēji patērē mazāk enerģijas, līdz ar to jaudas un masas attiecība daudz efektīvāka ir elektrolokomotīvēm.

Latvijā patlaban ir viszemākais dzelzceļa elektrifikācijas līmenis salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm – 14%, kamēr Francijā tie ir vairāk nekā 70%, Vācijā 75-80%.

Lielbritānija jau pirms 20 gadiem izlēma, ka dzelzceļa elektrifikācija ir tas virziens dzelzceļa un transporta attīstībā, kuram ir jāpievērš īpaša nozīme, domājot ilgtermiņā.

Iepriekš minētie argumenti ļauj izdarīt secinājumus, ka investīcijas dzelzceļa elektrifikācijā ir ļoti nozīmīgas visai tautsaimniecībai, lai gan tās, protams, nevar atmaksāties īsā laika periodā un ir vērtējamas kā ilgtermiņa investīcijas. Tādēļ ir svarīgi aplūkot un analizēt visus aspektus, kas saistīti ar tik vērienīgu projektu. Tas ļoti būtiski ietekmēs visu valsts elektrotirgu.

Ir skaidrs, ka tirgū parādīsies salīdzinoši liels elektroenerģijas patērētājs, kuram nepieciešamās elektroenerģijas pievadīšanai būs vajadzīgi elektrotransformatori, jaunas elektropārvades līnijas, kas izraisīs visa elektrotīkla attīstību. Liela nozīme ir arī tam, ka Latvijas elektroenerģijas patērētājiem tik nozīmīgā obligātā iepirkumu komponente jeb OIK, palielinoties elektroenerģijas patēriņam un lietotāju skaitam, samazināsies.

Kad 2011. gadā sāka apspriest dzelzceļa elektrifikācijas projektu, es tiku pieaicināts izvērtēt to no enerģijas patēriņa viedokļa.

Toreizējie aprēķini liecināja, ka elektrolīnijas Rīga-Tukums uzturēšana gadā izmaksā apmēram 800 tūkstošus latu jeb 1,2 miljonus eiro.

Protams, ka ar ieņēmumiem no pasažieru pārvadājumiem tik lielas izmaksas segt nav iespējams. Aprēķini liecināja, ka elektrotransports Latvijā patērēja apmēram 2% no visa kopējā patērētās elektroenerģijas daudzuma, turklāt lielākais patērētājs ir Rīgas tramvaji un trolejbusi.

Ieviešot elektrificētu vilcienu satiksmi no Krievijas robežas līdz Jelgavai, elektrotransporta patēriņš pieaugtu pusotru reizi līdz 5% no kopējā elektroenerģijas apjoma. Tas nozīmē, ka dzelzceļa elektrifikācija radītu papildus 300 gigavatstundas pie kopējā elektroenerģijas patēriņa, kas veidotu aptuveni pusi no tā, ko var saražot TEC 2 jaunais bloks. Salīdzinājumam, ja pilnīgi visus transportlīdzekļus Latvijā elektrificētu, tad to kopējais elektroenerģijas patēriņš veidotu apmēram vienu teravatstundu, un, lai to nodrošinātu, tam būtu nepieciešami 134 megavati papildus jaudas.

Nāktos meklēt jaunus elektroenerģijas avotus vai optimizēt jau esošās jaudas un elektrotīklu.

Veicot dzelzceļa elektrifikāciju, nozīmīga ietekme būtu ne tikai uz transporta nozari un vidi, bet arī uz veselības aizsardzības jomu, jo dīzeļdegvielas izmantošana lokomotīvju dzinējos rada izmešus, kas atstāj iespaidu ne tikai uz dzelzceļa transportā strādājošo veselību, bet arī uz tiem cilvēkiem, kuri dzīvo dzelzceļa līniju tuvumā. Dzelzceļa līniju elektrifikācija tiešā veidā ietekmētu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši jau tādās apdzīvotās vietās, kurās atrodas dzelzceļa mezgli, kā Krustpils, Jelgava u.c.

Pašlaik nav veikti precīzi aprēķini, kā tas varētu ietekmēt veselības aprūpi, bet var pieņemt, ka vismaz dīzeļlokomotīvju apkalpošanā nodarbinātie cilvēki noteikti mazāk tiktu pakļauti veselību negatīvi ietekmējošiem faktoriem. Nozīmīgu ietekmi dzelzceļa elektrifikācija var dot arī uz valsts budžeta ieņēmumiem un nodokļu struktūru. Pēc aptuveniem aprēķiniem, tas ļautu Latvijas dzelzceļam 30 gadu laikā uz akcīzes nodokli vien ietaupīt 300 miljonus eiro. Līdz ar to arī budžeta un nodokļu kontekstā būs jādomā par nepieciešamajām izmaiņām.

Tāpat tas būtiski ietekmētu enerģijas piegādes jomu, jo elektrības piegādei nav nepieciešams transports, kā tas ir dīzeļdegvielai, kura ir jāpiegādā vai nu pa dzelzceļu, vai ar autotransportu cisternās. Tas nozīmētu, ka pa Latvijas ceļiem pārvietotos mazāk kravas automašīnu, un ceļi tiktu atslogoti.

Daudzās Eiropas valstīs dzelzceļa elektrifikācijas galvenais uzdevums ir atslogot autoceļus, dzelzceļš tiek izmantots arī automašīnu pārvietošanai, gluži vienkārši uzbraucot automašīnas uz vilciena vagona, lai veiktu lielākus attālumus, kas ir ātrāk un lētāk.

Līdz ar to tas atstātu nopietnu ietekmi arī uz autotransporta nozari. Dzelzceļš un autotransports veido apmēram 11% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, bet kopējais nodarbināto skaits šajā sektorā ir aptuveni 40 tūkstoši. Jāņem arī vērā, ka ceļu atslogošana no kravas transporta dotu nopietnu efektu autoceļu uzturēšanas izdevumu un ceļu nolietojuma jomā.

Viss iepriekš minētais apliecina, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta ietvaros ir jāpēta ļoti daudzu faktoru ietekme, tie jāanalizē vienotā sistēmā, kā tie mijiedarbojas, lai precīzi izvērtētu visus ieguvumus un riskus. Ir skaidrs, ka būs jāprecizē, kādos normatīvajos aktos un regulējumos nepieciešamas izmaiņas, kā arī jānosaka ietekme uz citām tautsaimniecības nozarēm un iekšzemes kopproduktu.

Reinis Āboltiņš ir  enerģētikas eksperts, Enerģētikas drošības komisijas loceklis