Dzelzceļa elektrifikācija nesīs pārmaiņas ļoti daudzās jomās

To nevajag darīt. Ne vilcieni būs tik ļoti vajadzīgi, nedz elektrību ražos kā līdz šim; tā ka sanāks vien ārkārtīgi liela valsts naudas izšķiešana.

Tas man atgādina 90. gadu Daugavas racējus, ar ūdensceļa izveidošanu no galaktikas galvaspilsētas Nju-Vasjuki līdz Rīgai.

Francijas un Vācijas elektrifikācijas piemēri ir demagoģija. Iedzīvotāju blīvums Francija ir 3,5x lielāks, bet Vācijā pat 7x lielāks. Tur kur ir liels iedzīvotāju blīvums, ir iespējami visādi infrastruktūras brīnumi. Var, piemēram, apgaismot autoceļus, kā to dara Spānijā un Beļģijā. Jauki, protams, ja arī pie mums tā būtu, bet vai tas ir būtu pamatots? Nudien, ja jau mums jākopē tas, ko mēs redzam blīvajā Rietumeiropā, tad es balsotu par autoceļu apgaismošanu, nevis par dzelzceļa elektrifikāciju. Tas izmaksātu apmēram tikpat, bet nestu daudz vairāk labuma cilvēkiem un pat glābtu dzīvības.

Diemžēl Latvijā jebkurš klauns sevi var nosaukt par ekspertu un publicēt visādas muļķības. Lirika ir lirika, bet kur ir ekonomiski pamatots aprēķins? Lai LDZ mums parāda reālistiskas ROI, ROA prognozes. Vēlams atsevišķi pa Rīgas un Ventspils virzieniem.

Izklausás ka LDZ nopietni grib iztērēt teju miljardu EUR ar baltiem diegiem sašujot pamatojumu. Dzelzceļu kravu apjoms krīt un turpinās kristies līdz ar Krievijas ostu kapacitates paplašināšanos. Paši atzīst ka jau esošo elektrifikācijas infrastruktūru īsti nespēj uzturēt. Tāpēc secinājums ka nepieciešama papildus infrastruktūra ir vēl vairāk apšaubāms. Uzbūvejot daļēju elektrifikāciju līdz Jelgavai tāpat būs nepieciešams mainīt uz dīzeļlokomotīvēm, tāpēc argumenti par pilnīgu pāreju uz elektrību neiztur kritiku. Par dīzēļlokomotīvju vadītāju veselības stāvokli autors pats atzīst ka faktiski nav datu.