Brexit – iespēja Latvijas finanšu sektoram

Eiropas finanšu “pils” paliks bez viedas karalienes

Biznesa ziņu aģentūra Bloomberg vēstījusi, ka Brexit dēļ līdz ar gadu miju prom no Londonas uz kādu citu Rietumeiropas pilsētu savus centrālos birojus pārcels liela daļa banku. Kā alternatīvas tiekot apsvērtas Frankfurte, Parīze un Vīne. Francijas finanšu ministrs Mišels Sapēns informē, ka Francija jau strādā pie plāna, lai reklamētu Parīzi kā nākotnes finanšu galvaspilsētu.

Brexit var kļūt par iespēju arī Latvijas finanšu sektoram, kura konkurētspēju balsta mūsu lielā pieredze, strādājot ļoti atšķirīgos tirgos, tostarp visai komplicētajā nerezidentu sektorā.

Londona Eiropā, līdzīgi kā Ņujorka Amerikā un Tokija Āzijā, 20.gadsimtā nostiprinājās kā viens no pasaules finanšu centriem. Tradīcijas, likumdošanas prakse, uzticamība un pieredze bija pamats, uz kura ilgā laikā ir veidojusies finanšu pasaules infrastruktūra. Starp citu, tas var kļūt par vienu no ilgtermiņa trūkumiem pārējām Eiropas valstīm, jo, britiem pametot ES, no likumdošanas attīstības procesiem, piemēram, Direktīvas pilnveidošanas, izzudīs viens ļoti pieredzējis, gudrs un ietekmīgs sarunu partneris.

Eiropas finanšu “pils” ir palikusi bez viedas karalienes, taču tā joprojām ir droša un izdevīga “pils”.

Tās sniegtās iespējas tā īsti var novērtēt vien tad, kad tā pamesta. Britu atturība sākt formālo izstāšanās procesu pēc referenduma rezultātiem rāda, ka no ES sniegtajām iespējām atteikties nav viegli. To apzinās arī ES līderi, kuru retorika aizvien vairāk vērsta uz “visu vai neko” izšķiršanos, lai demonstrētu bardzību arī citām valstīm.

Jāatceras, ka uzreiz pēc Brexit balsojuma strauji kritās finanšu pakalpojumu cena Lielbritānijā. Vairāk gan cieta britu apdrošināšanas sektors, bankas mazāk, ko nevar teikt par kontinenta ES valstīm – Nīderlandes, Vācijas, Francijas un Itālijas bankas piedzīvoja visai strauju apgrozījuma samazinājumu. Kopumā Brexit finanšu sektoram īstermiņā nav izdevīgs, ilgtermiņā tas, iespējams, ļaus britiem vieglāk un ātrāk risināt sarunas par tirdzniecības līgumiem ar valstīm ārpus Eiropas, ja pretī ir viens, nevis 28 sarunu partneri…

Analizējot notikumus pēc Brexit balsojuma un it īpaši – pēc britu valdības paziņojuma, ka Lielbritānija formālo izstāšanās procesu no ES varētu sākt 2017.gada martā, tomēr joprojām bez pilnīgas skaidrības, kādas būs Lielbritānijas attiecības ar ES pēc izstāšanās.

Pārējā Eiropā no jauna izceļas ES priekšrocības uzņēmējdarbībā un finanšu sektorā.

Pirmkārt, tā ir pakalpojumu sniegšanas un uzņēmumu dibināšanas brīvība. Pēdējā nozīmē, ka jebkurā ES dalībvalstī – mītnes valstī – reģistrēta finanšu iestāde, piemēram, apdrošināšanas sabiedrība var atvērt savu filiāli citā ES dalībvalstī – uzņēmējdarbības valstī. Savukārt pakalpojumu sniegšanas brīvība nozīmē, ka jebkurā ES dalībvalstī reģistrēta finanšu iestāde var sniegt pakalpojumus, piemēram, slēgt apdrošināšanas līgumus ar personām kādā citā ES dalībvalstī, tajā neatverot savu filiāli. Turklāt uzņēmējdarbības valsts nedrīkst uzlikt šai sabiedrībai pienākumu atvērt filiāli, lai sniegtu pakalpojumus uzņēmējdarbības valstī.

Otrkārt, darbojas tā sauktā ”single licence” finanšu iestādēm. Neatkarīgi no tā, kuru – dibināšanas vai pakalpojumu sniegšanas brīvību – izmanto, darbojas vienas atļaujas jeb “single licence” sistēma. Tas nozīmē, ka finanšu iestādei pietiek, ja tās mītnes valsts uzraugošā iestāde ir atļāvusi sniegt finanšu pakalpojumus savā valstī, lai šos pašus pakalpojumus varētu sniegt arī citviet ES un nav jāsaņem uzraugošās valsts finanšu regulatora atļauja darboties uzņēmējdarbības valstī.

Treškārt, vienas atļaujas sistēmas dēļ uzņēmējdarbības valsts uzraudzības iestāde neuzrauga, vai citas ES dalībvalsts filiāle vai finanšu iestāde, kas uzņēmējdarbības valstī sniedz pakalpojumus, ievēro regulējošās prasības un sasniedz nepieciešamos finanšu rādītājus – to dara mītnes valsts.

FKTK neuzrauga Latvijā darbojošās bankas, apdrošināšanas sabiedrības, kā arī to filiāles no citām ES dalībvalstīm.

Tiesa, citas ES valsts finanšu iestādei ir jāievēro vismaz minimālās uzņēmējdarbības valsts “sabiedriskā labuma” jeb ”general good” prasības – ierobežojumus, kas ir nediskriminējoši, objektīvi nepieciešami un samērīgi, piemēram, patērētāju tiesību aizsardzības prasības, datu aizsardzība un tamlīdzīgi. Ja FKTK secinātu, ka ES dalībvalsts finanšu iestāde vai filiāle darbojas pretēji Latvijas likumam, tā var rīkoties – sākotnēji tikai informēt finanšu iestādes mītnes valsts uzraugošo iestādi, bet galējas nepieciešamības gadījumā arī pati rīkoties, lai pārkāpumus novērstu.

Ceturtkārt, finanšu iestāžu normatīvais regulējums ES ir izteikti harmonizēts, un tas nozīmē – bankas, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu fondu pārvaldnieki var paļauties, ka nosacījumi citā ES dalībvalstī būs visai līdzīgi to mītnes dalībvalsts regulējumam.

Īstenojot balsojumu par izstāšanos no ES, Lielbritānija gan saglabā manevra iespējas turpmākajām attiecībām ar ES, taču tai vairs nebūs pieejamas četras minētās priekšrocības. Eiropas līderi jau paziņojuši – ja Lielbritānija ierobežo brīvā tirgus elementus, piemēram, brīva darbaspēka kustību, kā arī nesaglabā vienotu regulējumu ar ES un nepilda maksājumus ES budžetā – tā nevar saglabāt arī pārējos brīvā tirgus elementus, piemēram, brīvu pakalpojumu apriti un dibināšanas brīvību, kas ir nozīmīgas finanšu sektorā.

Tātad būs jāapsver citas iespējas. Iespējamie scenāriji ir kļūt par Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valsti – tā sauktais Norvēģijas modelis, vai pēc Šveices modeļa izmantot brīvo tirdzniecību, vai arī īstenot pavisam citu sadarbības režīmu.

Lielbritānijas vēsturisko pieredzi, veidojot savu finanšu sistēmu, nevar nedz pārņemt, nedz nokopēt, taču būtiskās pārmaiņas, ko šajā jomā aizsāk Brexit, nozīmē jaunas iespējas Latvijas finanšu sektoram, kuram ir sava – laika ziņā nesalīdzināmi īsāka, bet tomēr – pieredze un zināšanas. Piemēram, Latvijā apdrošināšanas pakalpojumu sektorā noteiktus segmentus aizņēma uzņēmumi no Lielbritānijas. Situācija tuvākajā nākotnē varētu mainīties, un vietējiem pakalpojumu sniedzējiem varētu pavērties jaunas iespējas.

Latvijas bankām vērts nostiprināt pozīcijas Eiropā nerezidentu apkalpošanā, protams, tiekot galā ar šīs jomas riskiem.

Iespējams, ir vērts atgriezties pie diskusijas par finanšu pakalpojumu eksportu, ko pirmskrīzes laikā iniciēja Finanšu ministrija, bija pat izstrādāta attiecīga koncepcija, lai līdz ar Parīzes, Frankfurtes un Vīnes sacensību par reģionāla finanšu centra statusu mums būtu skaidrs, ko un kā varam iegūt jaunajā situācijā.

Eleonora Zelmene ir zvērināta advokāte birojā “Kļaviņš Ellex”.