Rosina Latvijā izveidot 16 apriņķus, turpinot reģionālo reformu

Valdība cer ar jaunu reformu līdzsvarot novadu attīstību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi jaunu teritoriālās reformas projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķus, kuru centrs būs kāda no nozīmīgākajām pilsētām vai novadiem, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) un vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards (NA) norāda, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas nav devušas gaidīto rezultātu, tādēļ jādomā, kā citādi līdzsvarot novadu attīstību.

VARAM uzsver – reformas ieceres vēl tiks apspriestas, jo šis ir sākotnējais piedāvājums apriņķu veidošanai. Pašlaik ieteikts novadus apvienot ap noteiktu centru. Patlaban Latvijā ir 30 nacionālas un reģionālas nozīme attīstības centri, un puse no tiem kļūtu par apriņķu centriem.

Līdz ar to būtu Rīgas apriņķis, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Madonas, Ogres, Siguldas, Bauskas, Jelgavas, Tukuma, Saldus, Liepājas un Ventspils apriņķis.

Gerhards domā, ka šādas pārmaiņas nāks par labu iedzīvotājiem, jo pašlaik daudzi novadi sadarbojas, veidojot kopīgas būvvaldes vai citas institūcijas, taču šī sadarbība nav konsekventa.

“Reforma, kas bija iesākta, nav pabeigta,” saka Gerhards. “Līdz šim noteiktie 39 novadi neatbilst iedzīvotāju skaitam. Mēs redzam, ka vesela virkne funkciju, kas savulaik bija nodotas rajonam, pēc tam novadam, pašvaldības savu ienākumu dēļ līdz galam nespēj nodrošināt. Mums ir jānodrošina, lai katrs iedzīvotājs jebkurā Latvijas vietā varētu saņemt visu pakalpojumu paketi – izglītību, veselību, transporta pakalpojumus,” klāsta ministrs.

Kučinskis skaidro, ka tas palīdzēšot labāk īstenot valsts pārvaldes funkcijas. Citādi ministrijas, plānojot savu iestāžu darbu noteiktās teritorijās, ne vienmēr to saskaņo ar citu ministriju iestāžu darbības teritorijām. Viņš gan uzsver, ka tas drīzāk nozīmēs pašvaldību sadarbības organizēšanu, nevis jaunu administratīvi teritoriālo reformu.

“Sadarbības teritoriju noteikšana vairāk ir tāpēc, lai valsts pārvalde darbotos šajās teritorijās un meklētu labākos risinājumus. Noteikti pacelsies jautājums, kas ir ar pārvaldību, bija vairāki varianti bijuši – to var arī deleģēt vienai no pašvaldībām. Protams, runāt par jaunu pārvaldi vai, nedod Dievs, otrā līmeņa pašvaldību – tas noteikti ir sen jau process beidzies,” pauda Kučinskis.

Pašvaldībās par gaidāmajām pārmaiņām pagaidām runā piesardzīgi, taču ne noraidoši. Daudzviet atzīst, ka lielākās pašvaldībās ar lielāku iedzīvotāju skaitu ir vieglāk īstenot dažādus attīstības projektus. Talsu novada vadītājs Aivars Lācarus atzīst, ka no šāda viedokļa būtu jāsper nākamais reformu solis. Taču vispirms esot jāiegūst lielāka skaidrība.

“Ja tur ir doma par sadarbību, tad sadarbības projektu naudas var iztērēt labāk ievirzot tās lauku uzņēmējiem, kas kopā ar kādiem normatīviem aktiem, varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi lauku apvidos. Taču, ja tā ir superpašvaldība, tad galu galā kāds no mazajiem novadiņiem dzīvos uz centra rēķina,” uzsver Lācarus.

Līdz gada beigām ministrija rīkošot seminārus visā Latvijā, lai ar pašvaldībām pārrunātu iespējamos variantus. Iecerēts, ka reformu galīgais variants būs skaidrs pavasarī.

Jau ziņots, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas sāktā un ilgi vilktā teritoriālā reforma 2009.gadā rezultējās ar 109 novadiem un deviņām republikas pilsētām. Pēc Mērsraga atdalīšanās no Rojas novadu skaits pieauga līdz 110. Taču tā netika pabeigta līdz galam, neizveidojot apriņķus.

Reformas mērķi bija daudzsološi – augs iedzīvotāju skaits, pašvaldības varēs apgūt Eiropas Savienības (ES) doto atbalstu un piesaistīt investorus, turklāt attīstīsies vietējā līmeņa demokrātija. Reformas rezultātā tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķiras pat 30 reižu.

Lielākie ieguvēji no 2009.gadā īstenotās reformas bijuši lielie novadi. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām no turīgākajām vietvarām. Piecus gadus pēc reformas secināts, ka ceļi kļuvuši neizbraucamāki, autobusi kursē retāk, un bezdarbs daudzviet aug.

Pērn VARAM izstrādāja un piedāvāja vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus. Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Savukārt otrs variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Tomēr abus variantus politiķi noraidīja, un reforma izgāzās.