Ja vien naftu nesāks ražot no zila gaisa vai Latvijas un eirozonas ekonomika neievelsies šobrīd neprognozējamā krīzē, deflācija mūsu zemē neatgriezīsies vēl ļoti ilgi.
Skaidrs, ka viļņveidīgajiem deflācijas uzplūdiem, kuri Latviju piemeklēja no 2013.gada, ir pienācis gals. Augustā cenas vēl gada griezumā bija nemainīgas, bet septembrī pieauga par 0.6%. Mēneša griezumā cenas septembrī auga par pusprocentu.
Preču cenas vēl ir deflācijas zonā, taču tā ir samazinājusies no 1.2% augustā līdz 0.3%. Pārtikas preču cenas gada griezumā augušas par 2%, tā ir lielākā inflācija šajā kategorijā kopš 2013.gada jūlija. Savukārt pakalpojumu cenu inflācija nedaudz atkāpās no augusta 3.0%, bet tikai par 0.2 procentpunktiem. Globālā izejvielu cenu deflācija ir noslēgusies.
Pēdējais lielais cenu krituma vilnis notika periodā starp pērnā gada oktobri un šī gada janvāri. Kopējam izejvielu indeksam paliekot pašreizējā līmenī, jau šajā mēnesī izmaiņas gada griezumā kļūs pozitīvas.
Ja vien naftu nesāks ražot no zila gaisa vai Latvijas un eirozonas ekonomika neievelsies šobrīd neprognozējamā krīzē, deflācija mūsu zemē neatgriezīsies vēl ļoti ilgi.
Importa cenu izmaiņu iespējas samazināt izmaksas Latvijā ir gandrīz izsmeltas. Vietām varbūt vēl varēs izjust nelielu atbalsi apkures tarifos. Siltuma cena septembrī joprojām bija par 8.4% zemāka nekā pirms gada, bet tā vairs nav 16.7% deflācija, kas bija maijā.
Degvielas cenu gada deflācija mēneša laikā samazinājusies gandrīz uz pusi, no 10.2% līdz 5.2%. Savukārt notikumi Baltijas svaigpiena tirgū jau sāk strādāt pretējā virzienā. Kopš zemākā punkta vasarā cena ir ārkārtīgi strauji pieaugusi, par apmēram 50%, daži pārstrādātāji jau maksā gandrīz 30 centus par litru.
Cenas veikalos tas līdz šim iespaidojis nedaudz, taču jau notiek sarunas starp ražotājiem un tirgotājiem par izmaiņām. Skaidrs, ka ietekme nebūs 1:1, bet izejvielas cena ir galvenā izmaksu komponente pārstrādātājiem, bez šaubām.
Šāds izejvielu cenu kāpums var produktu ražotājcenas paaugstināt, ļoti orientējoši, par 25-30%, daļa no šī kāpuma savukārt būs redzama veikalu plauktos. Skaidrs, ka iepriekšējā svaigpiena cena nebija ilgtspējīga, pie tādas piena lopkopība nevar attīstīties, tā arī bija zemākā starp ES valstīm. Cenai bija jāaug, taču šķiet, ka izmaiņas paātrināja jaunu pārstrādes rūpnīcu atvēršana Kauņā un Polijas austrumos.
Notikumus acīmredzami ietekmē pircēji no ārzemēm. Septembrī vēl turpinājās piena un tā produkta cenu svārstības šaurā diapazonā, saglabājoties nelielai deflācijai gada griezumā. Taču jau oktobrī un jo īpaši novembrī piens var nonākt starp produktiem, kas cenu līmeni augšu virza visvairāk.
Komentāri (5)
Neticis 11.10.2016. 19.28
Normāla ekonomista prognoze: “Ja nepaliks sliktāk, būs labāk, vai paliks tāpat.”
0
Edgars Avotiņš 12.10.2016. 12.08
Vakardien bija raidījums iekš LR1, kur stāstīja par Vācijas ārejās tirdzniecības pārpalikumu. SVF un ESAO un EK un ECB visu laiku stāsta, ka Vācijai kautkas jadara, lai mazinātu šo nesabalansētību, bet Vācija saka, ka viņi neko nevar izdarīt.
Tur tāda neliels komentārs arī bija, ka valstis, kam ir sava valūta ar nepiesietu kursu spej so nesabalansetību mazināt pazeminot savas valūtas vērtību iepretī Eiro, bet Eirozonas (un ar cieši piesaistīto kursu) valstis neko nespēj ietekmēt!
Atļaušos teikt, ka Eiroskeptiķi (tie kas ekonomisti, nevis vienkārši tukšmuldētāji) par šo problēmu brīdināja jau pirms Latvijā tika ieviests Eiro. Šī problēma ir iebūvēta Eiro sistēmā. To problemu var atrisināt tikai 2 veidos:
a) likvidēt Eiro un ieviest valūtas ar brīvi peldošiem vai regulējamiem kursiem
b) likvidēt valstis un izveidot ES federāciju, kur ES iekasē nodokļus valstu vietā ap 50% no IKP un no centrālā budžeta finansē nomaļu pilsēteles (tādas kā Rīga)
Kādi ir simptomi (par ko vispār sūdzības) – konkurentrspejīgākās valstis (Vācija) ražo un uzkrāj Eiro un mazakkonkurentspējīgākās valstis (Latvija, Grieķija, Spānija utml) zaudē iedzīvotājus, grimst parādos. Vacijai problēma ir ta, ka viņi saprot, ka drīz ne Grieķija, ne Latvija, ne Spānija vairs nespēs nopirkt Vācijas preces, jo tur būs aizvien mazāk pirktspējīgi iedzīvotāji.
1
atrium > Edgars Avotiņš 12.10.2016. 12.23
Edgars Avotiņš
ka viņi saprot, ka drīz ne Grieķija, ne Latvija, ne Spānija
Grieķija problēma ir tās mantotā Bizantijas sātaniskā ideoloģija, mūsējā – čekistu vara. Kā rāda starpkaru 20 gadu pieredze, no pilnīgi izpostītas un izvazātas Latvijas, tā kļuva par vienu no veiksmīgākām Eiropas valstīm. Latvija, kurai nekādi baigie viesuļi, izņemot Vienotības intelektuālo un ideoloģisko priekšteču, LC, veikto prihvatizāciju un nelegālo imigrantu apdāvināšanu ar dzīvokļiem, pēdējo 25 gadu laikā nav gājuši pāri, sen varēja sasniegt Vācijas līmeni.
0
atrium 11.10.2016. 11.38
Ja vien naftu nesāks ražot no zila gaisa
Nafta no “zila gaisa” ir tuvākās nākotnes perspektīve. Ja Latvijas valdošās, čekas nopirktās prokremliskās, padlas nelobētu “Itera Latvija”, jau šodien, vai pavisam drīz mēs varētu atteikties no energoresursu importa.
0