Reģionālās slimnīcas nav slogs, bet gan būtisks atspaids lielajām slimnīcām

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs par reģionālo un centrālo slimnīcu attīstību.

Veselības aprūpes sistēmai ir nepieciešamas pārmaiņas, taču pārmaiņām jābūt vērstām uz iedzīvotāju veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības veicināšanu, nevis tikai līdzekļu optimizāciju un pārdali starp slimnīcām – atņemot mazajām un atdodot lielajām slimnīcām. Protams, papildus finansējums veselības aprūpei ir akūti nepieciešams. Tas ir katastrofāli nepieciešams. Taču vēl būtiskāk ir tas, lai Veselības ministrijai un mūsu valsts iedzīvotājiem ir, rodas un nostiprinās pārliecība, ka lielās slimnīcas un iestādes naudu pārvalda un tērē godprātīgi, kā arī strādā valsts – pacientu interesēs.

Veselības aprūpes sakārtošanai nepieciešama slimnīcu strukturizācija – attīstot reģionālās slimnīcas ikdienas un neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanai, kā arī agrīnai diagnostikai, savukārt lielās slimnīcas „smagāku” plānveida pacientu aprūpei un sarežģītu manipulāciju veikšanai. Tā vietā, lai visi darītu visu, daudz vērtīgāk būtu iedalīt precīzus uzdevumus katrai slimnīcu grupai, strukturizējot veselības aprūpes sistēmu kopumā. Tā būtu iespējams stabilizēt veselības aprūpi, kā arī palielināt pieejamību iedzīvotājiem tuvāk to dzīves vietai.

Ir svarīgi saprast, ka reģionālās slimnīcas nav slogs, bet gan būtisks atspaids lielajām slimnīcām un visai veselības aprūpes sistēmai.

Ikdienā tās padara pieejamākus pieprasītākos un rutīnas veselības aprūpes izmeklējumus un pakalpojumus un noņem daļu slodzes no lielākajām pilsētu slimnīcām. Līdz šim pārāk maz tiek novērtēts mazo reģionālo slimnīcu potenciāls veselības aprūpes sistēmā kopumā. Līdz ar to šobrīd notiek pārāk liela veselības aprūpes koncentrēšana lielo pilsētu virzienā. Taču arī reģionālās slimnīcas ir konkurētspējīgas gan pakalpojumu kvalitātes un pieejamības ziņā, gan arī tehniskā nodrošinājuma ziņā. Nereti reģionālās slimnīcās darba apvienošanās kārtībā strādā tie paši speciālisti, kas praktizē arī lielajās slimnīcās.

Jāņem vērā, ka sabiedriskais transports ir kļuvis mazāk pieejams, jo nokļūšana līdz veselības aprūpes iestādei lielpilsētā ir kļuvusi daudz dārgāka. Reģionu iedzīvotājiem ir īpaši būtiski veselības aprūpi saņemt tuvāk savai dzīvesvietai. Tikai uzziņai un zināšanai – autobusa biļete Viļaka – Rīga -Viļaka – ap 20 EUR, Balvi – Rīga – Balvi – ap 17 EUR, Gulbene – Rīga – Gulbene ap 15 EUR.

Lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, pacientam ir jāmēro ceļš uz galvaspilsētu un jāveic pacienta līdzmaksājums. Kur nu vēl pieticīgas pusdienas vai kafijas pauze! Vai pacients no reģiona to maz var atļauties?

Uzskatu, ka mums noteikti ir jāieklausās Pasaules bankas un citu ekspertu viedokļos un padomos. Taču lēmumi ir jāpieņem mums pašiem, izejot no mūsu valsts iedzīvotāju un valsts stratēģiskajām attīstības interesēm. Ir jāskatās 10 un 20 gadus uz priekšu, vērtējot iedzīvotāju skaitu, to koncentrāciju, medicīnas straujo attīstību un progresu.

Tāpat svarīgi saprast arī to, ka augsti kvalificētu ārstu paaudze noveco, bet arī nākotnē būs nepieciešami kompetenti speciālisti, līdz ar to arī jaunajiem ir jādod iespēja. Turklāt reģionālās slimnīcas ir lieliska iespēja jauniem ārstiem veidot savu karjeru, kamēr Rīgā ir salīdzinoši liela konkurence. Reģionu slimnīcās, piemēram, kā tas ir Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, tiek piedāvātas iespējas gan pieredzējušiem, gan jauniem ārstiem, nodrošinot gan darbu, gan dzīvesvietu, gan konkurētspējīgu atalgojumu.

Taču problēma ir tā, ka jaunie speciālisti pamatā uzskata, ka darbs ir vai nu tikai Rīgā, vai ārzemēs.

Ja reģionu slimnīcas spēs nodrošināt stabilitāti pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī darbu jaunajiem speciālistiem, iespējams, tas varētu atrisināt to, ka liela daļa jauno speciālistu aizplūst no Latvijas uz ārzemēm.

Pēdējo gadu laikā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā esam pilnveidojuši pakalpojumu grozu, nodrošinot augsti kvalificētu speciālistu pieejamību, kā arī radot darbavietas jauniem speciālistiem. To atzinīgi novērtē reģionu iedzīvotāji, kas nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un diagnostiku var saņemt tuvāk savai dzīvesvietai. Slimnīcu apvienības sniegtie pakalpojumi ir populāri arī tā saukto medicīnas tūristu vidū.

2014.gadā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu programmas ietvaros pakalpojumus stacionārā un ambulatorajās nodaļās saņēma vairāk kā 65 tūkstoši iedzīvotāju, bet 2015.gadā jau vairāk nekā 70 tūkstoši pacientu. Uzskatu, ka mērķtiecīgi attīstot strukturālu veselības aprūpes reformu, ir iespējams izveidot ilgtspējīgu, un vienotu Latvijas slimnīcu tīklojumu, kas vērsts uz iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamību un pakalpojumu kvalitāti, kā arī vienlaicīgi atbalsta un stiprina reģionus.

Turklāt, ja tiks veikta slimnīcu strukturālā reformas pēc būtības, būs iespējams ietaupīt ievērojamus finanšu līdzekļus, ko tālāk nodot atpakaļ slimnīcām veselības aprūpes pilnveidošanai.

Līdz ar to ir ļoti būtiski veikt pārdomātas un strukturētas veselības aprūpes reformas, lemjot par Latvijas slimnīcu tīklojuma attīstību tagad un nākotnē, precīzi definējot katras slimnīcas vietu kopējā sistēmā un specializāciju, balstoties uz skaitļiem, statistiku un īsta saimnieka rūpību un atbildību. Ir pēdējais brīdis sakārtot veselības aprūpes sistēmu, lai tā būtu strukturēta, kvalitatīva un ilgtspējīga!

Marģers Zeitmanis ir Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs