Tīra vide = vairākkārt izmantoti resursi

Vai var līdz 2020.gadam sākt pārstrādāt pusi sadzīves atkritumu?

Mūsdienās globālo ekonomiku un dabisko vidi aizvien vairāk skar nepārtraukti pieaugošā resursu patēriņa problēma. Ik dienu Rīgā, Viļņā, Helsinkos, Oslo, Stokholmā un daudzās citās Ziemeļvalstu un Baltijas pilsētās cilvēki nopērk vairāk nekā 47 miljonus šķidrās pārtikas produktu, proti, vairāk nekā 17 miljardu pirkumu gadā. Jautājums – kā šī pārtika ir iepakota un kas ar iepakojumu notiek pēc pārtikas izlietošanas – ir nozīmīgs ne vien no vides ilgtspējas, bet arī otrreizējo resursu ražošanas skatupunkta.

Ejot gar pārpildītu atkritumu konteineru, šķiet, nav lielāka posta par iepakojuma kalniem, bet no veikala reti kurš ir gatavs nest cepumus uz mājām saujā vai pienu līdzpaņemtajā burkā. Pircēji aizvien pārliecinošāk dod priekšroku videi draudzīgam un optimālam iepakojumam, un daudzi jau iepērkoties aizdomājas, vai produktu iepakojumu varēs likt šķirotajiem atkritumiem paredzētajā konteinerā. Arī Latvijā cilvēku attieksme pret videi draudzīgu iepakojumu, tā šķirošanu un pārstrādi gadu no gada uzlabojas.

”Tetra Pak” pētījums atklāj, ka kopš 2013.gada par desmito daļu ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas atkritumus šķiro.

Kāpēc kartona iepakojuma šķirošana un pārstrāde ir tik nozīmīga? Pirmkārt, kartona iepakojums ir atjaunojams resurss, jo tā pārstrādes procesā iegūstam jaunus produktus. No papīra šķiedrām var ražot picas kastes, salvetes vai iespiedpapīru, no plastmasas – būvmateriālus.

Turklāt dzērienu kartona iepakojuma pārstrāde ir salīdzinoši vienkāršs process – lai atdalītu dažādos materiālus, to sasmalcina un šķīdina ūdenī. Tāpēc kartona iepakojuma pārstrāde ir nozīmīga gan no vides ilgtspējas, gan ekonomiskās efektivitātes viedokļa. Gluži vienkārši – tā ir racionāla rīcība, nevis tikai apsēstība ar zaļumu.

Celulozes šķiedras ir iespējams pārstrādāt līdz pat septiņām reizēm, tādēļ ir svarīgi pārstrādei derīgo papīru – tostarp sulu un piena pakas – izmest pareizajā šķirošanas konteinerā.

Par tālāko ceļu uz pārstrādi parūpēsies atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums. Tas savāks šķirošanas konteineros iemesto kartona iepakojumu, nogādās to uz šķirošanas līnijas, kur sadalīs smalkāk papīra un kartona veidos, kā arī atdalīs nederīgos materiālus. Pāršķirotais kartons un papīrs pēc tam tiks sapresēts ķīpās un nogādāts pārstrādes uzņēmumiem.

Visu dzērienu kartona iepakojumu apjomu, ko Latvijā savāc atpakaļ, nodod pārstrādei. ”Tetra Pak” piedāvā palīdzību pārstrādātāju piesaistē. Pašlaik Latvijā savāktais kartona iepakojums nonāk Polijā un Zviedrijā, kur no tā iegūst otrreiz izmantojamas izejvielas. Ņemot vērā minētos apsvērumus, ieteicams kartona iepakojumu šķirot un mest tam paredzētajos konteineros.

Atkritumu šķirošanas jomā robežšķirtne sagaidāma 2020.gadā, kad saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu 50% no mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem būs jāpārstrādā.

Tas nozīmē, ka ar dažādām metodēm jāpanāk, lai pārstrādājamie atkritumi tiktu šķiroti ne tikai veikalos un sabiedriskās ēdināšanas vietās, bet arī mājsaimniecībās. Vai Latvija četru gadu laikā spēs panākt, ka puse no visiem mājsaimniecībās radītajiem atkritumiem tiks pārstrādāti? Pašlaik šķirotu atkritumu savākšanas sistēmu izdevīgāk ir izmantot blīvi apdzīvotajās pilsētās, bet līdz 2020.gadam nāksies šo iespēju nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem, citādi uzdevums – 50% pārstrādātu atkritumu – nebūs izpildāms.

Daudz labu materiālu var izmantot atkārtoti, ja vien visur un visiem būs pieejami šķirotu atkritumu konteineri. Ne mazāk svarīga mērķa sasniegšanai būs sabiedrības informētība un rīcība – kā ikkatrs no mums spēj darīt videi un dabai draudzīgus darbus.

Marija Slaidiņa, ”Tetra Pak” Baltijas reģiona vides projektu vadītāja